Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. septembris, 2016
Drukāt

Latvijā grib samazināt mājasdarbu apjomu; mammas atklāj, kā ir citās valstīs (35)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Skolēnu mājasdarbu apjomam lielākajā daļā skolu vajadzētu jūtami samazināties pēc tam, kad tiks ieviests jaunais, uz kompetencēm balstītais izglītības saturs. To, kā zināms, plānots sākt īstenot pēc diviem gadiem.

 

Likums neliek un neaizliedz

Taču pagaidām spēkā ir tikai izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska aicinājums pedagogiem neuzdot skolas bērniem mājasdarbus vismaz nedēļas nogalē, lai tajā varētu pilnvērtīgi atpūsties. Ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts atzīst: ministrs uzskata, ka mājasdarbu daudzums būtu jāsamazina, taču nekādos normatīvajos aktos nav plānots ierakstīt skaidras norādes skolotājiem attiecībā uz pieļaujamo mājasdarbu daudzumu, kā arī nav plānots ieviest aizliegumu tos uzdot. Taču iekšēja diskusija Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) par to, kā panākt mājasdarbu skaita samazinājumu, ir sākusies, skaidro M. Langrāts. Jāpiebilst, ka šobrīd nevienā likumā vai noteikumos nav arī noteikts, ka mājasdarbi būtu jāuzdod, tātad tas, vai tos uzdot un cik daudz, ir skolotāju pašu ziņā.

Jau pirms diskusijas noslēguma ministram un IZM ierēdņiem esot skaidrs, ka jaunais izglītības saturs jāizstrādā tā, lai, mācoties pēc jaunās sistēmas, skolēniem būtu mazāk jāpilda mājasdarbi un arī kopumā tiktu samazināta viņu slodze. Vai plānots šajā diskusijā iesaistīt arī skolotājus un skolu direktorus, M. Langrāts vēl nezināja.

 

Mājasdarbi kā ieradums?

Izglītības jomā strādājošā psiholoģe Jolanta Segliņa-Gluškova gan atzīst: vienoties par optimālo mājasdarbu apjomu būs grūti, jo skolotāju, skolēnu un vecāku viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Pati psiholoģe uzskata, ka optimālo mājasdarbu apjomu nemaz nav iespējams noteikt, jo mācību process būtu jāorganizē tā, lai tas atbilstu katra skolēna spējām. Piemēram, tiem, kuri ātri uztver jauno vielu, mājasdarbus varētu neuzdot. Savukārt, ja mācībās tik labi nesokas, ar mājasdarbu palīdzību var nostiprināt skolā gūtās zināšanas. Diemžēl, ja klase ir liela, īstenot individuālu pieeju ir grūti. Tomēr arī šādos ap­stākļos skolotāji varētu, piemēram, atbrīvot no mājasdarbiem tos, kuri čakli strādājuši klasē. J. Segliņa-Gluškova uzsver mājasdarbu pozitīvo pusi: ja skolēns mācās pats, tas stimulē patstāvību un atbildību, trenē prātu. Taču svarīgi, lai mājasdarbu skaits būtu samērīgs un lai tos uzdotu ar noteiktu mērķi, nevis ieraduma dēļ.

