Foto – Shutterstock

Kurš būs pēdējais pāvests? Noslēpumaini pareģojumi par kristietības galu 9

Autors – Māris Zariņš, “Planētas Noslēpumi”

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Daudzi pētnieku uzmeklēti avoti pauž, ka kristiešu agresīvākā novirziena katoļu baznīcas augstākā vadība labi zinājusi par leģendārā Nostradama pareģojumu, kas vēsta, ka pēc katoļu pāvesta Jāņa Pāvila II attiecīgajā tronī gozēsies vairs tikai divi augstākie “tā kunga vietnieki uz zemes”. Bet pēc tam – lielais pasaules gals. Taču jaunākie pētnieki apliecina, ka šādus drūmus pareģojumus agrāk izteikuši arī citi gaišreģi…

Mūka atradums

1590. gadā franču benediktīniešu mūks Arnolds de Vijons ieradās Itālijas pilsētas Mantujas Sanbenuā abatijā un izlūdzās atļauju pastrādāt bibliotēkas arhīvā. Viņam to atļāva, un iepriecinātais mūks tūliņ ķērās pie darba. Acumirklī nāk prātā itāļu rakstnieka Umberto Eko romāns “Rozes vārds” ar tajā atveidoto atmosfēru: drūmas klostera sienas, šauras kāpnes, kas ved uz bibliotēkas noslēpumu pilno tumsu, kurā jau vairākus gadsimtus zem putekļiem glabājas seni folianti… Iespējams, tieši tādā kazemātu tumsībā nokļuva arī Arnolds de Vijons.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudzo arhīva bagātību gūzmā, kam neviens nebija pieskāries gadsimtiem ilgi, de Vijons atrada grāmatu ar stipri nodzeltējušām lapām. Atvēris to, mūks jau pēc pirmo rindiņu izlasīšanas saprata, ka viņa rokās nokļuvis kaut kas ārkārtīgi neparasts. Vēlāk, uztraukumā viegli trīcot, viņš stāstīja, ka pie sava atklājuma bez atelpas nosēdējis visu nakti, bet no rīta jau tikai ar grūtībām spējis atgūties izlasītā iespaidā. Runa bija par kādu pirms pieciem gadsimtiem dzīvojušā svētā Malahija O. Monguāra darbu…