Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. novembris, 2015
Drukāt

Kurpes, kaķi un ņirgāšanās. Parlaments konceptuāli atbalsta nākamā gada budžetu

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars piedalās Saeimas ārkārtas sēdē, kurā pirmajā lasījumā lemj par nākamā gada valsts budžeta projektu un saistīto likumu izmaiņām.

Saeima vakar pirmajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016. – 2018. gadam, kā arī 24 budžetu pavadošos likumprojektus.

Par budžeta prioritātēm nākamgad izvirzīta valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana. “Šis budžets liek pamatus tam, lai nepieciešamais aizsardzības finansējums divu procentu apmērā no IKP tiktu sasniegts jau 2018. gadā. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums 2016. gadā būs 1,4 procenti no IKP un 2017. gadā – 1,7 procenti no IKP. Tāpat īpaši svarīga ir valdības vienošanās par papildu līdzekļu piešķiršanu iekšējās drošības sistēmā strādājošajiem atlīdzības paaugstināšanai – policistiem, muitas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbiniekiem. Finansējuma pieaugums paredzēts arī profesionālajai izglītībai, zinātnei, pašvaldību autoceļu uzturēšanai, Valsts kultūrkapitāla fondam un veselības aprūpes nodrošināšanai,” pirms budžeta izskatīšanas Saeimas deputātus uzrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”).

Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija bija pasargātas no bāzes izdevumu samazināšanas par trim procentiem, kas skāra visas pārējās ministrijas. “Svarīgi, ka nākamā gada budžets, kas galvenokārt vērsts uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošu Eiropas Savienības un eirozonas ekonomikas vidū,” premjeres teikto papildināja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).

Tomēr Straujumai un Reiram neizdevās pārliecināt opozīcijas deputātus, kuri vairāku stundu garās debatēs nemitās aizrādīt uz budžeta trūkumiem un nepilnībām. Viskrāšņāko uznācienu bija sagatavojis Mārtiņš Bondars (LRA), kurš, gluži kā kādreizējais PSKP CK ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs savulaik ANO tribīnē, vicināja tribīnē kurpi un sauca: “Šī kurpe ir kā 2016. gada budžeta simbols, jo valdības sagatavotais budžets neder Latvijai, bet šī kurpe neder tam puisim, tam zemessargam, kam tā tika izsniegta!” Pēc Bondara domām, budžets padarīs Latviju mazāk konkurētspējīgu, neattīstīs uzņēmējdarbību un neradīs jaunas darba vietas, toties pasliktinās fiskālo disciplīnu.

Partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba budžetu salīdzināja ar kaķi maisā (atšķirībā no Bondara, viņa gan tribīnē nebija paņēmusi līdzi uzskates materiālu…). Viņa aizrādīja, ka deputātiem neesot bijusi iespēja iegūt precīzāku priekšstatu par piedāvātajām izmaiņām budžetā, kas veiktas, salīdzinot ar šā gada budžetu, jo informācija jaunā budžeta projekta paskaidrojumos esot formāla un nepietiekama. Arī ministri neesot spējuši izskaidrot ne nozares mērķus, ne prioritātes, ne budžeta sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu. Un finanšu ministra stāsti par ministriju bāzes izdevumu samazināšanu par trīs procentiem esot tikai “optimizācijas pasaciņas”. Bijusī valsts kontroliere minēja par piemēru Satiksmes ministriju, kas gatavojusies par 1,8 miljoniem eiro samazināt izdevumus dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, bet galu galā šis pasākums atzīts par neatliekamu un tam piešķirti papildu 2 miljoni eiro. Vienkārši runājot, izdevumi nevis samazināti, bet palielināti par 200 tūkstošiem eiro.

Inga Bite (LRA) uzskata, ka jaunajā budžetā notiek ņirgāšanās par skolotājiem, kuri, minimālajai algai ceļoties, saņems apmēram tikpat, cik neizglītots meln­strādnieks. Biti arī nepārliecina Straujumas solījumi, ka finansējums izglītībai tikšot iedalīts otrajā lasījumā caur līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem. “Realitāte ir tāda, ka šos līdzekļus caur neparedzētiem gadījumiem un priekšlikumiem uz otro lasījumu skolotāji varēs saņemt tikai tad, ja norīs kārtējo krupi, kas saucas “jaunais pedagogu atalgojuma modelis”. Realitātē mēs atrodamies pedagogu streika priekšvakarā,” brīdināja deputāte.

Kamēr deputāti sprieda par budžetu, aiz Saeimas nama sienām norisinājās veselības nozares darbinieku protesta akcija. Tomēr pat opozīcijas runās mediķu problēmas gandrīz netika skartas. Par tām ieminējās vien deputāte Silvija Šimfa (“NSL”), kura pauda nožēlu, ka pēdējos 20 gadus, kopš veselības aprūpes nozari no pašvaldībām pārņēusi valdība, attieksme pret medicīnu bijusi attieksme praktiski “pēc pārpalikuma principa”.

Neskatoties uz atraktīviem un daiļrunīgiem pārmetumiem, opozīcijai neizdevās iedragāt valdošās koalīcijas atbalstu budžeta projektam. Pirmajā lasījumā valdības piedāvājumu atbalstīja 60 pozīcijas deputātu, pret balsoja visi 35 klātesošie opozīcijas pārstāvji. Galīgajā lasījumā budžetu plānots izskatīt 30. novembrī.

 

Uzziņa

Nākamā gada konsolidētā budžeta plānotie izdevumi – 7,65 miljardi eiro (tas ir aptuveni par 183 miljoniem vairāk nekā šogad).

Plānotie ieņēmumi – 7,37 miljardi eiro (par 115 miljoniem eiro vairāk nekā šogad). Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Inflācija plānota 2% apmērā.

Budžeta projekts paredz palielināt minimālo algu no līdzšinējiem 360 eiro līdz 370 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums pieaugs no 75 eiro līdz 85 eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+