Latvijā
Sabiedrība

Kurš apsēdīsies VID krēslā? Seši jautājumi svarīgā amata kandidātiem 16


Valsts ieņēmumu dienesta jaunais administratīvo ēku komplekss.
Valsts ieņēmumu dienesta jaunais administratīvo ēku komplekss.
Foto-LETA

Seši jautājumi trīs kandidātiem

1. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātu vērtēšanas komisijai, kuru pārstāv Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs, būs jāizlemj, kurš no otrreiz sarīkotā konkursa pēdējā tūrē atsijātajiem trim pretendentiem ir vispiemērotākais, lai ieņemtu šo valstij svarīgo amatu.

Pirms izšķirošā lēmuma VID ģenerāldirektora amata kandidātiem lūdzām atbildēt uz “LA” jautājumiem:

1. Kāpēc nolēmāt piedalīties atkārtoti rīkotajā konkursā? Atalgojuma dēļ?

2. Vai nebiedē tas, ka VID reputācija sabiedrībā ir sašķobījusies, ņemot vērā aizdomas par atsevišķu VID amatpersonu iesaistīšanos kukuļņemšanā un nelegāli iegūtās naudas atmazgāšanā?

3. Ja amatā iecels Jūs, kādi būs Jūsu darbības galvenie virzieni?

4. Vai atbalstāt un gribētu turpināt bijušās VID vadītājas Ināras Pētersones iesāktās reformas?

5. Kā ierobežot ēnu ekonomiku, sekmējot nodokļu maksāšanu?

6. Vai pats/i vienmēr maksājat valstij visus nodokļus?

Ilze Cīrule, bijusī apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige Baltic” finanšu nodaļas vadītāja 

Ilze Cīrule no 1993. līdz 2005. gadam strādājusi dažādos amatos apdrošināšanas sabiedrībā “Balta”, vēlāk un līdz šā gada septembrim apdrošināšanas sabiedrībā “Gjensidige Baltic” par finanšu nodaļas vadītāju. Bet darbu zaudējusi pēc uzņēmuma pārveidošanas un galvenā biroja pārcelšanas uz Lietuvu, Latvijā saglabājot tikai filiāli.

1. Manu izvēli piedalīties otrajā konkursā noteica nevis atalgojums, bet tas, ka biju beigusi strādāt apdrošināšanas sabiedrībā “Gjensidige Baltic”. Man bija jāizlemj, kur un kā turpmāk varu izmantot savu pieredzi un zināšanas.

2. Nebiedē. Bet ar to būs jārēķinās un par to būs jādomā ikvienam, kurš ieņems šo amatu. Sabiedrības uzticību nevar atgūt vienā dienā vai vienā gadā, tās atgūšanai būs vajadzīgs krietni ilgāks laiks. To nevar atgūt ar administratīviem paņēmieniem, jāmainās iestādē strādājošo darbinieku attieksmei.

3. Jaunajam vadītājam būs jāstrādā ar divām “komandām”. Pirmajā ir VID darbinieki. Lai cik zinošs un spējīgs būtu jaunais vadītājs, viens pats viņš nepaveiks neko, ja nespēs ap sevi pulcināt zinošu un prasmīgu “komandu”. Tā otrā “komanda” ir Finanšu ministrija un citas valsts institūcijas, ar kurām būs pastāvīgi jāsadarbojas ikdienā. Arī no šīs sadarbības lielā mērā ir atkarīga VID darba efektivitāte.

Manuprāt, jaunajam vadītājam, stājoties amatā, būtu jāsāk ar biznesa procesu analīzi, proti, jānovērtē, cik efektīvs ir dienesta struktūrvienību darbs, tostarp, vai nav kādu lieku posmu, no kuriem varbūt var atteikties.

4. Kopš 2009. gada VID iesākto reformu virziens izvēlēts pareizi. Jā, atliek jautājums – cik ātri tās būs iespējams īstenot un kāds būs rezultāts? Es gan uzskatu, ka reformas jau nekad neapstājas, pārmaiņas un uzlabojumi darbā būs vajadzīgi vienmēr.

5. Ēnu ekonomikas apkarošanā izšķirošā būs sadarbība ar nozaru asociācijām, citām darba devēju sabiedriskajām organizācijām, kas iestājas par godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā. Pret nodokļu nemaksātājiem un aplokšņu algām valsts var cīnīties, aizbāžot “caurumus” tajos likumos, kuri to pieļauj.

6. Nodokļus esmu maksājusi vienmēr. Šo maksājumu nozīmi esmu novērtējusi, tāpēc ka savulaik mans darba devējs bija Lietuvā, bet darbaspēka nodokļus maksāju Latvijā.

