Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. septembris, 2016
Drukāt

Baiba Talce: Kurš aizsargās skolotāju? (50)

Talce

Baiba Talce

“Ja visas tiesības pieder bērniem, bet pienākumi vienīgi pieaugušajiem, tas ir sabiedrības strupceļš,” šādi 27. jūlija “LA” rakstīja Anda Līce.

Rūgti, bet pedagogam skolā bieži jāsecina – bērnam ģimenē vairs neiemāca, ka “pasaule nesākas tikai ar mani”. Vecāku un sabiedrības paļaušanās uz “gan jau bērns vēlāk pats sapratīs, ko drīkst un ko ne”, gan bērnam, gan vecākiem var dārgi maksāt.

Ierocis, ar ko skolēni savu tiesību sakarā mēdz draudēt pieaugušajiem, ir zvans uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) uzticības tālruni. Ir zvani, kas, protams, ir bērnu palīdzības sauciens, bet ir arī sūdzības, ka skolotājs prasa pārāk daudz, proti, mācīties atbilstoši savām spējām. To uzskatāmi ar katru gadu vairāk atklāj centralizēto eksāmenu vājie rezultāti. Drustu tautskolas vadītājs Ojārs Rode ir teicis: “Latvijā trešajai daļai bērnu ir vajadzīga psihologa palīdzība, jo bērna dvēsele neatsaucas tam, ko piedāvā vide. To pašu pasaka skolēni: “Visi mums pārmet par aipadiem un aifoniem, bet par to, kā dzīvot, nerunā neviens.” Varbūt atbilde ir īsa: daudziem bērniem dzīves jēgas izpratnei pietrūkst… vecāku. Fiziski viņi ir, bet emocionāli – nav. Liela daļa vecāku domā, ka atvases izaudzinās un izskolos sabiedrība.

Arī šā iemesla dēļ skolēns skolotājam var sarunāt, kādus vien vārdus grib, var traucēt darbu stundā, kā vien spēj izfantazēt. Skolotājs aizrādīt nedrīkst, jo skolēns tiesību aizstāvjiem paziņos, ka “man bija bail no skolotāja”. Šāda epizode gadījusies teju ikvienā skolā: proti, skolēns vēlas uzlabot atzīmi, lai gan pirms tam ir “aizmirsis” par pienākumu atnākt uz skolu vai arī uz stundu, kontroldarbu, ieskaiti. Turklāt vecāki ir klāt ar pozīciju: “Skolotājs slikti izturas pret manu bērnu!” Vai arī: “Skolotājs slimoja! Nebija darbā!” Prominentajās skolās nav reti gadījumi, kad vecāki skolā ierodas kopā ar advokātu vai juristu, jo daļa skolēnu sen apguvuši mācību simulāciju gan klasē, gan mājās.

