Kurp pārcelsies Zāļu aģentūra? 1
Eiropas Savienības valstis 20. novembrī izraudzīsies jauno mītnes zemi Eiropas Zāļu aģentūrai (EZA), kura ilgus gadus atradusies Londonā un kurai pēc breksita jāpārceļas uz kādu no dalībvalstīm. Aģentūrai ar pilnu jaudu jaunajā mītnes vietā jāsāk strādāt 2019. gada marta beigās jeb tūdaļ pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Cilvēku genoma datus izmanto ārstēšanā
Patlaban 19 ES valstis ir iesniegušas savus pieteikumus Eiropas Komisijai. Neviena Baltijas valsts savu kandidatūru nav pieteikusi, tāpēc tām valstīm, kas savstarpēji konkurē, ir svarīgs to valstu balsojums, kas šajā konkurences cīņā nepiedalās.
Latvijai ģeogrāfiski tuvākā valsts Somija ar savas valsts Ārlietu ministrijas starpniecību cenšas pārliecināt, kāpēc šīs ziemeļvalsts galvaspilsēta Helsinki būtu vislabākā EZA mājvieta.
Helsinki ir izvirzījuši mērķi kļūt par vienu no pasaules veselības galvaspilsētām un aktīvi strādā šajā virzienā. Praktiskā medicīna un zinātniskās pētniecības darbs dzīves kvalitātes uzlabošanā iet rokrokā. “Mums ir sīki izstrādāts konkrēts plāns, lai aģentūra varētu pārcelties uz Helsinkiem,” apliecina Sociālo lietu un veselības ministre Pirko Matila un Helsinku pašvaldības vadītājs Jans Vapāvuori.
Somijā jau gadiem pastāv stipras ģenētisko pētījumu tradīcijas un ir pieņemta Nacionālā genoma stratēģija, kurā iekļauti galvenie pasākumi, kas jāīsteno, lai līdz 2020. gadam cilvēku genoma dati tiktu efektīvi izmantoti veselības aprūpē. Šim nolūkam tiek veidots nacionālais genoma centrs, kurā iesaistītas visas genoma izpētes interešu grupas, kopumā ap simt ekspertu, un kura uzdevums ir attīstīt nacionālo datubāzi, lai īstenotu pieminētajā stratēģijā izvirzītos uzdevumus, “LA” pavēstīja Somijas Sociālo lietu un veselības ministrijas veselības servisa grupas vadītāja Līsa Marija Voipio-Pulki.
Kimmo Pitkanens, akadēmiskā medicīnas centra “Helsinku biobanka” direktors, pastāstīja, ka valsts ir ieguldījusi lielas naudas summas, lai Somijā izveidotu un attīstītu desmit biobankas, kurās pacienti nodod analīzes (pārsvarā plazmas analīzes un DNS) un kuras tiek izmantotas, lai daudz precīzāk varētu atklāt slimības jau to sākumstadijās, kā arī laikus novērst individuālos slimību riskus. Ģenētiskā informācija ļauj cilvēkiem daudz nopietnāk pievērsties savai veselībai. Tikai 1,5% Somijas iedzīvotāju atsakās nodot paraugus analīzēm, jo neuzticas tam, ka biobankas pietiekami aizsargās viņu datu drošību.
Diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām ne tikai Somijā, bet kopumā pasaulē. Apmēram 500 000 somu sirgst ar šo kaiti, un ir aprēķināts, ka nākamajos 10 – 15 gados saslimstība ar to dubultosies. Tieši ar biobankas palīdzību jau laikus ir iespējams identificēt cilvēkus, kuri pieder augstai ģenētisko risku grupai, un laikus darīt visu iespējamo, lai atvairītu šo slimību.
Piemēram, 2012. gadā Somijā tika veikti apmēram 100 000 ģenētisko testu, no kuriem aptuveni 30% tika atklātas iedzimtas slimības un identificēta augsta iespējamība saslimt ar kādu no tām.
Somija guvusi starptautiski atzītus panākumus arī farmācijas jomā. Miko Airavāra, farmācijas doktors, Helsinku universitātes lektors, iepazīstināja ar Somijas Biotehnoloģijas institūta datiem, kas rāda, ka no 1987. līdz 2008. gadam 58% jauno medikamentu ir radīti farmācijas firmās, 24% universitātēs, bet 18% biotehnoloģiju kompānijās.
Konkurences cīņa par labāko vietu EZA ir milzīga, tomēr neoficiālā informācija liecina, ka Helsinki šajā konkurences cīņā esot ierindojušies pirmajā sešniekā. No Somijai tuvākajām valstīm labas izredzes esot arī Kopenhāgenai, Amsterdamai un Stokholmai.
