Foto – LETA

Kurus vairāk izjūtat kā svētkus – 4. maiju vai 18. novembri?
 0

Gints Mauševics Jelgavā:
 “4. maiju, jo tā ir brīvdiena pēc manas vārdadienas. Bet mana nopietnā atbilde ir, ka nevienu no šīm dienām neizjūtu kā svētku dienu, jo nav jau ko svinēt. Latvija nav neatkarīga. Latvija ir Eiropas Savienībā, un mēs no ļoti daudz kā esam atkarīgi.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Nav neatkarības, ko svinēt. 90. gados, kad vēl nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, bija prieks iet uz svētku salūtu 18. novembrī.”

 

Jolanta Mahnova Bauskā:
 “Ja godīgi, man ne viena, ne otra diena nav īsti svētki. Es šos svētkus nesvinu. Tuvāks sirdij tomēr ir 4. maijs. Neatkarības atjaunošanas pasludināšanas laikā man bija piecpadsmit gadu, un tos notikumus es atceros. Ja pašvaldība 4. maijā uzsauc kādus svētkus, tad es svinu, bet mājās īpaša svinēšana nenotiek.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Normunds Ziediņš Jūrmalā:
 “Man laikam 4. maijs tuvāks, jo pats esmu to piedzīvojis – pats piedalījos, pats biju 1. speciālajā policijas bataljonā. Tikai šīs dienas vēsture ir aizslaucīta prom, sagrozīta un aizmirsta, bet tas ir garš stāsts.”

 

Anita Kļava Ogrē:
 “18. novembris, jo tas ir ierastāks. Šogad pamanīju, ka visur uzsver 4. maiju, patriotisma nozīmi, televīzijā būs daudz svētku raidījumu. Divus gadus pavasarī neesmu bijusi Latvijā, tāpēc tagad brīnos, ka pēkšņi 4. maijs medijos tiek tā uzsvērts. Tas visu laiku bija aizmirsts, jo tam tik tuvu ir 1. maijs. 18. novembrim vajadzētu būt vēsturiskajai svētku dienai, bet 4. maijam jābūt jautrākam. To vajadzētu svinēt tāpat, kā amerikāņi svin savu Neatkarības dienu 4. jūlijā. Sanākt ģimenēm un draugiem kopā, taisīt piknikus, līksmoties.”

 

Vilis Stepanovičs Jelgavā:
 “Man nozīmīgāks šķiet 18. novembris, jo tā ir Latvijas dibināšanas diena, bet 4. maijs ir tikai tās atjaunošana. Es tā to saprotu. Tāpēc man patiktu, ja 18. novembris būtu lielāki svētki, jo tā tomēr ir valsts dibināšanas gadadiena, jo pirms tam Latvijas Valsts kā tāda taču nekad nebija. Dzīvoja zemgaļi, kurši, līvi un latgaļi. Bija novadi. Bet Latvijas kā valsts nebija. 1941. gadā Latvija tika okupēta un iznīcināta, pats piedzīvoju laikus, kad krievi nāca, brauca ar tankiem iekšā – ak vai! Toreiz gan dzīvoju Lietuvā. Mēs svētījām 16. februāri – Lietuvas Valsts dibināšanu. 4. maijs ir tikai deklarācijas pieņemšanas diena par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.”

 

Vita Štopa-Jēkabsone Baložos:
 “Man lielāki svētki ir 18. novembris. Svētku sajūta 4. maijā manī nav īpaši izteikta, jo, kad Padomju Savienība bruka, biju vēl maza. Daudzi sāka zagt, lai varētu izdzīvot, un manī ilgi nebija sajūtas, ka nu tā ir mūsu valsts! Bet 18. novembri skolā biežāk pārcilāja, atgādināja to dienu notikumus, un tas raisīja patriotismu. Arī tagad 18. novembrī notiek dažādi sarīkojumi, militārā parāde, dziesmas, dejas, svinēšanas, salūts. Tas cilvēkus saliedē un rada patriotismu. Kopības sajūta ir lielāka nekā 4. maijā. Tikpat liela kā Ziemassvētkos vai Jāņos. Ja grib, lai 4. maiju svin vairāk, ir nepieciešami dažādi saliedēšanas pasākumi. 4. maijā – jā, zinu, tā ir brīvdiena, bet es šo dienu neizjūtu kā svētkus. Atceros: kad omonieši nāca iekšā, es svinēju savu dzimšanas dienu, ēdu arbūzu, kopā ar mammu skatījos televīziju, mums bija ļoti bail un likās, ka var atnākt un mūs nošaut. Pēc tam bailes pārgāja, un 4. maiju vairs neatceros. Manuprāt, par 18. novembri mūsu senčiem nācās pacīnīties vairāk, tāpēc tie ir lielāki svētki.”

Reklāma
Reklāma

 

Liene Ozoliņa (vārds mainīts) Rīgā:
 “Esmu vecā kaluma – ulmaņlaiku cilvēks, un man noteikti 18. novembris šķiet lielāki un nozīmīgāki svētki. Turklāt mana mammīte bija dzimusi 18. novembrī, gan labu brīdi, pirms Latvija ieguva neatkarību, un tādēļ arī padomju gados vienmēr varējām pieminēt šo dienu. Mammītei bija tik vien kā trīs cara laika klases, bet viņa dzīves laikā bija iemācījusies briesmīgi garšīgi gatavot, un 18. novembrī mums mājās vienmēr galdā bija kāds kulinārs brīnums, pat kara un pēckara gados neatceros reizi, kad trūktu cienasta. Tagad kādreiz uz svētkiem skatos – avīzēs un žurnālos publicē patriotisku ēdienu receptes. Mums arī tā bija – kaut vai dzērveņu ķīselis ar putukrējumu, lai atgādinātu, kas tā par dienu.”

 

Fakti

18. novembri kā svētkus, kurus atzīmē, pētījumā norādījuši 15 procenti latviešu un 9 procenti cittautiešu.

4. maijs nav iekļuvis starp 14 sabiedrībai nozīmīgākajiem svētkiem.

AVOTS: LU SZF pētījums 
”Gadskārtu un valsts svētku loma nacionālās identitātes veidošanā”