Ja vecāki VBTAI iesnieguši sūdzību, ar to pašu brīdi apsūdzētais skolotājs tiek ierauts mēnešiem garā taisnošanās procesā (arī maksājot juristam). Nekāda pedagoga kvalifikācija un līdzšinējie sasniegumi izmeklēšanas komisijai nav svarīgi. Izmeklēšanas gaitā skolēni – sūdzībnieki – jau aizmirsuši, ko teikuši pirmajā un ko pēdējā “nopratināšanā,” bet skolotājam, parakstot papīru kaudzi, bērnu aizstāvji paziņo, ka viņam “trūkst pedagoģisko prasmju, lai disciplinētu bērnus bez personu aizskarošām metodēm… skolēnam var izveidoties nepareizs priekšstats par skolotāja darba metodēm…utt.” (Es atvainojos, bet tiešām domāju, ka skolēnam nav nepieciešams priekšstats par skolotāja metodēm, bet par apgūstamo vielu!) Jāatgādina, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem, radot jaunus izglītības sistēmas pamatus (jo vecie sen noārdīti), ir atbilstoša izglītības filozofija. Un izglītība būtu jāaplūko kā nozīmīgs sociāls process, ko valsts rūpīgi plāno. Jebkuras pedagoģiskas darbības pamatā ir jābūt noteiktai filozofijai par cilvēka sūtību, kas nosaka pareizas dzīves būtību, bet izglītībai bērnam jāmāca dzīves mērķi un tas, kādiem līdzekļiem tos sa­sniegt. Varētu teikt, ka filozofija ir abstrakta dzīves apcere, bet izglītība – dzīves aktīvā daļa darbībā, kas ilgst visu mūžu. Vēl nesen VBTIA iepriekšējā priekšniece L. Rieksta-Riekstiņa uzsvēra: “Jo vairāk bērni ir informēti par savām tiesībām un vardarbības problemātiku, jo vairāk ziņo.” Padomājiet, kādam ētiski jābūt skolēnam, lai publiski apsūdzētu savu skolotāju? Bet birokrātiju uzvarēt ir iespējams – to gadu ilgā tiesas procesā pierādījusi Dobeles Valsts ģimnāzijas vēstures un kulturoloģijas skolotāja ar 40 gadu darba stāžu, kura administratīvā procesa ietvaros uzdrošinājusies neklusēt. Tiesa strīdā starp skolotāju un Dobeles novada Izglītības pārvaldi ir apmierinājusi skolotājas prasību par attiecīgās izglītības pakāpes piešķiršanu. (Administratīvās tiesas Jelgavas tiesu nama 2016. gada 24. augusta spriedums lietā A420187615). Vecāki, pirms līksmojat, ka “skolēni pierādījuši skolotāja pārkāpumus”, mirkli apsēdieties un pavaicājiet sev: “Kāpēc manam bērnam vajadzīgs skolotājs? Varbūt bērns var sēdēt mājās pie aipada un mācīties?”

Pievienot komentāru

Komentāri (50)

  1. Savējos mācu mājās Atbildēt

    1. Palielināt algas līdz ļoti labam līmenim.

    2. Pieņemt skolotājus darbā ar ļoti rūpīgu atlasi (izglītība, pieredze, rekomendācijas un MORĀLE – ja gribam, lai ciena)

    3. Tos, skolēnus, kas tīši traucē pārējiem mācīties, demonstrē agresivitāti, nekaunību, neciena sabiedrību, nenāk uz skolu, no parastas skolas vienkārši izslēgt, tālākās izglītības iespējas atstājot viņiem stipri ierobežotas vai speciālajās mācību iestādēs – katram pēc vajadzības un “nopelniem”.

    MUMS NAV VAJADZĪGI IZGLĪTOTI RIEBEKĻI

  2. Elementāri- mācību procesa norises video/audio reģistrators. 21. gs.

  3. Sāksi paši ar sevi... Atbildēt

    Šajos komentāros daudz samazgu izgāzts. Nu, vai palika vieglāk? Vai mūsu bērniem no tā kas labāks?
    Pieminat Somiju?
    Esat painteresējušies, kāda tur ir sabiedrības un vecāku attieksme pret skolu un skolotājiem, un, jā, arī alga?
    Augstas klases profesionāļiem, kuri caur bērniem veido visas nācijas (un arī ikviena no mums) nākoti ir jāmaksā un vajag maksāt?
    Lūdzu aizmirstiet PSRS un mūsdienu “modernās” Krievijas uzskatu, ka skolotājs ir misijas darbs.
    Skolotājs nav misionārs, viņš ir profesionālis!
    Misionāri ir baznīcās un klosteros.
    Skolās ir sava aroda meistari, kuru darbs visas sabiedrības labā ir pelnījis cieņu, atbalstu un arī atalgojumu.