Kur labākās medicīnas universitātes
Arī Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma cer uzvarēt šajā 19 pilsētu sacensībā, bet ne ar tik aktīvu kampaņu kā Helsinki. Lai pārliecinātu Latvijas Veselības ministriju un Zāļu valsts aģentūru, ka Stokholma patiešām ir labākais variants mūsu valstij, Zviedrijas vēstniecība Latvijā rīkoja pārliecināšanas kampaņu ar jauku uzņemšanu pie pusdienu galda un prezentācijām par Zviedrijas medicīnas, zinātnes, farmakoloģijas jomas sasniegumiem.
Zviedrijas Izglītības un pētniecības ministrijas nacionālais koordinators dzīvības zinātnēs Anders Lonnbergs uz manu jautājumu, kādi tad ir tie galvenie punkti, kāpēc Latvijai vajadzētu balsot par Stokholmu, atbildēja: “Kad notika breksita balsojums, Karolinskas institūtam bija augstākais reitings Eiropas medicīnas universitāšu vidū. Savukārt Nacionālajai zāļu aģentūrai ir augstākais novērtējums Eiropā dzīvības zinātņu attīstībā. Zviedrijā ir piecas universitātes, kas nodarbojas ar dzīvības zinātņu pētniecību. Tātad viss, kas nepieciešams ilgtermiņa kompetencei, ir šeit. Bet pats galvenais, ka pacientiem būs lielāka iespēja saņemt inovatīvās zāles, zāļu pētniecība notiks ātrāk un līdz ar to slimniekiem būs iespēja ātrāk tikt pie jaunajiem medikamentiem.”
Būs slēgtie balsojumi
Latvijas pozīciju ar savu balsojumu ES Vispārējo lietu padomē 20. novembrī paudīs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ārlietu ministrijas preses sekretāra vietniece Vita Dobele informēja, ka par Latvijas atbalstu konkrētām kandidātvalstīm slēgtā sēdē nākamajā nedēļā lems valdība. Patlaban tiekot veikts rūpīgs starpministriju darbs, lai nodrošinātu, ka Latvijas atbalsts konkrētām kandidātvalstīm atbilst gan nozares, gan Latvijas interesēm ES jautājumos plašākā kontekstā. Lemjot par atbalstu, tiks ņemta vērā arī kandidātvalsts atbilstība aģentūras pārvietošanas kritērijiem un ģeogrāfiskais novietojums.
Tā kā balsojums 20. novembrī ES Vispārējo lietu padomē būs slēgts, ievērojot diplomātisko praksi, Latvijas balsojums netiks atklāts un oficiāli komentāri par to nesekos.
VIEDOKLIS
Ko vēlas Latvijas Zāļu valsts aģentūra
Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens: “Latvijai ir divi pīlāri, uz kuriem mēs balstām savu lēmumu par piemērotāko vietu aģentūrai. Pirmais ir Eiropas Zāļu aģentūras izvirzītie kritēriji, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību. Aģentūra koordinē visu nacionālo zāļu aģentūru zinātnisko novērtējumu, kad zāles tiek reģistrētas centralizēti, tātad visās valstīs vienlaikus. Mums ir svarīgi, lai pārcelšanās neradītu nekādas problēmas mūsu darbā. Otrs pīlārs, kas mums ir nacionāli svarīgs, ir tas, ka aģentūra ir nozīmīgs ekonomiskais atbalsts attiecīgajai valstij. Būtiska ir to zāļu pieejamība pacientiem, kuras Latvijā nav reģistrētas, bet ārsts tās izraksta, jo pacientam tās ir nepieciešamas. Tieši tāpēc, ka zāles mūsu valstī nav reģistrētas, to iegāde vienmēr tiek aizkavēta un katru reizi to ievešanai ir nepieciešama atļauja. Es gribētu, lai šādas zāles sasniegtu mūsu tirgu un lai nebūtu pārtraukumu to piegādē pacientiem. Tad arī konkurence būtu lielāka, kas varētu samazināt zāļu cenu.”
UZZIŅA
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir dibināta 1995. gadā, un tā aizsargā un veicina cilvēku un dzīvnieku veselību, novērtējot un pārraugot zāles Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.
EZA ir septiņas zinātniskās komitejas un vairākas darba grupas, kurās strādā tūkstošiem ekspertu no visas Eiropas. Komitejas sniedz neatkarīgus ieteikumus par cilvēkiem paredzētajām un veterinārmedicīnā lietotajām zālēm, balstoties uz datu visaptverošu un zinātnisku novērtējumu.
EZA nodarbina vairāk nekā 800 strādājošo no visām ES valstīm.