Gan IZM, gan arī pašu skolu pārstāvji atzīst: jau tagad vismaz daļa skolu rīkojas, lai ierobežotu mājasdarbu skaitu, jo nevēlas, lai skolēni tiktu pārslogoti. Piemēram, ir skolas, kur pat vecākus aicina vērot, cik daudz laika bērni patērē mājasdarbiem un, ja tiem jāvelta vairāk par pusstundu, ziņot skolai. Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore un matemātikas skolotāja Elita Rītere arī saka: “Mēs jau, pirms ministrs tam bija pievērsis uzmanību, paši skolā runājām par to, ka mājasdarbu uzdošanai jābūt saprātīgai, un esam arī aicinājuši kolēģus vismaz uz brīvdienām tos neuzdot.” Pašas vadītajās stundās E. Rītere iesaka skolēniem uzdevumus, ko viņi varētu risināt mājās, lai sevi pārbaudītu un saprastu, vai paši tiek ar to galā. “Jo klasē kopā ar mani un citiem katrs kaut ko izpilda, bet ir jautājums, vai viens pats mācēs to izdarīt,” skaidro pedagoģe. Taču šo mājas uzdevumu izpilde nav obligāta: “Ja kāds domā, ka visu zina, var tos nerisināt.” Tomēr E. Rītere uzsver, ka pavisam bez mājasdarbiem nevar iztikt. Piemēram, ja angļu valodā jāiemācās jauni vārdiņi vai latviešu valodā dzejolis, tad nāksies vien to mājās mācīties. Nevar taču klasē kalt visi reizē! “Klasē ir jādarbojas aktīvi, jādara tas, ko var darīt tikai kopā ar klasesbiedriem un skolotāju, bet sagatavoties stundai, piemēram, savākt nepieciešamos materiālus vai kaut ko izlasīt var ārpus klases,” spriež pedagoģe. Viņasprāt, stundas laiks tiktu tērēts nelietderīgi, ja visi kolektīvi lasītu to, ko var izlasīt mājās. E. Rītere norāda: pilnīgi bez skolēnu mājasdarbiem neiztiek ar daudzās citās valstīs. Taču, iespējams, dažviet vecāki neredz, ka bērns patstāvīgi pilda skolas uzdevumus, jo bērni skolās pavada arī pēcpusdienas un tur izpilda visu skolotāju prasīto.

 

Viedokļi

Jana Simanovska (Latvija), trīs bērnu – sākumskolēna, pamatskolēna un ģimnāzista – mamma: “Skola, kurā mācās mani bērni, pārāk neaizraujas ar mājasdarbu uzdošanu, tomēr tik un tā redzu, ka pēdējos gados to apjoms pieaudzis. Piemēram, kad sākumskolā mācījās vecākais bērns, sākumskolēniem nebija tik daudz mājasdarbu, cik tagad. Nezinu, kāpēc tā, jo esmu lasījusi pētījumus par izglītības metodēm un pētnieki ir vienisprātis, ka vismaz sākumskolā no mājasdarbiem nav liela labuma. Problēma arī tā, ka mājās bērnam uzdod ne tikai kaut ko izlasīt vai atkārtot, bet arī apgūt kādu jaunu vielu, piemēram, risināt tāda tipa uzdevumus, kādi skolā nav risināti. Tad vecākiem jākļūst pašiem par pedagogiem, bet tas ne vienmēr ir viegli. Iespējams, tādas situācijas rodas tāpēc, ka mācību apjoms ir tik plašs, ka stundās vairs visu nepagūst iemācīties. Protams, jo augstāka klase, jo vairāk mājās jāmācās. Taču vecākajās klasēs, manuprāt, ir tikai normāli sākt mācīties pašam. Cita lieta, ka skolotāji diemžēl nesadarbojas savā starpā, nezina, cik mājasdarbu uzdod citi, tāpēc dažkārt mājasdarbu apjoms ir pārāk liels.”

 

Gunita Petersone (Zviedrija), divu bērnu mamma: “Mans vecākais bērns Markuss tagad iet 3. klasē, jo te skolu apmeklē no sešu gadu vecuma. Sākumā apgūst skolas vidi: mācības ir ar rotaļām. Mājas darbu sākumskolā nav daudz. Ja uzdod, tad mājasdarbu var pildīt visu nedēļu, piemēram, pirmdienā uzdod līdz nākamajai pirmdienai izlasīt tik un tik lappuses. Vai arī uzdod nedēļas laikā pierakstīt vienu lapu ar vienu burtu. Pārsvarā visu izdara skolā, bet, ja bērns nav ticis citiem līdzi, piemēram, matemātikā, tad nes burtnīcu mājās un pabeidz to, ko skolā nav izdarījis. Stundu skolā nav daudz vairāk kā Latvijā. Līdz šim mācības bija no pulksten 8 līdz 13, šogad būs stundu ilgāk.”

