Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. maijs, 2015
Drukāt

Ar ko jārēķinās, ja ir kustīga niere? Vai jāārstē?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Man ultrasonoskopijā atklāja klejojošu nieri, bet kā to ārstēt, neteica. Pagaidām tā īpaši netraucē, taču gribu uzzināt, vai nevarētu rasties kādi sarežģījumi.” Ina Cēsīs

Atbild klīnikas “Uro” urologs Armands Bāliņš: “Nieres vietās notur to asinsvadi, tauku kapsulas, apkārtējās saites un spiediens vēdera dobumā. Visiem cilvēkiem tās nedaudz kustas – apmēram par pieciem centimetriem uz leju atkarībā no ķermeņa pozīcijas, taču dažiem tas notiek izteiktāk, pat vairāk nekā par 10 – 15 centimetriem. Anatomisku īpatnību dēļ šāda novirze parasti vērojama ķermeņa labajā pusē.

Visbiežāk niere klejo slaidām sievietēm, kurām ap to nav tauku slānīša, kam normāli vajadzētu ietvert orgānu, un ir vāja vēdera muskulatūra, kas ļauj tām slīdēt uz leju vairāk nekā parasti.

Nieres pārvietošanās zemāk par tās dabisko atrašanās vietu lielākoties nepatīkamas izjūtas nerada. Izteiktāku šā orgāna kustīgumu parasti atklāj, nejauši veicot izmeklējumus kāda cita iemesla dēļ. Ja šāds stāvoklis netraucē, var mierīgi dzīvot tālāk. Tiesa, ja ārsts pacientam pastāsta par savu atklājumu, dažs tādēļ vien sāk just diskomfortu.

Tomēr dažkārt, nierei pārvietojoties, tiek nospiesti asinsvadi un urīnvads, traucējot asinsriti un urīna atteci. Tad pēc ilgas stāvēšanas, sēdēšanas un fiziskas slodzes var būt diskomforts un velkošas sāpes muguras sānu pusē, kas parasti ātri pāriet atguļoties. Dažkārt urīnam ir asiņu piejaukums. Ja rodas nieres iekaisums un ir paaugstināta temperatūra, jālieto antibiotikas, taču citos gadījumos medikamenti nav vajadzīgi.

Veicot ultrasonoskopiju, par nieres kustīgumu var rasties tikai aizdomas. Lai to pierādītu un noskaidrotu, cik izteikti niere pārvietojas un vai tāpēc “jūtas traucēta”, jāveic rentgena izmeklējums, ievadot vēnā kontrastvielu, uzņemot attēlus guļus, stāvus un pēc nelielas pastaigas pa rentgena kabinetu.

Apkārtējos orgānus klejojošā niere netraucē, taču dažkārt, cilvēkam pieceļoties kājās, uz leju noslīd arī aknas, kuņģis un citi vēdera orgāni, izraisot diskomfortu. Tamlīdzīgos gadījumos ir grūti atšķirt galveno sūdzību iemeslu. Atšķirīga situācija ir tad, ja niere pastāvīgi novietota zemāk, kas arī var radīt problēmas.

Ja niere kļuvusi kustīga pārāk maza ķermeņa svara dēļ, problēmu izdosies atrisināt, vairāk ēdot un uzkrājot tauku slānīti, kas sargās orgānu arī no aukstuma un triecieniem.

Var veikt laparoskopisku operāciju, nieri piešujot savā vietā, taču to dara ļoti reti. Jārēķinās, ka pēc tās ap orgānu veidosies rētaudi un saaugumi. Lai nerastos problēmas, cilvēkiem ar kustīgu nieri jāvairās no lielas fiziskas slodzes un ilgstošas atrašanās vienā pozā. Protams, sāpes pēc diskotēkas, kurā intensīvi dejots, nav iemesls, lai izdarītu operāciju. Parasti organisms ar laiku pielāgojas šādam stāvoklim, un sāpes mazinās.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+