Latvijā
Rīga

Kurš maksās par valsts simbolu? Nav finansējuma Brīvības pieminekļa restaurācijai 16

Foto – Dainis Bušmanis

Latvijas valstiskuma simbolam – Brīvības piemineklim – termiņš kārtējo apkopes un restaurācijas darbu veikšanai pienāca jau pirms pāris gadiem, un šī vasara ir pēdējais brīdis, lai restauratori pirms Latvijas simtgades pasākumiem ko tādu varētu paveikt. Darbi ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tiem vēl nav atvēlējusi ne centa, acīmredzot, gaidot viena uz otru. Optimistiskais scenārijs liek cerēt, ka nepieciešamie līdzekļi vai vismaz daļa parādīsies vasarā.

Par Brīvības pieminekļa uzturēšanu atbildīgās Rīgas pašvaldības struktūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” darbības stratēģijā līdz 2019. gadam viens no punktiem ir minētā monumenta restaurācija, tomēr 14. martā domes apstiprinātajā aģentūras darba plānā 2017. gadam tādas pozīcijas nav.

Kā skaidro Pieminekļu aģentūrā, summa ir pārāk liela – ap 200 tūkstošiem eiro. Protams, vispirms rodas jautājums, kas tad piemineklim atkal vainas, ja sastatnes ap to redzējām vēl 2013. gadā! Speciālisti uz to atbild: nekas nav mūžīgs un pat tad, ja piemineklis stāv un negāžas, tas nebūt nenozīmē, ka ar to viss ir kārtībā. Turklāt regulāri apkopt vienmēr iznāk lētāk nekā tad, ja defekti uzkrājas gadu gadiem. “Pieminekļa apakšdaļa tiešām tiek sakopta visu laiku, šuves tīra katru gadu. Bet tas notiek acu līmenī. Cilvēki jau neredz, kas notiek 40 metru augstumā,” skaidro Pieminekļu aģentūras galvenais restaurācijas speciālists Ivo Graudums. Darbalauks šoreiz ir tieši pieminekļa augšdaļā. Pēdējā reize, kad monuments ietērpts sastatnēs līdz augšai, līdz Brīvības alegorijai, bijusi 2006. gadā. Toreiz atjaunots tika zvaigžņu zeltījums, bet sakopt pašu vara figūru un obelisku traucējuši laika apstākļi. “Tas bija marts/aprīlis. Ārā bija sniegs. Lai strādātu ar figūru, ar virsmas pārklājumiem, virsmas temperatūrai jābūt ap 60 °C, bet tādos laika apstākļos to nevar nodrošināt.

Uz figūras kapara virsmām veidojas nelabvēlīgi savienojumi, kas jānotīra un jāuzklāj pārklājums. Ja pārklājums vairs nefunkcionē, šie savienojumi ieskalojas travertīnā kā zaļi vara sāļi. Veidojas pamanāmi notecējumi. Varbūt pagaidām to nevar saukt par problēmu, taču, ja nekas netiks darīts, pēc brīža tā jau būs problēma,” skaidro restaurators. Pie paša ar travertīnu apšūtā obeliska nekas neesot darīts kopš 2001. gada: “Obelisks ir jāpārklāj ar ūdeni atgrūdošu šķidrumu. Pagājuši 16 gadi, un jebkuram virsmas pārklājumam tas ir stipri par daudz. Optimālais kalpošanas laiks virsmas pārklājumam ir pieci gadi.” Graudums spriež, ka ideālā variantā Brīvības pieminekli no augšas līdz apakšai vajadzētu sakopt ik pēc pieciem gadiem. Kamēr bijusi runa par apakšdaļu, tas arī daudzmaz izdevies, jo summas apkopei bijušas nelielas. Taču tagad pie obeliska viss “uzkāries”, jo sastatņu uzstādīšana 42 m augstumā izmaksā dārgi un aģentūras budžetā tādu summu nav.

 

“Nerīmējas” ar Ušakova un Amerika lielību

“Attiecībā uz Brīvības pieminekļa restaurāciju šobrīd ir nogaidīšanas brīdis,” situāciju diplomātiski raksturo Rīgas pieminekļu aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga. Lūgta izskaidrot, Šenberga atzīst, ka vēl nav skaidrs, kurš uzņemsies rēķinu – pašvaldība vai valsts, vai abi kopā. Aģentūrai nākoties būt pa vidu starp abām. “Nenoliedzami, Brīvības piemineklis ir mūsu valsts simbols. Pašvaldība iegulda naudu tā uzturēšanā, jo pie tās pastāvīgi strādā divi cilvēki, kas sakopj teritoriju. Domāju, būtu ļoti jauki, ja, izvērtējot situāciju, valsts simbola saglabāšanai arī valsts ko dotu no savas puses,” teic aģentūras pārstāve. Jāpiebilst, ka 2011. gadā par Rīgas domes līdzekļiem izremontēta Brīvības pieminekļa iekštelpa – dažādiem ceremoniāliem izmantojamā Goda telpa.

