Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. jūlijs, 2015
Drukāt

Ints Cālītis: Bēgļi jāsamīļo tiem, kas ieguva Lībijas nacionālās bagātības (7)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

No rakstu sērijas dažādos preses izdevumos par nepieciešamo palīdzību afrikāņu bēgļiem izceļas neveiklais raksts “Mēs un viņi” (Anna Žīgure, “LA” 17.06.2015.). Godājamā autore šoreiz salīdzinājusi nesalīdzināmas norises. Divas trešdaļas raksta aizņem stāstījums par laivu bēgļiem uz Zviedriju kara beigās. Stāsts ir patiess atgādinājums par mūsu tautas traģēdiju. Riskējot ar dzīvības zaudēšanu jūrā, viņi glābās no mokpilnas nāves Sibīrijā. Bet tam nav nekāda sakara ar mūsdienu nelegālajiem imigrantiem, kuri ilgojas pēc Eiropas pārtikušās dzīves. Saprotams un atbalstāms ir autores humānisms – neļausim taču cilvēkiem iet bojā! Ievietosim viņus tukšajās lauku skolās, apjozīsim tās ar sētu un ierīkosim apsardzi. Pieņemsim darbā virējus un apkopējus. Iespējams, ka kādi no bēgļiem pārtikā nelieto piena produktus. Kādi no viņiem varētu būt veģetārieši, citi atteiktos no cūkgaļas. Pieņemsim darbā latviešu valodas skolotājus. Pilsonības un imigrācijas dienestam atliktu noskaidrot viņu izcelsmes valsti un emigrācijas iemeslus. Iespējams, dažus, pamatojoties uz Latvijas likumiem, nāksies izraidīt uz izcelsmes valsti. Diez vai visam tam pietiktu ar ES piesolītajiem 6000 eiro pirmajā gadā. Daļa no mūsu apmīļotajiem bēgļiem pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas un pirmās naudiņas nopelnīšanas nopirktu biļeti uz Parīzi vai Frankfurti.

Par neapturamo nelegālo imigrantu straumes ieplūšanu Eiropā atbildība jāuzņemas ASV, Lielbritānijai un Francijai. Šo valstu bruņoto spēku lietošana un ieroču piegāde arābu “pavasara” realizētājiem palīdzēja neatgriezeniski iznīcināt plaukstošu valsti – Lībijas Tautas Sociālistisko Džamahīriju. No Lībijas valsts ir palikušas vairs tikai robežu līnijas kartēs un atlantos. Starp Tunisiju un Ēģipti ir atvērtas durvis uz Eiropu. Pa šīm durvīm, protams, vispirms uz Eiropu dodas lībieši, jo viņi ir zaudējuši iespēju bez maksas izglītot bērnus, ārstēt slimos. Tā vietā bezdarbs, produktu un dzeramā ūdens trūkums, karadarbības rezultātā sagrauti mājokļi. Lībijā joprojām šaudās dažādi nemiernieku grupējumi. Atvērtās durvis izmanto arī citu Āfrikas valstu iedzīvotāji. Melnajā Āfrikā nebeidzamas bruņotas savstarpējas sadursmes reliģisku un etnisku iemeslu dēļ.

Līdz Lībijas valsts sagraušanai bija palikuši daži mēneši, kad starptautiskās “maitu lijas” jau saoda laupījumu. 2011. gada septembra sākumā Parīzē ieradās “vairāk nekā pussimts valstu un starptautisko organizāciju, kas sevi nosauca par Lībijas draugiem, līderi, to skaitā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns. Viņu mērķis bija atgādināt Lībijas Nacionālās pārejas padomei neaizmirst ar saviem sabiedrotajiem noslēgt izdevīgus naftas līgumus.” (“LA” 02.09.2011.) Vislielākie ieguvumi bija Francijai.

Lūk, Lībijas nacionālās bagātības ieguvēji arī ir tie, kam visvairāk ir jāsamīļo Lībijas ekonomiskie bēgļi.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tur mazliet viss sarežģītāk. Savulaik, kad Itālijai apnika spundēt migrantus (nejaukt ar bēgļiem, kas ir pavisam kas cits – lai gan tas velti prasīts, jo latviešū publika, kas neorientējas Eiropas terminoloģija, konsekventi pat valdības līmenī abus šos terminus uztver kā sinonīmus) Lampedūzas salā, Berluskoni paņēma koferīti naudas, aizlidoja ciemos pie Kadafi un sarunāja. Kadafi izvietoja sahārā patruļas, kas smuki savāca visu no Centrālāfrikas nākošo straumi smukās koncentrācijas nometnēs (vēl šiem bija iespēja kājām doties pāri Sahārai atpakaļ, taču proviants ta iztērēts). Tur ik gadu mira desmiti, ja ne simti tūkstošu (precīzus skaitļus neviens nezina). Lampedūza stāvēja tukša un Romā prātoja, ko lai tai salā uztaisa. Visādiem cilvēkmīļiem nepatika, ka cilvēki mirst nāves nometnēs, sabumboja Lībiju, un nu migrācijas straumei šķēršļu nav. Tb risinājums ir vienkāršs: Cālīša k-gam vajadzētu atrast kādu pietiekami ietekmīgu varlordu un sarunāt, ka viņš par mazu un godīgu samaksu vienkārši šauj visus nācējus nost. Būs miers mājās. 🙂

  2. 100% — karošana deļ bagātības ,bet sekas ,tās lai paliek citiem …līdzskrējējiem.

  3. Bet Latvija atbalstīja, un diemžēl kā parasti ne jau klusējot, tādēļ ir līdzatbildīga. Ja tomēr gribam tikt vaļā no bēgļu uzņemšanas “solidaritātes”, Latvijas varas pārstāvjiem visās iespējamās vietās publiski jārunā tieši tā, ka rakstīts šajā rakstā.

  4. Vienreiz pareiza doma.. Tikai Lejiņi un Vienotība nosiekalojušies gatavi uzņemt!. būs iemeslas LEPNI PAGROZĪTIES AMERIKAS, ANGLIJAS, FRANCIJAS PIEŅEMŠANĀS!

  5. Loģiski secinājumi. Piekrītu arī komentētājam Pēterim, ka arī Krievija ir līdzatbildīga Lībijas ,,lāčādas,, dalīšanā. Mūsu pienākums to atgādināt saviem algādžiem Saeimā.

  6. Precīzi pateikts, tikai, k lai tās piespiež to darīt?

  7. Atļaušos atgādināt arī to, ka bruņota Rietumu intervence Lībijā notika ar Krievijas piekrišanu (atšķirībā no visām pārējām šāda veida intervencēm). Krievija ANO Drošības padomē toreiz pat nemēģināja izmantot savas veto tiesības, ko gan iepriekš, gan vēlāk bez kavēšanās lika lietā tamlīdzīgos gadījumos.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+