  4. Viena cita latviete Atbildēt

    Vai piekritīsiet, ka indivīdi veido sabiedrību kopumā? Un kā Latvijas sabiedrība šodien izskatās uz kopējā fona? – melnā darba darītāji? Viens no viszemākajiem produktivitātes rādītājiem Eiropā- aiz mums ir tikai rumāņi un bulgāri… Un tas viss panākts ar to ekskluzīvo padomju apmācību sistēmu, kur skolotājs varēja ņirgāties, iekaustīt, kliegt, sodīt un vērtēt pēc simpātijām. Kas mainījies šobrīd? Visi šausmās saraujamies- atkal latviešiem ārzemēs bērnus ņem nost. Nu kas tur sevišķs- pāris zilumu disciplīnai. Starp citu, virs mums jau otrā kaimiņu ģimene, kuru bērni līdz 2-3 gadu vecumam vai nu pirms, vai pēc gulēšanas stundām kliedz. Vienai ģimenei māte bija cienījama pašvaldības darbiniece, otra- PEDAGOĢE… Bet tā jau nav mūsu, bet viņu ģimenes iekšējā darīšana. Žēl tikai, ka vīra draugi, kuri bija auguši disciplinētās pedagogu ģimenēs, visi tagad alkoholiķi, bet tie, kas skolā teikuši visu, ko domā, dīvainā kārtā kļuvuši par uzņēmējiem-? Un tagad- paceliet roku, četrdesmitgadnieki, kuri uz savas ādas nav izbaudījuši skolotāju ņirgāšanos, kliegšanu, pazemošanu skolas laikā, par bērnu dārziem nemaz nerunājot- tur vispār bērniem (mazākajiem) mutes ar skoču līmētas ciet, skapjos spundēti, ar lineāliem sisti, uz tualeti nav laisti, stundām visai grupai likts nekustīgi uz vietas sēdēt… Tiesības un pienākumi? degradējusies izpratne par cilvēcību! Ja dzirdu pieminam šos divus vārdus, saraujos- persona, kas tos lieto, iespējams, ir ar sadomazohistiskām tieksmēm (jo bērnībā paši no emocionālās vardarbības cietuši, tagad to izbauda) – normāli būtu runāt par to, kas dzīvē no tā visa noderēs, kā ieinteresēt, kā mazināt spriedzi un stresu. Tādi skolotāji ir un paldies viņiem- tie arī ir pelnījuši “miljonu”. Mums ir piemērs- Somijas izglītības sistēma, kas ir REZULTATĪVĀKĀ pasaulē, kas pamatojas atziņā, ka būtiskākais ir bērna personības attīstība. Dabas dotā ziņkārība- individuālās spējas un interese dabiskā veidā dara savu un bērni ar aizrautību meklē savu vietu pasaulē. Zinu, ka 80% latviešu teiks, ka tā nav- bērni ir slinki, jāpiespiež utt. Bet kurš vecāks nav izbaudījis maza bērna uzbāzību, kad tas visu laiku grib ar Jums darboties? Tas jau arī bija tas brīdis, kad viņam bija jāsniedz visas iespējamās (viņa spējām atbilstošās) aktivitātes un tās jāattīsta, nevis jāatstāj uz vairākām stundām izbļauties. Un tā tas turpinās, kamēr mūsu padomju sistēmas pedagoģijas piekritēji “dresē” jauno paaudzi- labākajā gadījumā radot banku vai ministriju darbiniekus, kas katru dienu domā par pašnāvību, ienīst sevi, savus tuvākos, saskata savus netikumus savos un citu bērnos, tos soda un pazemo, un kliedz pa visu pasauli, ka viņiem pārāk maz maksā par tik smagu dzīvi …

    • Laimīgā 40gadniece Atbildēt

      Es varētu pacelt roku. Skolotāji mani nav pazemojuši, nav ņirgājušies u.t. tml. Arī bērnudārzā neko līdzīgu Jūsu minētajam neesmu piedzīvojusi.

    • Arī es varu pacelt roku – mani arī skolotāji nav pazemojuši un ņirgājušies par mani.