 

Guna Pantele (ASV), divu skolēnu mamma: “Mani bērni tagad mācīsies 1. un 4. klasē. ASV 1. klasē mācās jau no sešiem gadiem. Pagājušajā gadā tagadējais pirmklasnieks gāja pirmsskolā, kas šeit jau skaitās pie skolas. Viņam mājasdarbi bija apmēram divas trīs reizes nedēļā. Parasti mājasdarbs bija grāmatas lasīšana. Ik pa laikam – dažas reizes mēnesī – bija mājasdarbs matemātikā. Šogad, 1. klasē, izskatās, ka mājasdarbi būs ik dienas. Katru dienu tie būs matemātikā – jāaizpilda viena lapa ar uzdevumiem, kā arī mājas lasīšana, bet ne katru dienu. Ceturtajā klasē, šķiet, jau būs nopietnāki mājasdarbi – gan valodā, gan matemātikā – un, iespējams, arī sociālajās zinībās un dabas mācībā. 3. klasē pārsvarā bija mājas darbi matemātikā līdzīgi kā 1. klasē. Ik pa laikam bija kāds mājasdarbs valodā, piemēram, jāapraksta izlasīta grāmata. Pagaidām maniem bērniem nav bijušas lielas grūtības veikt mājasdarbus, tam nav nācies tērēt daudz laika, bet no 4. klases tas, iespējams, varētu mainīties. Varu spriest tikai par manu bērnu skolām Springfīldas apgabalā Pensilvānijā, jo citās skolās ir citādas prasības. Piemēram, manu bērnu māsīcu un brālēnu skolā Filadelfijā uzdod mājasdarbus arī brīvdienās, savukārt citur līdz 3. klasei mājasdarbus vispār neuzdod.”

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. … šobrīd nevienā likumā vai noteikumos nav arī noteikts, ka mājasdarbi būtu jāuzdod, tātad tas, vai tos uzdot un cik daudz, ir skolotāju pašu ziņā.
    ==============================
    Tikai pilnīgiem idiotiem ir vajadzīgs, lai absolūti viss būtu ierakstīts likumā. Normāliem cilvēkiem pietiek ar veselo saprātu.

  2. Mājas darbu nevajag. Tikai tā var izaudzināt kartīgus tēviņus un mātītes-dīvānu gulšņātājus. Atnāc mājās un pēc pieraduma- dīvānā. Lai mājas darbus pilda citas tautas. Latvietis visiem slaucīs pakaļas bet vakarā gulšņās dīvānā.

  3. Kāpēc vasarā bērni nedrīkst strādāt pilnu slodzi un vēl mazliet? Kāpēc skolas laikā bērns tiekmocīts pat 14 stundas. Te jau parādās tas naids pret učenēm un vēlāk pret visu augstāk stāvošo sabiedrības daļu. Skolotājiem tak arī valdība slikta. Un vajag pārdomāt ko skolās māca,es no dziedāšanas stundām atceros tikai,ka krupīts nesa ūdentiņu,jo bija jautrs nu tiki tā. Kura izdomājuma dēļ man bija jāsēž tajās stundās un bezjēdzīgi kautkas jāmācās? Toties ļoti man patika matemātika,fizika un ķīmija. Varbūt vajag bērnam pašam ļaut izvēlēties?

  4. Esošajā izglītības sistēmā nemaz nevar tā vienkārši pavisam novākt mājasdarbus.Šajā sistēmā tas nemaz nav iespējams. Ir mācīšanas veidam jāmainās, jāmainās pieejai. Tas viss jāveido tā,lai bērniem ir nenormāli interesanti iet uz skolu,lai ziņkāre nepazūd,lai acis mirdz,jo ir aizraujoši! Somijas izglītības sistēma tādā ziņā ir super.

  5. Kāds te “es agrāk” sakars ar mūsdienām? Tagad ir pavisam cita dzīve,viss ir citādāk. Pasaule ir mainījusies! Tikai mācīšanas sistēma palikusi tāda pati kā pirms 60 gadiem. Ir kāds vispār interesējies par jaunākajiem smadzeņu darbības pētījumiem? Par jaunumiem psiholoģijā, it īpaši bērnu psiholoģijā? Vairums komentāru ož pēc naftalīna. Vispār nesaprotu to sado-mazo attieksi pret sevi un bērniem,it īpaši pret bērniem- mājas darbus!!mājas darbus!un pēc iespējas vairāk! Tad man ir klasiskais jautājums- jūs,vecāki, atnākot no darba mājās,turpinat to pašu savu darbu strādāt līdz pusnaktij? Nē? Kāpēc nē? Un sestdienās,svētdienās arī strādājat bez atpūtas? Interesanti,kāpēc bērnam ir nonstopā jāmācās mājās,jo skolu sistēma ir tik tizla,ka uz vietas skolā nevar visu apgūt un saprast? Visa šāda veida izglītības sistēma ož pēc naftalīna, tai nav nekāda sakara ar mūsdienu pasauli,kāda tā ir šobrīd.

