×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.6°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
15. jūnijs, 2018
Drukāt

Kurp brauksim?

Foto - CHRISTOF STACHE/AFP/LETAFoto - CHRISTOF STACHE/AFP/LETA

Strādnieki komplektē "Audi" rūpnīcā Igolštatē. Vācijas autobūvē strādā vairāk nekā 800 tūkstoši, kuru darba vietas varētu ietekmēt ASV lēmums paaugstināt ievedmuitu.

Pēc trauksmainā G7 samita Donalds Tramps, tviterī paziņodams par savu atteikšanos atbalstīt iepriekš saskaņoto kopīgo deklarāciju, piepina klāt šai vēstij atgādinājumu, ka “mēs izskatām jautājumu par tarifu ieviešanu automobiļiem, kas pārplūdina amerikāņu tirgu”.

 

Pārāk daudz mersedesu

Kaut arī galvenais adresāts (un dusmu iegansts) bija samita namatēvs Kanādas premjers Džastins Trudo, minētais jautājums varbūt vēl lielākā mērā skar eiropiešus. Gribot negribot nāk prātā Trampa prātojumi par pārlieku daudzajiem mersedesiem Ņujorkas 5. avēnijā. Kā arī pēdējā laikā jau pieņemtie Eiropas ekonomikai nelabvēlīgie ASV prezidenta rīkojumi.

Pirmais attiecas uz 25% ievedmuitas noteikšanu importētajam tēraudam un 10% ievedmuitu alumīnijam. Rīkojums ir stājies spēkā 1. jūnijā, jo Eiropas Savienības iniciētās sarunas, lai panāktu ES eksportam izdevīgāku vai pieņemamāku risinājumu, beidzās nesekmīgi. Tāpēc ES apstrīdējusi Vašingtonas lēmumu Pasaules tirdzniecības organizācijā un gatavojas pretpasākumiem – Eiropas Komisija sastādījusi ASV preču sarakstus, kurām arī tiks attiecīgi celti muitas tarifi. Tos pilnībā vai daļēji – atkarībā no ES dalībvalstu nostājas – varētu ieviest jūlijā.

Otrs rīkojums iezīmēja ASV izstāšanos no daudzpusējās 2015. gadā ar Irānu noslēgtās kodolvienošanās. Vašingtona arī izvirzīja šiītu teokrātiskajam režīmam virkni ultimatīvu prasību, kas paredz Teherānas atteikšanos no kodolpro­grammas, teroristu grupējumu atbalstīšanas un Tuvo Austrumu reģiona destabilizācijas. Savukārt Eiropas uzņēmumiem, kuri turpinās darbību Irānā, tika piedraudēts ar sankcijām. ASV spiediens pret Irānu vismaz pagaidām galveno mērķi nav sasniedzis – gluži pretēji, Teherāna pagājušās nedēļas sākumā pavēstīja par urāna bagātināšanas jaudu kāpināšanu.

Toties sankciju apdraudētie Eiropas lielie uzņēmumi, neraugoties uz Briseles pausto apņēmību tos atbalstīt un aizstāvēt, cits pēc cita amerikāņu spiedienam pakļaujas. Pavisam nesen arī autoražošanas gigants “Groupe PSA” (pazīstamākie zīmoli: “Peugeot” un “Citroen”) paziņoja, ka pārtrauks savas aktivitātes Irānā. Lai gan neesot atmetis cerības par izņēmuma stāvokļa panākšanu ar Parīzes vai Briseles sarunvedēju pūliņiem.

 

Nacionālās drošības kārts

Ja atceramies, ASV prezidents oficiāli skaidroja muitas tarifu celšanu tēraudam un alumīnijam ar nacionālās drošības interesēm un juridiski pamatoja savu lēmumu ar 1962. gadā pieņemtajā likumā jeb “Trade Expansion Act” iekļautu normu. Bet, kā kļuva zināms, pagājušajā mēnesī Tramps uzdeva ASV komercdepartamenta sekretāram jeb faktiski tirdzniecības ministram Vilburam Rosam izpētīt, vai minēto normu varētu attiecināt arī uz vieglo un kravas automašīnu un rezerves daļu importu.

Ross ir pievērsies šai lietai visnotaļ dedzīgi, par ko liecināja viņa izplatītais komunikē, no kura noprotams arī, kāds būs ministrijas veiktās “detalizētās izpētes” slēdziens, ja reiz jau paziņojumā tika konstatēts, ka “kopš vairākiem gadu desmitiem imports novājina mūsu autoindustriju”. Bet Tramps tviterī rakstīja par “lielo jaunumu”, ko drīzumā sagaidīs “brīnišķīgie amerikāņu autoražotāji”, kam ilgi nācās zaudēt darba vietas. Protams, agrāko politisko vadītāju nolaidības dēļ.

“Financial Times”, atsaucoties uz ekspertiem, apgalvo, ka stāvoklis tomēr nemaz nav tik bēdīgs, kādu to iztēlo. Pērn trīspadsmit ASV autobūves firmas Amerikā saražoja divpadsmit miljonus vieglo un kravas automašīnu. Nozare attīstās, un neesot dzirdēts, ka jomas uzņēmēji būtu prasījuši valdībai īstenot protekcionisma pasākumus.

