Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. septembris, 2014
Drukāt

Kurzemnieki – lepni ļaudis! Vērtējam dzīvi Ventspilī un Nīcas pagastā (1)

Foto - Linda RumkaFoto - Linda Rumka

Netālu no Nīcas centra klajumā plešas īpaši zaļa saimniecība – mājai ir velēnu jumts. "Eldorado" saimnieki ir Valija un Andris Beluzas.

Šodien Jelgavā tiek sadalītas konkursa “Eiropas gada pašvaldība 2014” balvas. Par apbalvošanas pasākumu, iegūtajām balvām un panākumiem varēsiet lasīt pirmdienas “Latvijas Avīzē”, šodien vēl iepazīšanās ar divām pēdējām pašvaldībām, kas piedalījās konkursā, pārstāvot Kurzemi.

Pieraksta adresi neprasa…

Ventspils ir pirmā Latvijas pilsēta, kura uzvarēja konkursā “Eiropas gada pašvaldība” pirms diviem gadiem. Kāpēc pašvaldība nolēmusi konkursā startēt atkārtoti? “Konkurss liek izdarīt inventarizāciju un paskatīties uz sevi no malas. Mēs vēlamies parādīt, kas atkal ir padarīts un ko vēl plānojam,” saka Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. “Lepojamies, ka ik gadu nosiltinām aptuveni 40 ēkas. Pērn gan jaunā poliklīnikas ēka, gan domes māja kļuvušas par pasīvajām būvēm, un rēķini par siltumu tām samazinājušies pat par 11 reizēm.” Gan ventspilnieki, gan tūristi pilsētā tiek aicināti zaļi domāt ik dienu – veloceliņu kopgarums Ventspilī sasniedzis jau 45 kilometrus, un pilsētā izvietoti 700 velostatīvi. Paši ventspilnieki domā, ka ir čempioni šajā jomā, jo lielāko izrāvienu izdarījuši tieši pēdējos divos gados. Lai fiziskas aktivitātes būtu pieejamas katram pilsētniekam, pašvaldība finansiāli atbalsta 21 sporta kluba darbību, gadā to uzturēšanai tērējot 865 tūkstošus eiro.

Lai ventspilniekiem nepietrūktu arī kultūras, pilsētas dome dotē biļetes uz koncertiem un izrādēm. Piemēram, vienas biļetes pašizmaksa uz Nacionālā teātra izrādēm esot 33,68 eiro, tad skatītājiem Ventspilī tā izmaksā tikai piecarpus eiro. Starpību sedz pašvaldība, un, kā smej vietējie, biļetes par šādām cenām uz kultūras pasākumiem var iegādāties ikviens, netiek prasīta ventspilnieka karte vai pieraksta adrese.

Šobrīd pilsētā rit vairāku svarīgu objektu būve – par vairāk nekā 15 miljoniem eiro notiek Ventspils tehnikuma un Ziemeļkurzemes kompetences centra celtniecība, top arī jaunā mūzikas skola.

Ventspils ir arī tūrisma pilsēta, bet ko tūristiem jūras pilsētā darīt ziemā? Ventspils piedzīvojumu parks piedāvā izklaidi arī ziemā, kad darbojas slēpošanas kalns “Lemberga hūte”. Vasaras sezonā spēkus tajā var pārbaudīt dažādās atrakcijās, kuru klāsts pieaug gadu no gada. Parka vadītājs Uldis Boitmanis atzīst, ka plāni ir lieli. Kalns šobrīd ir 52 metrus augsts, bet nākamajos 30 gados tam jāsniedz 86 metru augstums. Tāpēc ik dienu automašīnu kravas no pilsētas būvēm un ceļiem ar būvniecības atkritumiem nonāk atrakciju parkā lai “būvētu kalnu”. Taču ir arī tuvāki mērķi – paaugstināt starta estakādi BMX trasei, līdz 2017. gadam uzbūvēt rodeļu trasi, izveidot ziemas skeitparku un laukumu ielas vingrotājiem.

Vēl ventspilnieki priecājas par jaunuzcelto, pirms gada atklāto poliklīniku, savukārt pilsētas slimnīca lepojas ar savu vēsturi – savu simts gadu jubileju tā svinēs tieši pēc gada septembrī. Šobrīd Ventspils slimnīcai ir reģionālas nozīmes statuss, tai apvienojoties ar Talsu slimnīcu, izveidota apvienība – Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas apkalpo visu Ziemeļkurzemes zonu. Nākamnedēļ notiks jaunās Talsu slimnīcas atklāšana, kas nozīmē, ka šajā reģionā būs divas modernas un spēcīgas slimnīcas, kurās strādā vairāk nekā 500 darbinieku. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne pastāstīja, ka pirms gada Ventspils slimnīcā atvērta jauna dzemdību zāle un uzstādīta jauna rentgena aparatūra, atvērts jauns un moderns acu ārsta kabinets, tāpēc uz kataraktas operācijām izveidojusies rinda pat divu gadu garumā.