Kaspars Rumba, auditorfirmas “Deloitte Latvia” nodokļu plānošanas speciālists 

Kaspars Rumba no 2003. līdz 2008. gadam strādājis par juristu uzņēmumā “Berzins Investment”. No 2008. gada strādā uzņēmumā “Deloitte Latvia”. Pieder savs konsultāciju uzņēmums SIA “XO Solutions”, kurš pašlaik aktīvu saimniecisko darbību neveic.

1. Manu izvēli noteica vairāku apstākļu kopums. Lai apturētu Latvijas izmiršanu, jāatgriežas uz straujākas izaugsmes ceļa, kas nav iespējams bez labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. VID un nodokļiem šajā ziņā ir būtiska nozīme. Man ir plašas zināšanas nozarē, kolēģu un uzņēmēju organizāciju atbalsts.

2. VID tēls un sabiedrības uzticības atgūšana būs viena no manām prioritātēm. Slikta starta pozīcija padara manu uzdevumu vieglāku, un esmu pārliecināts, ka ar pieredzi no privātā sektora VID tēlu izdosies uzlabot jau salīdzinoši īsā laikā.

3. Ja vēlamies, lai VID ir uz klientu orientēta iestāde, tad tas nevar notikt bez motivētiem darbiniekiem. Esmu izvirzījis par mērķi palielināt darbinieku motivāciju ar esošo resursu pārdomātāku pārdali un atteikšanos no funkcijām ar zemu pievienoto vērtību. Es domāju, ka likums ir jātulko ne tikai pēc burta, bet arī pēc tā gara – VID vadītāja kompetencē ir noteikt funkciju prioritātes un mazāk svarīgās funkcijas veikt tikai tad, ja ir izdarītas svarīgās lietas.

Digitalizācija ir atslēga vārtiem gan uz iestādes efektivitāti un ērtu biznesa vidi, gan uz ēnu ekonomikas apkarošanu un blēžu dzīves sabojāšanu.

Viens no pievilcīgas biznesa vides pamatiem ir pārliecība, ka tas, ko uzņēmējs dara, ir droši. Ja nodokļu likumi ir sarežģīti un bieži mainās, tad šī drošības sajūta zūd. Nodokļu likmes ir valdības kompetence, bet VID jādarbojas nodokļu administrēšanas vienkāršošanas virzienā. Uzņēmēju enerģija ir jātērē produktu radīšanai un pārdošanai, nevis nodokļu nomaksai, kas Latvijā joprojām aizņem krietni vairāk laika nekā citās valstīs.

4. Ceru, ka Pētersones kundze neliegs man savu padomu. Tāpat jebkādi mani lēmumi par reformām tiks pieņemti tikai pēc iepazīšanās ar pēdējā pusgadā VID komandas paveikto. Mans uzdevums ir nevis sagraut esošo, bet fokusēt komandas darbu uz labāku rezultātu sasniegšanu un iespējami īsākos termiņos. Vienlaikus no savas puses veicināšu labākās starptautiskās prakses pārņemšanu.

5. Nodokļu maksāšanu var veicināt, uzlabojot klientu servisu, piemēram, nodrošinot mikrobiznesam iespēju atteikties no grāmatveža, nododot datus par ienākumiem nepastarpināti EDS sistēmā. Lielajam biznesam ir jābūt iespējai atvērti diskutēt par nodokļu riskiem un kopā ar VID novērst to cēloņus, nevis sekas.

Ir liela starpība starp konstruktīvu kritiku un vienkārši naida izgāšanu pārmetumos. Mani nebeidz pārsteigt tas, ka medijos tā arī nav bijusi kvalitatīva diskusija par starpību starp Latvijas un Igaunijas VID.

6. Nodokļus es maksāju. Skaidra nauda man gan vairāk ir nepieciešama, iepērkoties Siguldas tirgū. Ja nu par VID ģenerāldirektoru izvēlēsies mani, tirgū neplānoju celt traci, ja nesaņemšu čeku par 5 eiro pirkumu.

Andris Ņikitins, Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks 

Andris Ņikitins agrāk bijis uzņēmuma “Rīgas miesnieks” valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis transporta uzņēmumā “Nordeka” un apdrošināšanas sabiedrībā “Balta”. Kopš 2004. gada strādā Latvijas Bankā.

1. Manu izvēli nenoteica atalgojums. Arī pēc valdības lēmuma paaugstināt VID vadītāja atalgojumu tas joprojām ir zemāks nekā manis pašlaik saņemtais Latvijas Bankā.