    • Sakars ir tāds, ka ir gājis viss atpakaļ !
      Bija tā “nelaime” jau pirms skolas(1950.gads) iemācīties lasīt.
      (Biju vienīgais bērns nepilnā ģimenē, praktiski meža vidū.
      Rokās nonāca apm. 3. vai 4. klases aritmētikas grāmata,
      šķiet 20.gados drukāta.)
      Atmiņā iespiedies uzdevums par zvejniekiem, kuri noķēruši cik tur
      kālus butes, rēķināja, cik ieņems naudas, ja pārdot vedīs svaigas, vai
      kūpinātas, vai uz tuvāko miestu, vai uz Rīgu, vai ar zirgu pajūgu, vai
      izmantos automobiļa pakalpojumu, cikos jāizbrauc, lai paspētu uz
      tirgošanās sākumu.
      .
      Kāpēc viss šis penteris ?
      .
      Ar vienu uzdevumu guvu skaidrību,
      ka skaitu var mērīt kālos,
      ka ir ne tikai svaigas zivis tirgojamas, bet arī kūpinātas,
      ka var vest ar zirgu pajūgu vai automobili,
      ka var vest uz miestu vai Rīgu,
      ka jāizbrauc kādu laiku, atkarībā no attāluma, ātrāk,
      ka ir tādas zivis,ko sauc par butēm,
      ka maksā ar naudu,
      ka ietirgotās naudas daudzums atkarīgs no zivju
      skaita un attāluma līdz tirgošanas vietai.
      VIENĀ UZDEVUMĀ DAUDZ INFORMĀCIJAS IEKŠĀ
      VĒL NEMAZ NEIZRĒĶINOT !!!
      .
      Pēc tagadējās sistēmas par katru šī uzdevuma
      noteikumu uzzinātu atsevišķā mācību stundā,
      nesaistīti ar dzīves nepieciešamību(iekaltu abstraktu faktu)

  6. L.avīze! Kur palika mans komentārs?!

  7. Liberālis un velkomists Atbildēt

    Jāatceļ eksāmenus beidzot vidusskolu. Nekādu kontroles darbu. Augstskolā (arī Jūras, Sporta, Nacionālajā aizsardzības) jāuzņem visus absolventus neatkarīgi no zināšanām un veselības stāvokļa – ir jābeidz diskriminācija, kas šķiro bērnus pēc zināšanām! Visi ir vienādi. Skolotāji ir vainīgi, ka kāds bērns ir labāk vai sliktāk apguvis vai pat nav sapratis mācību vielu.

    • Lllieliski!!! Viss virzīts uz to, lai tik kuslie mīkstmiesīši nepārstrādātos! Tā izskatās,ka jau mūsdienu vecāku paaudze ir ar izļodzītu izpratni par neatlaidīga, sistemātiska mācību darba nozīmi bērna ,jaunieša izaugsmē par pilnvērtīgu cilvēku. Pamatīgs darbs ir visu panākumu atslēga ! Kur nonāksim, sevi bez jēgas žēlodami???

      • varbūr tas bija ironija ??? Atbildēt

        Ja tev ir bijušas problēmas ar iemācīšanos(lēnu iekalšanu),
        tas vēl nenozīmē, ka iemācāmā “viela” bijusi saprātīgi
        organizēta un plānota…
        Iekaļamais priekšmets tikai rada pretīgumu pret to,
        ja skološana ir diletantiska.

  8. Varēja jau būt vairāk piemēru. Ko šis izsaka?
    Atceroties savus skolas gadus – cik vien varēju no mājasdarbiem izvairījos, 😀 Vienkārši nepildīju, pirms stundas kaut ko uzgrūdu, diez ko saistoši tie man nebija. Lai gan mācījos labprāt, ja bija interesanti (ne vienmēr), bija grūti atrast motivāciju, vecāki neiesaistījās. Vēl piebildīšu – biju teicamniece.

    • dumikjiishu skolinjaa esi maaciijusies, lindinja-falshaa teicamniece.

      Normaalaa skolinjaa par kaut kaa uzgruustiem maajasdarbiem pirms stundas lindinjai atziimiite buutu krietni pavilkta uz leju un shii nekaada tecamniece nebuutu.