Dzīvesvieta laimīgam cilvēkam

Nīcas pagasts 2006. gadā kļuva par konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” Kurzemes uzvarētāju. Tieši sakoptākie un krāšņākie dārzi, ar ko novads lepojas arī tagad, vasarās pievilina tūristus. Te vienkopus var apbrīnot 52 skaistākos piejūras dārzus. Konkursa žūrija ciemojās vienā no tiem. Netālu no Nīcas centra klajumā plešas īpaši zaļa saimniecība – tajā ar velēnu jumtu lepojas ne vien māja, bet pat suņubūda. Valija un Andris Beluzas ir ekoloģiskās un interesantās “Eldorado” mājas saimnieki. Pirms vairākiem gadiem saimnieki dzīvojuši Liepājā, bet ilgas pēc zaļākas un veselīgākas vides, pašu izaudzētas pārtikas un harmoniskas vides ģimeni atvedušas līdz savam īpašumam. Ideju nama celtniecībai saimnieki aizņēmušies no sportista Ciaguna līdzīgās mājas. “Visas mūsu saimniecības pamatā ir norvēģu princips un ideja – cik zemei atņemam, tik ar jumtu atdodam. Un jumts jātīra reizi gadā – vasarā jānopļauj,” stāsta saimnieks.

Arī pie Nīcas vidusskolas tiek iekoptas dobes, tā lepojas ar zaļo ziemas dārzu, bet jaunieši – ar skolas darbnīcās atklāto jauniešu centru. Kad centrs tikko sācis darbu, tur pārsvarā uzturējušies bērni no sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, lai brīvajā laikā varētu nīkt pie datora un nebūtu jādodas mājās. Tagad viss mainījies – jauniešu centrā kopā sanāk zelta jaunatne – radoša un darboties griboša. Taču, lai savus plānus īstenotu, jauniešiem savas ieceres domes sēdēs jāaizstāv pašiem un jāpamato, kāpēc pašvaldībai šo vai citu lietu vajadzētu finansiāli atbalstīt. Tāda ir arī pašvaldības nostāja – novada darbā un ikdienā jāiesaista jau skolēni, tad arī vēlāk viņi būs savas vietas patrioti. “Man patīk, ka jaunieši ir aktīvi. Arvien vairāk dzirdam, ka uz Nīcu labprāt brauc jau skolu pabeigušie un lepni saka – tā ir mana Nīca! Kā nu ne – šogad no Pasaules koru olimpiādes nīcenieki atveda sudraba godalgu,” lepojas skolas direktore Lāsma Petermane. Viņa priecājas arī par nule kā iekārtoto mājturības kabinetu, kas aprīkots ar jaunākās paaudzes sadzīves tehniku. “Es uzskatu, ka var nezināt no galvas dažas formulas, bet pankūkas izcept un darboties ar modernām virtuves iekārtām jāprot katrai meitenei. Un vēl mans mērķis ir sakopt mūsu skolas apkārtni tā, lai skolas teritorija būtu skaistākā sēta novadā,” stāsta L. Petermane.

Nīcas nākotnes, sapņu jeb lielais projekts ir daudzfunkcionālais sporta centrs. Taču pagaidām tā celtniecība vēl tikai rindas kārtībā. Tikmēr pie mazākām sporta un fitnesa telpām ticis Rudes ciems – vecā katlumāja pārtapusi par modernu sporta namu. Savukārt Bernātos, kur ir iecienīta vide pastaigām, tiek labiekārtotas dabas takas.

“Novada svarīgākais uzdevums – atgriezt dzīvību novada deviņos ciemos: Jūrmalciemā, Rudē, Otaņķos un citur. Divos ciemos – Kalnišķos un Jūrmalciemā – esam izveidojuši sabiedriskos centrus, kuros pieejams bezmaksas internets, tādus plānots izveidot arī Bernātos, Grīnvaltos un Otaņķos,” stāsta pašvaldības vadītājs Agris Petermanis, īpaši slavējot čaklās Jūrmalciema interešu kopas “Aizjomietes” un “Kalvas” dalībnieces, kuras savas aktivitātes šobrīd īsteno Jūrmalciema sabiedriskajā centrā. Viņas nodarbojas ar rokdarbiem, organizē tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, visā iesaista arī pārējos ciema iedzīvotājus, rīko pat sporta spēles. Kamēr citi sporto un atpūšas, “Aizjomietes” vāra lielo katlu ar zivju zupu, jo visi savējie, visi 200 jāpaēdina. Aktīvi līdzdarbojas arī pārējie iedzīvotāji, piemēram, ar pašu iniciatīvu šogad Nīcā norisinājies pagaidām vienīgais Latvijas čempionāts melleņu lasīšanā. Čempiona sniegums – četri kilogrami ogu trīs stundās.

Uzziņa

Latvijas Pašvaldību savienība konkursu rīko sadarbībā ar Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā un plānošanas reģioniem.

Konkursa ģenerālsponsors ir AS “Swedbank”. Konkursa sadarbības partneri ir SIA “Lattelecom”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, Latvenergo koncerns. Konkursu atbalsta AS “Grindeks”, Taipejas misija Latvijas Republikā, AS “Valters un Rapa”, AS “Latvijas valsts meži” un SIA “Tirdzniecības nams Kurši”.

Konkursa informatīvie atbalstītāji ir “Latvijas Avīze”, 
Latvijas Radio 1, portāls DELFI, žurnāls “Logs”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Lepni ta lepni. Bet man iespaids par Kurzemi tāds ka lepoties var ar Liepāju un Ventspili. Pārējais ir tuksnesis (piemēram braucot no Rīgas uz Liepāju). Vai arī no Liepājas uz Ventspili šoseja- bēdīgs un depresīvs skats apkārt ar drausmīgu šoseju gar Pāvilostu.

Draugiem Facebook Twitter Google+