Tomēr nevaru noliegt, ka Saeimas noteiktajam lielākam VID vadītāja atalgojumam par iepriekšnoteikto bija sava nozīme, lai es šoreiz izšķirtos par piedalīšanos konkursā.

2. Nebiedē. Jā, nenoliedzu, ka pēc nesenā skandāla par atsevišķu VID darbinieku iespējamo iesaistīšanos noziedzīgās darbībās sabiedrības uzticība šai iestādei ir iedragāta. Un būs jāveltī lielas pūles, lai to atjaunotu.

Runājot par VID tēlu, jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar to, kā VID strādāja 90. gadu sākumā, iestādes darbs ir uzlabojies. Notiek VID pakalpojumu digitalizācija, kas ievērojami atvieglojusi dzīvi nodokļu maksātājiem. Uzlabojusies arī VID darbinieku kompetence un attieksme pret klientiem. Tomēr jāsecina, ka šābrīža VID tēls neatbilst sabiedrības priekšstatam par modernu nodokļu administrēšanas iestādi.

3. Vislielākos trūkumus pašlaik saskatu sabiedrības vajadzībām nepilnīgi atbilstošajā VID darbības stratēģijā. Tajā trūkst sadarbības ar sabiedrību. Tikai sadarbojoties var iegūt sabiedrības uzticību, kas VID kā Latvijas nodokļu sistēmas ļoti svarīgam elementam ir ļoti būtiski, lai sasniegtu mērķi – nodrošināt nodokļu ieņēmumu Latvijas nacionālo vajadzību – veselības aprūpe, izglītība, aizsardzība – finansēšanai. Manuprāt, līdzšinējā iestādes sadarbība ar sabiedrību – VID darbības un pieņemto lēmumu atklātība un pārskatāmība, rīcības skaidrošana un sabiedrības viedokļa respektēšana – diemžēl bijusi gaužām vāja. No malas to nevar uzlabot, tas jāpanāk pašam VID. Šajā ziņā esmu uzkrājis pieredzi dažādu iestāžu un uzņēmumu reorganizācijā un reputācijas uzlabošanā sabiedrības acīs.

4. Ināras Pētersones iecerētās reformas, piemēram, Finanšu policijas un Muitas policijas pārvalžu apvienošanu, es vērtēju atzinīgi. Tās noteikti jāturpina. Tādējādi pavērtos iespēja samazināt izmeklētāju noslogojumu.

Pieļauju, ka spēku apvienošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā varētu notikt, ciešāk sadarbojoties ar Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas dienestu. VID personāla kompetences un motivācijas paaugstināšanai jāpilnveido arī personāla atalgojuma politika, lai tā ievērotu gan amata vērtību, gan amatu ieņemošā darbinieka kompetenci, darbības rezultātu un efektivitāti.

Pieļauju, ka VID darbinieku skaits ir par lielu. Arvien plašāk VID darbībā ieviešot digitalizāciju, štatu samazināšana šķiet pilnīgi loģiska. Tā savukārt ļautu paaugstināt atalgojumu augsti kvalificētiem un spējīgiem darbiniekiem.

5. Brīvprātīgu nodokļu nomaksu varētu veicināt, pilnveidojot nodokļu politiku un normatīvo regulējumu. Es liktu lielāku uzsvaru uz maksimālu nodokļu maksāšanas procedūru atvieglošanu un vienkāršošanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan pašam VID.

Pašlaik VID īstenotās nodokļu iekasēšanas izdevumi ir 1,57 eiro par katriem iekasētajiem 100 eiro. Igaunijā tie ir vairāk nekā divreiz mazāki – 0,68 eiro. Tas vien rāda, ka mums ir, kur tiekties gan nodokļu politikas un sistēmas vienkāršošanā, gan resursu izmantošanas lietderīguma paaugstināšanā. Jāņem vērā arī tas, ka 95% nodokļu maksātāju ir mazie uzņēmumi, kuriem pašlaik pastāvošā kārtība rada pārāk lielu administratīvu slodzi, kas savukārt kavē šo uzņēmumu uzņēmējdarbību. Samazinot nodokļu administrēšanas slogu un ar to saistītās izmaksas, iznākumā ieguvēji būsim mēs visi, jo uzņēmējdarbība ir valsts budžeta avots, no kura tiek finansēta veselības aprūpe, izglītība, aizsardzība un, jā, arī VID darbība.

6. Latvijas Bankas darbinieki, tostarp es, nodokļus maksā godprātīgi. Citu ienākumu ārpus Latvijas Bankas man nav.

LA.lv