Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. jūnijs, 2016
Drukāt

Kurzemnieciskās identitātes triumfs Deju svētkos. “Kultūrzīmju” izvēle

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Šis notikums, tāpat kā mūsu Vispārējie dziesmu un deju svētki, notiek vien reizi piecos gados, tāpēc šonedēļ vērts steigties uz Liepāju, lai sestdien, 18. jūnijā, plkst. 19 Liepājas Olimpiskā centra arēnā kļūtu par aculieciniekiem Kurzemes deju svētku lieluzvedumam “Pašā jūras vidiņā”, kas ceļā uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā pulcēs 99 deju kolektīvu 2160 dejotājus no 22 Kurzemes novadiem un pilsētām, “A” grupas tautas deju ansambļus – “Diždanci” no Jelgavas, “Gauju” no Valmieras, “Līgo” no Rīgas un senioru deju kolektīvu “Taci” no Carnikavas, kā arī īpašos viesus – grupu “Latvian Voices”.

Svētku mākslinieciskā vadītāja Zanda Mūrniece, kura tos veido kopā ar horeogrāfu Jāni Purviņu un virsvadītājām Litu Freimani, Ramonu Irbi un Santu Laurinoviču, “KZ” stāsta, ka “pāri visam būs kurzemnieciskā identitāte”. Tāpēc svētku krāšņo repertuāru veidos deju apriņķu virsvadītāju ieteiktas dejas, kas atspoguļo Kurzemes horeogrāfisko un muzikālo savdabību, kā arī katra deju apriņķa veidota desmit minūšu gara horeogrāfiska programma, kurā akcentēta tieši konkrētā novada deju, mūzikas, kostīmu kultūras un tradīciju bagātība. “Koleģiāli vienojāmies, lai koprepertuārā katrā vecuma grupā būtu gan dejas no zelta fonda, gan no nākamo gadu repertuāra – lai būtu dažādība,” stāsta Zanda Mūrniece. Līdz ar to izdejota tiks gan dejotāju iemīļotā Jāņa Purviņa horeogrāfija “Sasala jūrina”, gan “Līgo danči”, gan himniskā svīta “Lūgsna”, gan arī Jāņa Ērgļa “Kad tie zēni prūšos gāja” un “Kungi mani karā sūta”, gan citas jaunāko gadu veiksmīgākās horeogrāfijas.

Dejās ietērptā stāsta centrā būs vēstījums par mīlestību un satikšanos “pašā jūras vidiņā”, ko kopīgā vēstījumā saaudīs talantīgās dziedātājas no “Latvian Voices”, aicinot apzināties, ka šis it kā tālais senču stāsts ir tepat līdzās. “Protams, dejotājiem, kuri uz svētkiem tiek reizi piecos gados, šis ir milzīgs notikums,” uzsver Zanda Mūrniece, piebilstot, ka ir daudz deju kolektīvu, kuri uzsākuši darbību tieši pēdējos divos gados ceļā uz lielajiem svētkiem 2018. gadā. Latviešu tieksmi dancot viņa skaidro, no vienas puses, ar vēlmi sevi radoši izpaust un, no otras puses, ar gribu socializēties, jo deju kolektīvu vadītāji saviem dancotājiem iemāca ne vien deju soļus, bet arī latvisko dzīves ziņu un māku svinēt svētkus. Iepriekšējie Kurzemes vēsturiskā novada deju svētki notika 1997. gadā Rojā, 2005. gadā Aizputē un 2009. gadā Ventspilī. Svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Liepājas Tautas mākslas un kultūras centru.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+