    • Un vispaar lindinja Atbildēt

      Vari njemt piemeru no augstskolu normaalaas prakses. Semestra saakumaa pirmajaa nodarbiibaa profesors skaidri un gaishi izklaasta gala veerteejuma veidoshanas principu. Piemeeram: gala veerteejumu sastaada: 35% eksaamena rezultaata, 35% no kontroldarbiem , paredzeeti 4 gabali, 15% no piedaliishanaas seminaaros rezultaata, 15% no maajasdarbiem. Peec tam lindinja driikst dariit kaa pati grib . nepildiis maajasdarbus – shai automaatiski miinus 15%, kaut shii gjeenijs buutu. Nepiedaliisies seminaaros vai seedees tajos kaa beigta zivs, ne buu ne mee – veel miinus 15%. Nobastos vienu kontroldarbu – miinus 8.75 %, nobastos divus- miinus 17.5% un taa taalaak. Driikst savu maaciishanos vai nemaaciishanaos plaanot un organizeet kaa tik shai patiik. Kaa tiks apreekjinaats rezultaats shii ir briidinaata.

      • slava paklausībai ! Atbildēt

        vari būt vai ģēnijs, skolu nebeigsi !
        Šitādi paklausīgie jau PSRS saimniecību, un ne tikai, vadīja,
        kamēr – NAV PSRS, NAV KAM paklausīt, NAV KO BĀZT vēderā !
        Bet IR pilnas kabatas ar DIPLOMIEM(vēl pietrūkst atslaucīšanās diploma)!

    • Man bija tāpat ,ātri kaut uzgrūdu ,reizēm skolā pirms stundas (lai gan ne vienmēr ,matemātiku reizēm pildīju cītīgi ,meklējot grāmatās iepriekš mācīto),īsti teicamnieks nebiju ,bet labinieks ,taču tas jau atkarīgs no galvas ,ja esi gudrs visu sapratīsi bez mājas darbiem vai tos izpildīsi 20 minūtēs ,ja esi neapdāvināts ,trīs stundas sēdēsi kopā ar mammu un tāpat daudz nejēgsi. Ir gan arī tādi lēnie divplākšņi ,kuri piestrādājot zina to pašu ko gudrinieki ,tā kā viennozīmīga vērtējuma nav.

      • tas pats, ja mācījos dzejoli pirms stundas starpbrīdī – 4, piecu ballu sistēmā varēja dabūt… ja gribējās uz pieci jāmācās mājās…
        mājas darbus daudz nevajag, bet dažus tomēr vajag

  9. Muļķības slavinājums ! Ja bērns darbosies tikai skolotāju klātbūtnē un nespēs pats organizēt savu laiku, izaugs kontingents sociālai aprūpei. Ja bērns varētu patstāvīgi skolas telpās risināt saprātīgā daudzumā uzdotos patstāvīgos darbus- nevarētu būt nekādu iebildumu.

  10. Piekrītu Arī mammai, un situācija ne tikai 2014.gadā, bet arī tagad tāda pati un jau no pirmās klases, kad man kā mammai jābūt skolotajai,kas izskaidro mācību vielu un palīdz atrisināt uzdevumus. Skolā pat ja bija pagarinātā grupa,kas sevī ietver to,ka bērns skolā pēc stundām var izpildīt mājas darbus kopa ar skolotāju,taču pagarinātā ir nosacīta līdz plkst.14:30-15:00 un tajā pat laikā arī pulciņi, neatliek laiks pildīt mājas darbus,kurus varētu ne tikai pirmklasniekam, bet pat līdz 4.klasei skolotāja paskaidrot. Mājas tad mammai ir jāspēj pagatavot vakariņas(vispirms veikals,lai tām kaut ko nopirktu) un ar bērniem dažādu mācību priekšmetos skaidrojot un kopā risinot, izanalizējot, sagatavojot projektus un izskaidrojot mācību vielu iemācīt bērniem to,kas nav paspēts skolā stundu laikā vai pēc, un ap 12 vakara vai pat 1 visi liekas gulēt, 6os vēlakais pus7 ceļas uz skolu,mamma uz darbu. Reizēm tā vien liekās,ka mājas darbi ir priekš tam,lai pārbaudītu ko un kā vecāki ir izpildījuši,palīdzējuši salocīt,uztaisīt un par to skolotājs atzīmi ieliek. Mammai jau darbā nav jāstrādā laikam, iet uz darbu atpūsties ķeksītim. Šogad bērni iet 5.klasē, tad nu redzēs, kas ir ar mājas darbiem un to apjomu.