    • Tikai nevajag wizmirst, ka brīdis, kad bērns pats grib mācīties, darīt, sapras un atklāt ir stipri, stipri, stipri pirms viņš nonāk skolā.
      Mūsdienu progresīvie vecāki “aizbāž” bērnam muti ar aipadu un liek likties mierā. Kāds gan tur brīnums, ka nodzīvojot līdz skolai viņš kūtrs, sociāli atpalicis viedtālruņa glāstītājs, nevis zinātkārs ķipars.
      Bērns sākas ģimenē, nevis skolā.
      Visi lielie savu bērnu tiesību aizstāvji ap 8.-9.kladi skrien uz skolu pie tik ilgi peltajiem skolotājiem un raud, ka viņi netiekot ar savu lolojumu galā un ko lai nu tagad dara.
      Atcerēsimies, ka ar uztaisīšanu un izspiešanu vien ir par maz! Vēl ir arī jāuzaudzina un tas ir jādara vecākiem.
      Vecāki audzina.
      Skola skolo, māca, palīdz sasniegt savas personības virsotnes.

  5. Arī sliktiem vecākiem ir bērni. Diemžēl.

  6. Skolotājiem un skolu vadītājiem ir jāuzņemas lielākā atbildība par esošo situāciju skolās..
    Diemžēl,pašu nolaidība un neizdarība sava amata vietā noveda pie šādām sekām!
    Pastāv skolas iekšējie kārtības noteikumi, kurus izstrādā piemērojot mūsdienu situācijām, tur arī atrunā procesus konfliktu risināšanai, bet skaudrā realitāte rāda, ka tieši no skolas puses nav kontroles par šo noteikumu ievērošanu!!! Ir skolas, kur netiek daudz kas ļauts un aizrādīt neviens nebaidās, kā arī nesūkstās, bet meklē risinājumu..un to arī atrod!!
    Pedagogs tādēļ ir pedagogs, kuram ir jāprot ne tikai pasniegt savu priekšmetu, bet kuram ir jāprot strādāt ar sevis izvēlēto sabiedrības daļu – BĒRNIEM, lai arī kādi viņi būtu. Un, ja kaut kas neizdodas, ir jāmeklē risinājums- vai nu jāizvēlas cita sabiedrības daļa, vai nu jāmācās tik ar to galā, jo tas ir PEDAGOGA DARBS!! Izvēlies to vai pamet..

    • absolūti piekrītu

    • “no skolas puses nav kontroles par šo noteikumu ievērošanu”
      Kāpēc jūs domājat, ka jābūt kaut kādai kontrolei? Varbūt vispirms vecākiem savam bērnam jāiemāca, ka tad, ja ir jebkādi noteikumi, tie IR jāievēro?

    • Pedagogam ir jāmāca, nevis “jātiek ar kādu galā”, kurš iedomājas, ka drīkst atņemt normāliem bērniem tiesības uz labu izglītību tikai tāpēc, ka viņš, redz’, esot bērns.
      Bērni ir arī tie, kuri ģimenē ir izaudzināti par cilvēkiem, kas apzinās savu un sava laika vērtību un grib mācīties, nevis vērot, kā skolotājs “tiek galā” ar kādu, kura vecāki ir bijuši pārāk slinki, vienaldzīgi un egoistiski, lai izaudzinātu paši savu bērnu, bet kā tādas dzeguzes iesvieduši to skolas ligzdā, lai ar viņu “tiek galā” kāds cits.

    • Kārtējais pierādīja ms, ka vecāku atbildība beidzas līdz ar bērna “uztaisīšanu” tālāk ticiet jūs -pedagogi galā, jo jūs taču esat par to mācījušies

  7. Viss sagriezts ar kājām gaisā.
    Kādas bērnam var būt tiesības?
    Kamēr viņš ir vecāku apgādībā, viņam ir tikai pienākumi. Pienākums klausīt vecākus, skolotājus, sekmīgi mācīties un pieklājīgi uzvesties.
    Vai tādu jēdzienu kā disciplīna arī kāds vēl atceras? Vai eksistē skolēnu noteikumi par uzvedību skolā, vai bērniem tie tiek darīti zināmi?
    Kas tur tajās skolās vispār notiek?