“AutoData” un citu specializēto aģentūru informācija liecina, ka no pērn valstī pārdotajām vairāk nekā 17 miljons automašīnām importa īpatsvars bija 8 – 9 miljoni automašīnu un vairāk nekā puse tika ievestas no Meksikas un Kanādas, kuras ar Vašingtonu saista brīvās tirdzniecības līgums (Trampa tāpat ļoti kritizētais NAFTA jeb “North Americain Free Trade Agreement”). Pārējās lielās tirgus dalībnieces ir Japāna, Dienvidkoreja un Vācija. Tās nav valstis, kas gribētu iedragāt ASV ekonomiku. Nerunājot par to, ka pārmērīgu muitas tarifu ieviešana cels cenas iekšējā tirgū un sašaurinās izvēli patērētājiem.

 

Miljoniem cilvēku, miljardiem eiro

Eiropā sekas varētu būt vēl jūtamākas. Piemēram, paaugstināto ievedmuitu jau skartajā ES tērauda rūpniecības nozarē ir nodarbināti apmēram 320 tūkstoši cilvēku, bet vienas pašas Vācijas autobūvē, kur uzņēmumu gada apgrozījums pārsniedz četrus miljardus eiro (13% no IKP), strādā vairāk nekā 800 tūkstoši. Tiesa, Vācija krietni apsteidz tuvāko sekotāju Franciju ar 224 tūkstošiem nodarbināto, taču 150 tūkstoši strādnieku vai vairāk ir arī Polijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Čehijas Republikā, Itālijā un Spānijā. Rēķinot procentuāli, pats lielākais šajā jomā nodarbināto īpatsvars ir Čehijas Republikā un Slovākijā. Aplēsts, ka automobiļu ražošanā un ar to saistītajās nozarēs kopumā strādā ap 12,5 miljoniem eiropiešu.

Vācijas uzņēmumi eksportē 80% savas produkcijas, un pēdējos gados bija ieguldījuši ievērojamus līdzekļus, lai attīstītu ražotnes Kanādā un īpaši Meksikā (“Volkswagen”, “Daimler – Mercedes”, “BMW”), kas atvieglo piekļuvi ASV tirgum. Šis apstāklis izraisa Baltā nama neapmierinātību, un reiz intervijā “Bild” Tramps piedraudēja aplikt ar 35% Meksikā izgatavotos “BMW”. Lai gan vācu ražotnes ar tūkstošiem darbavietu pastāv arī vairākos ASV štatos.

Viņam ir šķietami dibināts iemesls norādīt uz ASV salīdzinoši zemo ievedmuitu (2,5%) vieglajām automašīnām un izteikt sašutumu par Eiropas Savienībā caurmērā noteikto (10%). Tirgus eksperti gan iebilst, ka šo atšķirību ar uzviju līdzsvaro amerikāņu uzskrūvētie muitas tarifi (25%) pikapiem un maztonnāžas kravas mašīnām, kas nosedz ievērojamu un ienesīgu tirgus segmentu.

Vēl ir iespēja vienoties un izdarīt korekcijas. Līdz Vilbura Rosa atzinuma publiskošanai vēl paies varbūt mēneši un tam būs vienīgi rekomendējošs raksturs, jo galīgo lēmumu pieņems Tramps. Tikmēr Baltā nama piekoptā attiecību veidošanas prakse raisa satraukumu arī Vašingtonā, tāpēc grupa senatoru – gan demokrāti, gan republikāņi – izvirzīja likumprojektu, saskaņā ar kuru nacionālās drošības apsvērumos bal­stīti ASV prezidenta lēmumi par muitas tarifu noteikšanu būtu jāapstiprina Kongresam. Daudzi uzskata, ka pēc rudenī paredzētajām ASV starpvēlēšanām situācija varētu mainīties. Jebkurā gadījumā ceļš būs jāatrod.

 

VIEDOKĻI

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers: “Eiropas Savienība atbalsta atvērtu un godīgu tirdzniecību, tomēr mēs neesam naivi brīvie tirgotāji. Esam parādījuši stingrību, pieņemot antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus. Mūsu arsenālā tagad ir jauni un uzlaboti tirdzniecības aizsardzības noteikumi, kas ļaus pārvarēt dažas no problēmām, ar ko mūsdienās saskaramies globālajā tirdzniecībā. Nepārprotiet – mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu Eiropas ražotājus un darba ņēmējus, ja citi kropļos tirgu vai neievēros noteikumus.”

 

Vilburs Ross, ASV tirdzniecības sekretārs: “Sarunas var notikt ar vai bez noteiktiem spēkā esošiem tarifiem. Ir daudz tarifu, ko ES uzlikusi mums. Ne tāpēc mēs nevaram sarunāties, ka mums uzlikti šie tarifi. /../ Nav tiesa, ka ASV uzliktie tarifi kaitēs metālu patērējošajai rūpniecībai. Zupas metāla bundžas cena pacelsies par centu, un automašīnas cena celsies par ne vairāk kā procentu.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+