    • dviinju maminja taa arii ne nieka nav sajeegusi – maajasdarbs ir uzdots beernam, nevis vecaakiem.

    • ja bērns ir apķērīgs, pareizi audzināts un saprot, ka stundā jāmācās, jākoncentrējas, nevis jādauzās un jātraucē citi, tad tāds bērns visu padara skolā vai mājās saprot, kas darāms un izdara veikli. Ja Jūsu bērniem ir mācīšanās vai uzvedības problēmas, tad jārēķinās – ar papildus ieguldītu darbu no vecākiem. Tur neko nevar darīt – skolotājs nav burvis, kas var iemācīt 100 % visus, jo ir ļoti daudz pēdējos gados problēmu bērni – uzvedībā, nespējā koncentrēties, ar vāju uztveri, īsu atmiņu…./.tas viss nav trenēts no mazām dienām. bet tas ir jādara bērnu vecākiem. Skola ir vēlāk, un tad jau parādās grūtības un problēmas. Skolotājam jāstrādā ar 50-60 skolēniem dienā, katram vajag veltīt savu mirkli laika. tā nu daudz nesanāk, un vecāku normāls pienākums ir savam bērnam palīdzēt.

  11. Bērns mācījās kādā Rīgas ģimnāzijā 2014 .gadā (11. klase). Epizode – bērnam uzdoti mājas darbi tādā daudzumā, ka mēs, trīs pieaugušie,ar kopā četrām pamatīgām padomju augstākajām izglītībām, (apzinīga bērna,kuram nebija kavējumu un parādu un bija atzīstamas sekmes), mājas darbus kopā pildījām līdz divpadsmitiem vakarā. Tas ir normāli? Tas ir nepareizi!!!!!! (nekautrējos ar vairākām izsaukuma zīmēm kliegt). Bērnam pašam pilnā mērā ir jāsaprot viela, jāveic rūpīgs analītiskais darbs un jāizdara secinājumi, nevis kopdarbā sekli jāapgrābsta liela apjoma dažāda spektra viela. Tam nav nekādas nozīmes, jo apjoms gan tiek sasniegts, bet izpratne ir “aiz stūra” un saprašana turpat. Bāzei ir jābūt “aknā” kontekstā ar akadēmisko, aktuālo moderno tehnoloģisko, procesiem dabā un sadzīvisko un to mēs protams ielikām, bet skola… Kam jūs izrādāties,kur skrienat?? Labi,mēs to varējām, bet citi to nevar. Šobrīd bērns mācās augstskolā (humanitārās zinātnes) un lieliski redzam sistēmas secīgos, atvainojos, “tupos gļukus”. Sistēmai ir vajadzīgi izpildīgi, viegli vadāmi, bailīgi elementi,kas neuzdod liekus jautajumus. Ar šā brīža dzīves pieredzi varētu uzrakstīt memuārus -secinājumus par katru mācību priekšmetu, kas ar katru bērnu ir piedzīvots un kā tas izpaužas citu bērnu izpausmēs…, āāāāāāā, Rīgas bērni vispār ir tik “apdalīti”, bija kauns rakstīt “aprobežoti”. Banāli, viņi pat nezina, kāpēc vajadzīgi atstarotāji un ārpus pilsētām iet pa ceļa vidu!!!!
    Godīgi sakot, trūkst vārdu un zīmju…par bandītiem valdībā, kam tas ir vajadzīgs, tāpat.

    • mamminja, tu pati visaa atzinies. 1. tavs beerninsh ir humanitaarikjis vai citiem vaardiem plaanaa galdinja urbeejs 2. maajasdarbi ir jaapilda beerninjam , nevis trim radinjiem beerninjam apkaart jaadanco 3. beerninsh aciimredzami bija ielikts prieksh shaa paaraak sarezhgjiitaa gjimnushkaa, un peec tam aizgaaja uz sev atbilstoshaaka liimeniisha puskoka leekshanas humanitaaro “augstskolinju” 4. juusu chetras “pamatiigaas” padomju augstskolu “izgliitiibas” visas kopaa arii ir blekjis vien. Un ne velti limuziinaa bija spaarnotais teiciens: “man kaa veersturniecei.. ” satiiriskaa noziimee. Tas ir par tadaam kaa juus.