  8. Pagale viena nedeg! Tomēr bērnu tiesības sākas tikai no tā brīža, kad sāk pildīt pienākumus! Mums nevienam nepiešķir atvaļinājumus pirms darba uzsākšanas, algas arī nemaksā vispirms.

  9. 100% taisnība,bet kāpēc tā notiek?Visām skolotājām augstāka izglītība,bet neviena vārda kā situāciju izmainīt,kur priekšlikumi kā situāciju izmainīt?

  10. Nav iemesla apšaubīt pedagoģes ar nu jau …hmmm… drīz 40 gadu pieredzi teikto. Vien mazs citāts no raksta =Jāatgādina, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem, radot jaunus izglītības sistēmas pamatus (jo vecie sen noārdīti), ir atbilstoša izglītības filozofija. Un izglītība būtu jāaplūko kā nozīmīgs sociāls process, ko valsts rūpīgi plāno.= Baiba, Tu kur dzīvo??? Vai Latvijas valdība jelkad jelko ir rūpīgi plānojusi, īpaši jau ilgtermiņā, īpaši jau smalkumos un niansēs???

  11. rakst ir tendenciozs. Ja izskata bērna uzvedību pēc būtības, tad var skaidri redzēt, vai bērns neadekvāti izturas tikai pret vienu konkrētu skolotāju vai tā teikt”pa dzīvi”pret daudziem.

  12. Par kādu vajadzību aizsargāt iet runa? Mums pirmajā septembrī sapulcē vienkārši pateica, ka skolēniem ir aizliegts pat starpbrīžos izmantot telefonu, tie tiks nolikti skapītī.Nevienam pat netika nekas prasīts- verdikts gatavs un viss. Ja skolotājs pats pasaka, ka konfliktus papriekšu izskatīs skolā? Ziniet, man nav pretenziju, ka mans bērns, pret kuru izturas vardarbīgi, uzraksta vajadzīgo daudzumu iesniegumu, pēc tam tiek izsaukta policija un tiek ierosināta attiecīgā bērna izslēgšana no skolas. Nav mana vaina, ka skolotāji paši ar problemātiskiem bērniem auklējas. Dažreiz gadās, ka kāda kretīna dēļ aiziet tieši labākie un tolerantākie skolnieki, bet palikušajam nav nekādas mācības. Un par to, ka ģimenē neiemāca- ticiet man- bērnam, kas jau piedzimis tendēts uz agresiju un tirāniju, arī kulturāli vecāki neko ielikt nevar. Tāds bērns arī vecākus tur tikai par naudas makiem.

    • “Ketīnu”, tas ir skolēnu, kuru uzvedība pārsniedz jebkādas robežas, dēļ no skolām aiziet arī skolotāji, jo nespēj izturēt nenormālus darba apstākļus. Šādiem bērniem ir nepieciešamas speciālās skolas, kur jānotiek viņu uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai, piesaistot tādus speciālistus, kādus vajag, un viņu vecākiem ar likumu jāparedz apmācības kurss apmeklēšana bērnu labturībā, ja tā var izteikties.

    • Diemžēl skolotāji jau ar viņiem nemaz tā neauklējas. Tikai ne jau skolotāja varā ir izlemt, vai kretīnam palikt skolā vai ne. Tur ir bāriņtiesa, socdienesti, nepilngadīgo inspekcija utt.

  13. Nu beidziet taču! Tāda sajūta, ka pedagogi mums valstī vislielākie cietēji, nabadziņiem algas mazas un darbs smags. Kā piemēram ir ar sociālajiem darbiniekiem, kāda viņiem atbildība, kā viņus visi kontrolē un ap.. un kāda alga. Un nav tādas arodbiedrības kas aizstāv.