Šenberga cer uz Kultūras ministriju (KM), kas parasti atbilstošus līdzekļus iedala ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) starpniecību, kurai ir īpaša Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programma, no kuras agrāk jau doti līdzekļi Brāļu kapiem. Tādu priekšlikumu gan noraida VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris. Pieminekļu glābšanas programmas apjoms ir 800 tūkstoši eiro, un, ja ceturtā daļa no tā jāatdod Brīvības piemineklim, tad programma šogad vispār sagrūtu, jo nauda domāta ap 100 objektiem visā Latvijā. Tiesa, savstarpējas konsultācijas starp inspekciju un aģentūru bijušas un VKPAI vēl februārī nosūtījusi KM vēstuli ar lūgumu piešķirt finansējumu Brīvības pieminekļa pilna apjoma aprūpei un restaurācijai par nepilniem 203 tūkstošiem eiro. Atbildes vēstulē ministrija norāda, ka “izprot radušos situāciju” un ņem vērā pieminekļa valstisko nozīmi. Bet “saskaņā ar Finanšu ministrijas ieteikumu jautājuma izskatīšana tiek atlikta līdz vasarai”. Citiem vārdiem sakot, pēdējais vārds būs Finanšu ministrijai un jāsaprot, ka tā rīkosies atbilstoši tam, kā pildīsies ieņēmumu plāns. Atliek vien nožēlot, ka par Brīvības pieminekļa vajadzībām neviens neatcerējās pagājušā gada rudenī, kad Saeimas deputātu kvotās tika dalīti 28 miljoni eiro.

Tikmēr Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna skaidro: “Rīgas pašvaldība uzskata, ka līdz valsts simtgadei noteikti jāveic nepieciešamie darbi Brīvības pieminekļa vizuālā tēla uzlabošanai. Tāpēc Rīgas Pieminekļu aģentūra ir iesniegusi VKPAI pieteikumu valsts simtgades programmā aktuāliem restaurācijas darbiem. Atbilde par finansējuma piešķiršanu joprojām nav saņemta. Ja būs informācija, ka finansējums no VKPAI netiks piešķirts, tad par tā piešķiršanu lems Rīgas pašvaldība.” Domes atturība lielākas summas piešķiršanā Brīvības piemineklim gan īsti “nerīmējas” ar pilsētas gatavību pārņemt Lielos kapus, par kuru atpirkšanu no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dome gatava tērēt 372 443 eiro un kuru iegāde tuvākajā laikā nozīmē vēl lielākus tēriņus kapu sakārtošanai. Kad sabiedrībā par šīm iecerēm atskanēja iebildumi, RD vadītāji sevi slavēja kā labus saimniekus, kā savu darbu labo piemēru minot tieši Brāļu kapus un Brīvības pieminekli.

 

Simtgade ar sastatnēm?

Jānis Asaris cer, ka vismaz daļa piemineklim vajadzīgās summas KM atradīsies. Rīgas pašvaldības nostāja, no vienas puses, esot saprotama, jo Brīvības piemineklis kopā ar Brāļu kapiem pēc savas simboliskās nozīmes tālu pārsniedz pilsētas mērogu. Un valdībai arī nebūtu politiski pareizi visus izdevumus uzlikt pilsētai. No tehnoloģiskā viedokļa darbu veikšanai labākais periods ir jūlijs–septembris. “Ja kāds saka – Brīvības piemineklim ziemas laikā var uztaisīt kvalitatīvu restaurāciju –, tad tas ir blefs,” uzsver restaurators Graudums. Pēdējais termiņš būtu nākamā gada aprīlis–jūnijs, taču jārēķinās, ka pavasaris 2018. gadā var būtu tikpat auksts kā šogad un tas darbu kvalitātei par labu nenāktu. Turklāt ir visai grūti iedomāties, ka 2018. gadā, kad pie pieminekļa notiks valstiskuma simtgades centrālie pasākumi, ap monumentu būs sastatnes. “Laika ziņā tas patiešām ir ļoti saspringti. Lai visu, kas tur nepieciešams, atjaunotu, vajadzīga restaurācijas sezona, laika apstākļi un vismaz trīs mēneši. Šobrīd izskatās, ka jautājums patiešām netiek risināts. Bet mēs ceram, ka vasarā situācija mainīsies,” optimismu nezaudē Mārīte Šenberga.

LA.lv