    • Par padomju laika skolām drīkst tikai runāt tikai tie , kas tās baudījuši uz savas personīgās ādas. To skolu beidzēji nebūvēja Zelta tiltus, kas šķiebās pēc pirmās pārbaudes, ceļus remontēja, nevis pa visu valsti bedrītes lāpīja, vēlā rudenī piešķirto naudu steidzot, tērēt ceļu grāvmalas nepļāva, ar tīru sāli ziemā ceļus nekaisīja, zināja, ka pēc tādas kaisīšanas asfalts ”nokūsts” reizē ar sniegu. Smejamies par toreizējo Brežņeva laiku, bet vienu vajadzētu iegaumēt, EKONOMIKAI jābūt ekonomiskai, nevis sekot lielākai stulbuma tēzei, ”jo vairāk tērēsim, jo labāk dzīvosim.” Šai stulbai tēzei pakļauti visi ražojumi, veseli inženieru biroji nodarbojas ar galīgi apsurdu problēmu, saražotā prece drīkst kalpot tikai garantijas laiku, pēc tam skrien uz veikalu un pērc jaunu modeli. Tā ir tikai noziedzīga dabas resursu tērēšana, ieskaitot zemeslodes plaušu iznīcināšanu, mūža mežu barbarisku iznīcināšanu.

  12. Niiderlandee beerni iet 1.klasee no 4 gadu vecuma. Pamatskolaa maajas darbi ir minimaali – beerni gandriiz visu maacaas skolaa. Peec 8.klases -12 gadu vecumaa seko vidusskola kas ir daliita 3 liimenjos -4 gadi,5 vai 6. Zemaakais liimenis gatavo beernus videejai prof.izgliitiibai augstaakie instituutam vai universitaatei. Atkariibaa no liimenja arii ir maajas darbi. Vidusskolnieki pavada apm 2 stundas dienaa ar maajas darbiem. Bet – vasaras briivdienas ir 6 nedeeljas nevis 3 meenesji!

    • Cik man zināms, jūnijā skolās strādā ar nesekmīgajiem. Reāls brīvlaiks ir 8 nedēļas.

      • jebkuraa gadiijumaa Atbildēt

        Ne triis meeneshi nabas kasiishana kaa muljkju zemiitee.

        • Ja iztēle nestrādā, nav intereses ne par ko,tad jau var kasīties uz nebēdu. Taču izrādās(o,svētais brīnums!), ir tādi vecāki,vecvecāki un bērni,kuriem ir pla*as un daudzpusīgas intereses un kuri var atrast daudz,dažādas nodarbes tepat Latvijā- pasākumu vasarā ir pa pilnam, nometnes,ciemošanās,interesatas darbošanās mājās utt. Un pats galvenais- atpūta! Cik nu mums te tā vasara ir vasara.(laikapstākļu ziņā)

  13. Káda muns daļa par to.ká ir citur..un ká likums tiek meklèts ká tik pasaudzèt bèrniņus..lai neizdara lieku soli..lai nepárpůlèjas..taču viņi var izdarìt daudz un tieśi vecáki ar savu čìkstèśanu jau ir apnikuśi Májas darbi nav nekas párdabisks un neizpildáms.Labi teiksiet citi laiki.bet 80.tajos mani vecáki nejaucás manu májas darbu izpildè..retu reizi palūdzu tik palìdzìbu…mani bèrni.kuri tagad studenti arì man ir tikai dažas reizes palùguśi palìdzìbu un man pat prátá neienáca jaukties viņu májas darbos.Radiniecei ipirmklasniecei májas darbi aizńèma min.20 ne vairák..pietiek laika sportam.mùzikas skolai un dejośanai.Vecáki čìkst..bèrni to jùt un sák iežèlinát..psihologi un tiesību aizstávji sajùt darba lauciņu un sák runát….īstenìbá ir tikai jáaizliedz vecákiem jaukties skolènu májaa darbu izpildè..skolrni tad paši domás.kà saplánot laiku.lai visu pagùtu un ticiet man.čìkstośás mammìtes..viņi ļoti labi tiks galá.ja nebùs alternatìvas pildìt vai nepildìt májaa darbus- tas ir viņu un tikai viņu pienákuns un ja netiek galá..protans sods-sllikta atzīme!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+