  14. Tas ir koks ar diviem galiem.Nekad spēle nav vienos vārtos.Ir skolotāji,kuri pat nepieļauj domu,ka pārkāpumus izdara bērni no labām ģimenēm.Kas ir laba ģimene?Ģimene kura ir mazāk situēta ,strādā un cīnās par saviem bērniem vai ģimene kurā tiek atļauts viss,bērns karalis un nodrošināts ar kvadracikliem,telefoniem,planšetēm?Klases iestudētajā ludziņā tiek atņemta lomiņa vienam bērnam,lai atdotu otram,jo vecākiem prestižāks darbs,to dara skolotājs.Vai otra medaļas puse,vecāki sēž apspriež skolotāju,smejas par to un bērni to dzird,tas nav normāli un dažkārt brīnās kur bērniem tādi teksti?Arī manam bērnam bija konflikts,kur pensionājies alkoholu salietojies skolotājs pagalmā uzklupa bērniem,manējais izrunājās-teicu,lai arī Tev bija taisnība nedrīkstēji tā teikt,jo viņš ir pieaugušais.Cienīsim viens otru!

  15. Arī skolotājam vajadzētu uzdot sev pāris jautājumus:
    Kādēļ un kam skolotājs ir vajadzīgs?
    Kādi ir tiešie darba pienākumi un kādam ir jābūt rezultātam, un kam vajadzētu uzņemties atbildību par sliktu rezultātu?!
    Pārāk liela ir tā sūkstīšanās..
    Visos laikos ir bijuši dažādi bērni!!!
    Domāju, ka viss izriet no skolotāja profesionalitātes..un skolas mērķiem! Ir skolas, kurās nepastāv šādas problēmas, kur skolotāji apzinās savu mērķi un sūtību strādājot savā profesijā..Ir mācību daļas vadītājs mācību jomā un ir mācību daļas vadītājs audzināšanas jomā- Vai tas kaut ko izsaka?!
    Reāls piemērs ir dienasgrāmatas-viena skola neatsakās un “tiešām reāli” arī skolotājs atrod laiku to pārbaudei un kontrolei, bet citā-kāpēc jādara, ja var nedarīt.. Un panāktais rezultāts ir ļoti atšķirīgs..
    Un tā varētu turpināt un turpināt..
    Savu komentāru gribu noslēgt ar pateicību visiem tiem pedagogiem, kuru mērķis un attieksme ir vērsta uz mūsu bērnu izglītošanu un pilnveidošanu.. Zinu, ka tādi ir! Paldies,Jums!!!

  16. tikai nevajag iedomāties ,ka skolotāji ir tie pareizie un nekļūdīgie.viņi mācās un mācās ,bet ,kad nonāk reālā situācijā ,tad neprot izmantot mācītās zināšanas.Esmu dzirdējusi tik daudz kļūdainas pedagogu runas,izturēšanos ,ka atliek pabrīnīties ,kur ir palikušas jūsu zināšanas pedagoģijā,jo jums taču māca pedagoģiju vai ne,cienījamie skolotāji un arī maksā par bērnu audzināšanu un ir kvalifikācijā ,ka varat strādāt ar bērniem un jums par pedagojiju maksā.tas ir tiešais jūsu pienākums,pareizi audzināt skolēnus un mācīt priekšmetu. Slikti ,ja skolotājs uz darbu iet kā uz ešafotu,mainiet profesiju,nestrādājiet ,būsiet labi šuvēji ,pavāri,pārdevēji,beidziet vaimanāt un kunkstēt,jo katram darbam ir garoziņ,bez tam ,jums tas maizes rieciens ir daudz biezāks nekā vairumam ļaužu ,bet tie tā neklaigā un nesvilpj,jo stāv ar abām kājām uz zemes nefantazē nerealizējamas lietas un smagi strādā.

    • Ai, cik daudz kļūdu šinī latvietes raksītajā..

    • Kas jums mācīja latviešu valodu?

