Kusiņš: referendumu trūkums ir to kategorisms un ilgums 0
Tautas nobalsošanu galvenais trūkums ir tas, ka šis pilsoņu gribas izteikšanas veids ir lēns, dārgs un ļoti kategorisks, sarunā ar aģentūru BNS sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
“Norādot to, ka referendums nav pats labākais, es gribētu teikt, ka referendums ir lēns, dārgs un referendumiem viens no galvenajiem trūkumiem ir tas, ka tas ir ļoti kategorisks, teica Kusiņš
Nesen konferencē “Tautas gribas aritmētika: vēlēšanas un referendumi Latvijā” Kusiņš norādīja, ka referendumi nav labākais līdzeklis sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanai, jo tautas nobalsošanai ir vairāki būtiski mīnusi, kas liedz to izmantot daudzu aktuālu jautājumu risināšanai.
Kusiņš skaidroja, ka uz referendumā izvirzīto jautājumu parasti ir tikai divas atbildes – jā un nē, bet netiek paredzētas citas atbildes iespējas.
“Bieži vien, ja tiek virzīts kaut kāds projekts, kas, piemēram, sastāv no desmit pantiem, deviņiem cilvēks ir gatavs piekrist, bet vienam nē, tad personai nav iespējas izvēlēties daļu atbalstīt un daļu nē,” sacīja Kusiņš.
Viņš minēja, ka vēl referendumam viens no mīnusiem ir tas, ka tas ir izdevīgs vairākumam, bet ar tautas nobalsošanu bieži nevar ievērot mazākuma tiesības.
“Vairākuma balsojums, tas ir referenduma patiesā būtība. Ar vairākumu nekad neizlemj tādas lietas, kas skar mazākuma tiesības, minoritāšu tiesības vai vēl kaut ko tamlīdzīgu, jo tad vienkārši cilvēki, kas diemžēl nesaprot, var balsot pret un mēs varam nonākt citādākā situācijā, pat sliktākā situācijā,” uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja vadītājs.
Kusiņš arī skaidroja, ka Satversme patlaban nosaka septiņus tautas nobalsošanas veidus. Viņš norādīja, ka obligāti tautas nobalsošana rīkojama, ja Saeima grozītu Satversmes 1., 2., 3., 4., 6., un 77. pantu, bet līdz šim šādas tautas nobalsošanas Latvijā nekad nav notikušas.
Šie panti nosaka to, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tāpat arī to, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale un, ka latviešu valoda ir valsts valoda un Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Savukārt 6.pantā norādīts, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. 77. pants nosaka regulējumu, ka šie jautājumi nav grozāmi bez tautas nobalsošanas.
Otrā lieta par ko obligāti ir rīkojama tautas nobalsošana ir, ja valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu un šāds referendums Latvijā jau ir bijis. Trešā iespēja, ka tautas nobalsošana ir jārīko – ja Valsts prezidents ir apturējis likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem un divu mēnešu laikā ir savākta vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti, tad notiek tautas nobalsošana par Saeimas pieņemta likuma atcelšanu. Kusiņš norādīja, ka šādi precedenti Latvijā ir bijuši, un referendumu likums šo lietu neietekmē.
Savukārt ceturtā lieta ir, ja viena desmitā daļa vēlētāju ir iesniegusi Saeimā likumprojektu vai satversmes grozījuma projektu un, ja Saeima to ir noraidījusi, tad ir rīkojama tautas nobalsošana, uz šos attiecas grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Piektais veids ir dalība Eiropas Savienībā, kas obligāti izlemjama tautas nobalsošanā. Nākamais veids, kad tautas nobalsošana ir rīkojama, ir par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības noteikumos, ja to pieprasa vismaz 50 Saeimas deputāti, bet beidzamais referendumu veids ir, ka viena desmitā daļa vēlētāju ir tiesīgi ierosināt Saeimas atsaukšanu, uz kuru attiecas arī Saeimas apstiprinātie grozījumi.
Jau ziņots, ka Saeima 26.jūlija ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus likumā, kas nozīmē, ka turpmāk referendumu ierosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē līdz 2015.gadam pirmajā parakstu vākšanas kārtā būs nepieciešami 50 tūkstoši parakstu. Tas ir piecas reizes vairāk nekā pašlaik, jo šobrīd jāsavāc desmit tūkstoši vēlētāju parakstu, bet pēc tam otro posmu veic CVK par valsts naudu.
Savukārt no 2015.gada likumprojektu iniciatoriem par saviem līdzekļiem būtu jāsavāc desmitā daļa vēlētāju parakstu, lai par kādu likumdošanas iniciatīvu varētu rosināt tautas nobalsošanu.
Referendumam par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu pirmajā parakstu vākšanas kārtā paliks spēkā jau esošais nepieciešamo parakstu skaits – 10 tūkstoši. Gluži tāpat kā par likuma ierosināšanu tālāko parakstu vākšanu uzņemsies Centrālā vēlēšanu komisija, bet no 2015.gada 1.janvāra būs viena parakstu vākšanas kārta, kurā iniciatoriem par saviem līdzekļiem būs jāsavāc aptuveni 150 tūkstoši parakstu. No 2015.gada parakstus varēs vākt arī elektroniski, bet būs jānodrošina droša paraksta autentifikācija. Plānots, ka elektroniskai parakstu vākšanai tiks izmantots portāls “latvija.lv”.
