Mobilā versija
-2.6°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
11. maijs, 2017
Drukāt

Ilze Kuzmina: Kurš vainīgs? Abi!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ilustratīvs attēls

Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kašķis par to, vai tiešām dažas galvaspilsētas vidusskolas ir pārāk vājas un tāpēc pārveidojamas par pamatskolām, pagājušajā nedēļā turpinājās, kaut arī klusinātos toņos. Nu jau Rīgas domes amatpersonas ne tikai turpināja apstrīdēt IZM pasūtītā pētījumā secināto par skolu kvalitāti, bet arī apgalvoja: ja skolās ir zema izglītības kvalitāte, tad tā esot pašas IZM, nevis pašvaldības atbildība. Rīgas domnieks Dainis Turlais pat paziņoja, ka pašvaldības ziņā ir tikai skolas ēku uzturēšana, pārējais ir IZM darīšana. Ja tā netiekot galā, ministrija jālikvidē.

Patiesībā izglītības kvalitāte ir gan pašvaldības, gan valsts atbildība. Valsts ar IZM starpniecību nosaka vispārējo ietvaru, kādā jāstrādā par publiskajiem līdzekļiem uzturētām skolām. Un tajā ziņā domniekam taisnība: izglītības kvalitātes celšanas jomā IZM vēl daudzi darbi darāmi. Ministrija pēdējos gados koncentrējas uz lielām reformām – skolu tīkla nebeidzamā kārtošana (vai drīzāk nemitīgie centieni pārliecināt vietējās varas to darīt), tagad jaunā mācību satura izstrāde, kas ir tiešām apjomīgs projekts. Darot šos lielos darbus, IZM nepaveic mazos darbiņus, kas arī varētu kāpināt izglītības kvalitāti, turklāt ātrāk. Sanāk tā: esam ielikuši pamatus jaunai mājai, tāpēc vecajā grīdu vairs nemazgāsim.

Piemēram, tieši ministrija ir atbildīga par akreditācijas noteikumiem un akreditācijas procesu, kam vajadzētu atsijāt “sliktās” skolas. Ja latiņa kārtējās akreditācijas saņemšanai būtu augstāka, nebūtu jāuztraucas, ka daļa skolēnu saņem pagalam sliktu izglītību. Taču pērn akreditācija liegta tikai divām skolām.

Ministrs Kārlis Šadurskis, runājot par dažu Rīgas skolu sliktajiem rezultātiem eksāmenos, vaicāja, kāpēc vidusskolu var pabeigt, eksāmenos sniedzot tikai piecus procentus pareizu atbilžu. Dīvains jautājums no ministra puses, jo tieši IZM ziņā ir noteikumi par centralizētajiem eksāmeniem, kas izvirza tik zemas prasības vidusskolu beidzējiem, ka daļa eksaminējamo latviešu valodas eksāmenā pat neierodas uz eksāmena otro daļu. Viņi zina: prasības ir zemas un gan jau eksāmena nokārtošanai būs pieticis ar pirmajā daļā izpildītajiem uzdevumiem.

Ministrijai būtu arī regulāri, ik gadu jāseko skolēnu sniegumam centralizētajos eksāmenos un, ja kādā skolā tie ir zemi vai aizvien samazinās, jānoskaidro, kas skolā notiek. Tagad izskatās tā: Valsts izglītības satura centrs, kas apkopo datus par eksāmenu rezultātiem, neko nav analizējis un ziņojis IZM. Atnāca pētnieks no malas un atrada skandālu vispārpieejamos datos!

Tāpat arī pašvaldībai būtu jāseko “savu” skolu sniegumam. Jo skolas direktors, ko amatā kā skolas dibinātājs ieceļ tieši pašvaldība, atbild ne tikai par to, lai skolas ēka būtu kārtībā, bet arī par to, cik kvalificēti ir skolotāji un cik apzinīgi viņi strādā. To, ka Rīgas valdītāji strādā ciešā sasaistē ar “savu” skolu direktoriem, var secināt, kaut vai paskatoties “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” galvaspilsētas deputātu kandidātu sarakstu, – desmitā daļa kandidātu ir skolu direktori. Iespējams, tieši vēlēšanu tuvums Rīgas valdītājiem liedz atzīt problēmas, tāpēc jātaisnojas un galvaspilsētas skolu problēmās jāvaino citi.

Pašvaldības vadītāju gaudas par to, ka daļā skolu skolēni slikti mācās sociālu problēmu dēļ, arī ir nevietā. Tā vietā, lai žēlotos, Rīgas domei jāgādā par to, 
lai sociālais dienests strādātu ar sociālā riska ģimenēm, palīdzētu tām risināt problēmas un tās nestātos bērna izglītošanās ceļā.

Tā vietā, lai pašvaldība norādītu uz valsts atbildību un otrādi, abām pusēm jāstrādā rokrokā un jājautā: ko mēs varam darīt, lai kvalitāte augtu. Diemžēl izskatās, ka abas puses nesaprot vai negrib saprast: politisko spēlīšu dēļ visvairāk cietīs ne jau politiskie konkurenti, bet gan bērni, kas mācās skolās, kur izglītības kvalitāte jāuzlabo.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kamēr elektrība nebūs lētākā – lejā netiksi!

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vakar intervijā LTV teica, ka saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos plāno prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju. Daudziem lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma ir palielinājušies par 40–80% jeb par 50–600 eiro mēnesī. Ministru prezidents Māris Kučinskis atzinis, ka viņu pārsteidz lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums. Viņš par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru, kurš uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus. Ašeradens vakar bija komandējumā, bet tviterī viņš bija ievietojis paziņojumu, ka pēc atgriešanās no valsts vizītes Korejā piektdien, 16. februārī, sasaucis sanāksmi par OIK reformas pilnveidošanu.

Kā vērtējat mūsu olimpiešu panākumus Phjončhanā?
Draugiem Facebook Twitter Google+