    • Šķiet, ka skolā esi maz gājusi, tik daudz kļūdu tik īsā tekstā! Un jā, skolotājs māca, bet jāaudzina ir vecākiem.

    • Biezāks rieciens nekā vairumam?! Cik tas ir- biezāks? Es strādāju trīs vietās par skolotāju, KOPĀ saņemu ~530 ebrejus mēnesī, tas ir biezi?? Parēķināju, cik man pieliksies no tā jaunā 680(brutto) par likmi= pieliksies labi ja pārdesmit ebreji… Sieva saņem mazāk(arī skolotāja). Audzinām 4 bērnus. Neredzu nekādu biezumu, nevajag irst!!
      Un par to “nestrādājiet skolotāja arodā, nekunkstiet”- nu ja, kā Šadurskis pateica- paši vainīgi, neviens nespieda izvēlēties tādu profesiju… Citiem vārdiem sakot- jums grūti?- Nu tad ejiet uz poda, izdzīvo stiprākais!!
      Tā mēs tālu tiksim……..

      • Un tā izsakās pedagogs, kas darbojas ar bērniem? Strādāju kā vadītāja pašvaldībā un saņemu tieši tik pat lielu algu, kā minētā, vīrs patreiz pelna uz pusi mazāk, nav darba. divi bērni, dzīvokļa maksa visiem viena. izglītība- maģistrs. Vai es bļauju pa visu pasauli, ka mani apbižo/ laikam jau nē- neviens nesaprastu… nu tad kas ir ar tiem skolotājiem- par tādu leksiku un attieksmi, kas parādās šajā komentārā, miljonus prasīt? domāju, ka kūdras purvā vienam otram (bet noteikti- ne visiem) būtu jāparaujas kādu gadiņu, tad arī iemācītos cienīt to, kas viņiem dots.

        • Tieši tādēļ, ka lielākajai daļai latviešu tautas ir tāda attieksme: nu ko tad es tur bļaušu, ko es sūdzēšos, citam vēl sliktāk utt. Nekas nemainās, lv tauta nemāk par sevi iestāties un pieprasīt to, kas pienākas!

        • Darbiniece-vadītāja pašvaldības iestādē! Nekā personīga, bet lai turpmāk nerastos neveiklas situācijas, ņemot vērā jūsu augsto amatu,
          “tikpat” jāraksta kopā un arī “apbižot” (ja nu bez tā galīgi nevar iztikt) jāraksta ar “ap”.

    • Žēl, ka neklaigā un nesvilpj, jo ja visi to darītu, tad varbūt valstī kaut kas mainītos.

    • Maksā par izglītošanu, nevis audzināšanu.
      Kas uztaisīja, tas lai arī audzina.

  17. Mīļie vecāki, kas Jums liedz pārkvalificēties par skolotāju? Palūdziet skolai pasēdēt kādas pāris dienas ar Jūsu bērniem klasē un pavērojat starpbrīžos. Ir viegli kritizēt. To mēs visi mākam – kritizējam skolotājus, ārstus, pārdevējus viesmīļus u.t.t. Ir viegli saredzēt adatu cita acī, bet neredzet baļķi savā. Audzināšana sākas ģimenē, ja neieliksiet pamatus, vēlāk var runāt tikai par pāraudzināšanu. Un nemetiet akmeni manā dārziņā, es nestrādāju nevienā no Latvijas skolām

