Viedokļi
Aptaujas

Kurš dialekts būs īstais? Kā vērtēt prasības par latgaliešu valodu saziņā? 27


Krāšņākais Latgales kongresa simtgades pasākums 2017. gada maijā bija svinīgais gājiens no Rēzeknes katedrāles uz vēsturiskajam notikumam par godu izveidoto pieminekli un laukumu Atbrīvošanas alejā.
Krāšņākais Latgales kongresa simtgades pasākums 2017. gada maijā bija svinīgais gājiens no Rēzeknes katedrāles uz vēsturiskajam notikumam par godu izveidoto pieminekli un laukumu Atbrīvošanas alejā.
Foto – Valdis Semjonovs

Latgales kongresa simtgade ar vērienu tika atzīmēta 5.maijā. Kā vērtējat Latgales simtgades kongresā izvirzītās prasības?

Pagājušajā kongresā pieņemtajā rezolūcijā lūgts nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida valstisku statusu Latvijā, kā arī pieņemt ISO standarta lietojumu, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodas apzīmējumiem – LAV (latviešu makrovaloda) un LTG (latgaliešu rakstu un literārā valoda). Rezolūcijā prasīts izmantot šos valodu apzīmējumus visās jomās, it īpaši statistikā, norādot izdoto grāmatu, publikāciju, plašsaziņas līdzekļu valodu un valodas zināšanu, darba valodu. Papildus tiek lūgts, lai uz latgaliešu valodu tiktu attiecinātas attiecīgas Valsts valodas likuma prasības.

Rezolūcijā tāpat izteikta vēlme, lai visas valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātpersonas respektētu saziņu, tostarp rakstisku, latgaliešu rakstu valodā visā Latvijas teritorijā. Latgales plānošanas reģiona teritorijā tas būtu attiecināms arī uz pienākumu sniegt atbildes latgaliešu rakstu valodā, ja persona iestādē vērsusies ar iesniegumu latgaliešu valodā. Šis priekšlikums atsevišķos kongresa dalībniekos raisīja bažas, norādot, ka ne visi iestādēs strādājošie prot rakstīt latgaliešu rakstu valodā. Pasākuma vadītāji skaidroja, ka iestādes uz šādiem iesniegumiem varētu atbildēt arī latviešu valodā. Vienlaikus rezolūcijas pieņēmēji vēlētos, lai kā viena no prasībām darbinieka spēju izvērtējumam Latgales plānošanas reģionā būtu spēja sazināties latgaliešu rakstu valodā, iepriekš vēstīja ziņu aģentūra LETA.

Tāpat Latgales plānošanas reģionā, kā arī ārpus tā rezolūcijas pieņēmēji vēlētos atgriezt latgaliskos nosaukumus un vietvārdus, uzstādot jaunas ceļa zīmes un norādes, lietojot abas latviešu valodas formas. Rezolūcijas pieņēmēju ieskatā valstij ir jānodrošina atbalsta sistēma tiem uzņēmējiem un NVO, kas tūrisma produktu norādes piedāvā latgaliešu rakstu valodā vai tā ir viena no norāžu valodām. Veicot reģionālo reformu, tāpat būtu jārespektē vēsturiskā teritoriju saistība ar Latgali, kā arī jānodrošina iespēja ceļa zīmēs un norādes lietot latgaliešu rakstu valodu un vēsturiskos apzīmējumus arī ārpus Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Piekrītu, ka varētu uzstādīt jaunas ceļa zīmes un norādes, lietojot latviešu literāro valodu un latgaliešu literāro valodu. Katrā ziņā nosaukumi divās valodās tūristus piesaistītu. Taču uzdrošinos apgalvot, ka 99 procenti tagadējo latgaliešu nemaz neprot rakstīt latgaliešu literārajā valodā. Turklāt – kas saskaitīs, cik latgaliešu valodā ir dialektu! Kurš tad būs tas īstais pareizais? Strīdēsimies, šķelsimies? Visā šajā kņadā jāpatur prātā galvenais – mums ir viena valsts un viena valsts valoda. Iesniegumi un citi dokumenti jāraksta latviešu valodā. Piekrītu cienījamam režisoram Streiča kungam, kurš tikšanās laikā Preiļos teica, ka nekas mums neliedz izpausties latgaliski. Varam runāt latgaliski, mums ir Latgales radio, grāmatas tiek izdotas latgaliešu valodā. Mums ir latgaliskās kultūras tradīcijas – folklora, dejas un daudz kas cits. Taču iesniegumus nerakstīsim latgaliešu valodā, nu nerakstīsim!”

Saistītie raksti

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Nevajag pārsteigties. Man šīs prasības liek būt piesardzīgam. Jā, varētu papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 27. aprīli kā Latgales dienu, taču nespēju pieņemt, ka pašvaldībā pēc jaunajām prasībām vajadzētu, piemēram, pieņemt iesniegumus latgaliešu literārajā valodā. Cik tad Latgalē ir tādu cilvēku, kas prot rakstīt latgaliešu valodā? Ļoti maz! Mūsu darbā rastos sarežģījumi, pārpratumi.”

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Mums jāatceras, ka mūsu novads atrodas Krievijas pierobežas zonā un ir vārti starp Latgales un Vidzemes reģioniem. Nesāksim ar viena jautājuma aktualizēšanu, kad mums ir daudz neatliekamākas lietas – reģionālā reforma, ekonomiskās problēmas. Reizē latgaliskās vērtības ir obligāti jāaizsargā, un to mēs darām.”

LA.lv