  18. Malacis, Baibiņ!

    • “…atbilstoša izglītības filozofija. Un izglītība būtu jāaplūko kā nozīmīgs sociāls process, ko valsts rūpīgi plāno. Jebkuras pedagoģiskas darbības pamatā ir jābūt noteiktai filozofijai par cilvēka sūtību, kas nosaka pareizas dzīves būtību, bet izglītībai bērnam jāmāca dzīves mērķi un tas, kādiem līdzekļiem tos sa­sniegt.”
      Šo Baiba Talce pateikusi precīzi. Tas ir nozīmīgs sociāls process. Uzstādījumam jānāk no valsts puses, bet iekļaujas tajā sabiedrības pārstāvji – bērni. Šajā postmodernajā laikmetā tik daudziem ir pilnīga pļura galvā izpratnes ziņā, ko nozīmē bērna audzināšana. Vecāki nogrūž atbildību no sevis un laikam nesaprot, ka bērns jāaudzina tiem, kuri šo bērnu ir radījuši. Normāli, pieauguši, nobrieduši vecāki velta laiku bērniem, jo mīl savus bērnus. Nenobriedušie, savukārt, neprot mīlēt, eksistē bērnam līdzās, materiāli nodrošina (cits super labi, cits no pabalstiem), bet nevelta laiku. Tur jau arī sākas vajadzība pēc psihologa. Pirmkārt vecākiem. Kā tad ir, vai skolotājam jāaizstāj māte un tēvs un jāmāca tas, kas ģimenē nav iemācīts? Kurš tad mācīs matemātiku un ķīmiju, vai vecāki?

  19. Vainu meklējiet vecākos, jo lielākā daļa vecāku ir deģenerējušies, viņiem nepieciešama psihologa konsultācija. Vecāku sapulcēs šie vecāki uzdod stulbus jautājumus par triviālām tēmām. Vecāki var sarunāt tikšanos ar skolotāju ārpus stundām, bet neatnāk un pat nepiezvana, ka nebūs. Tā ir attieksme, un to šie slimie māca saviem bērneļiem. Skolotājam ir jāmāca priekšmets, nevis jāpāraudzina vai jāļaujas necienīgai uzvedībai.

  20. Primitīvs raksts un primitīvi skatīts jautājums. Tukša bābiska bļaušana. Piekrītu, ka ir problēmas ar bērnu tiesību izpratni, bet kāda ir atbildība skolotājam, kurš reāli pazemo, iebiedē un citādi grauj bērna dzīvi? Kāda ir atbildība, ja skolotāja dēļ bērnam riebums pret kādu mācību priekšmetu uz visu dzīvi? Katrā skolā ir kāds vardarbīgs un nelietīgs skolotājs, kurš tur gadiem bauda direktora labvēlību, jo ir piekukuļojies vai citādi. Ir jāveido nopietna sodu sistēma šiem varmākām un direktoriem, kas to pieļauj!

  21. Gluži manas domas, ka gudro bērnu vecāki paši var gudri audzināt un mācīt savus bērnus, tad nebūs bērnu tiesību pārkāpumu un “stulbo”skolotāju, kas maitā bērniņiem dzīvi.
    Arī mans bērns kādreiz pirms daudziem gadiem atnācis no skolas paziņoja, ka viņš var sūdzēties par visu, kas viņam nepatiks, jo viņam ir tiesības.
    Es pajautāju – kam sūdzēties?
    Pašvaldībā.
    Kas man par to būs/
    Uzliks sodu.
    Kādu sodu?
    Naudas sodu.
    Teicu, labi, varēsi sūdzēties, es samaksāšu, bet tad mums nebūs ko ēst.
    Atbilde nebija ilgi jāgaida.
    Kā var tik muļķīgi mācīt un tie vēl skaitās skolotāji?

    • Pstrādā par skolotāju un tad runā.. ja ir 30 bērnu ar gudrām mutitēm un tik pat gudrām cacu mammām… tas bieži ne tikai bērnu gribas ielikt kaktā bet mammu… pienākumu nekādu bērniem un vecākiem. Tad kad izaugs jums bērni pīpēs un dzers vai jums kāps uz galvad un neklausis un varbūt vēl iekaustīs un nemācēs strādāt un atrast darbu… tad atceraties ka tikai juus esat vainiga bet bus par vēlu un varesiet savus caciniekus pati uzturēt lidz navei!! Vai arii ja meita tad ši naudas dēļ apprecēs pretīgu vecu veci :Ddddd good luck

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+