Mobilā versija
+2.9°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
3. novembris, 2017
Drukāt

Dirši, Taukuļi un Muļķi. “Kutelīgie” latgaliešu uzvārdi (23)

1. Vista vai ola – kurš pirmais?

1no5
Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Par godu gaidāmajai Latvijas valsts simtgadei drīzumā klajā nāks demogrāfa Ilmāra Meža grāmata “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale”, kurā apkopots ap 4000 vēsturisko uzvārdu, kas Latgales teritorijā fiksēti 1935. gada tautas skaitīšanā, apskatot, kā uzvārds radies, tā ģeogrāfisko izplatību un saistību gan ar mūsu, gan citu tautu valodām. “Līdz šim veikti divi šādi apjomīgi pētījumi, taču Latgale dīvainā kārtā tajos nav iekļauta. Šā novada uzvārdi piesaistīja manu interesi, jo ir skanīgi un reizēm arī ļoti dīvaini,” saka Ilmārs Mežs.

Latgaliešu uzvārdi ir autohtoni, bieži vien raksturīgi tikai šim reģionam un citos kultūrvēsturiskajos novados nemaz nav sastopami. Salīdzinot ar Vidzemi un Kurzemi, vietējo uzvārdu izplatība un koncentrācija šeit ir daudz augstāka, vienā ciemā saglabājoties vairākus gadsimtus pēc kārtas. Arī to nozīme nav uzreiz tik saprotama kā, piemēram, Kalniņš, Ozoliņš vai Bērziņš. “Ancveriņš, Zunde, Stašāns, Rimšāns, Zelčs, Keiselis – kas tie par vārdiem? Var vilkt paralēles ar apdzīvoto vietu nosaukumiem – piemēram, Ansveriņi ir ciems Aglonas pagastā, Zundi – Andrupenes pagastā, Stašāni un Rimšāni – Ūdrīšu pagastā,” norāda ģeogrāfe, Latvijas Ģeotelpiskās aģentūras Toponīmikas laboratorijas darbiniece Otīlija Kovaļevska, I. Meža grāmatas zinātniskā konsultante.

Skatīt uzvārdus kādā vienotā sistēmā esot ļoti grūti, šo kopumu varot salīdzināt ar “zirņu maisu” – vieglāk pievērsties vienam konkrētam “zirnim” – uzvārdam vai vietvārdam –, meklējot par to informāciju vēsturiskajos avotos, nekā pateikt, kad un kā tie šajā novadā radušies. Tikai ļoti retos gadījumos ir zināms, kā konkrētais vārds radies – vai vieta nosaukta cilvēka vārdā, vai arī uzvārds radies pēc vietas nosaukuma. Kā piemēru var minēt uzvārdu Aišpurs, Aišpūrs. Varbūt cilvēks dzīvojis aiz purva, un viņu sākuši dēvēt par “aizpurvieti” (sal. latg. pūrs, purs “purvs”). Vai arī otrādi – kāds ienācis no citurienes jau ar šādu uzvārdu, un ar laiku arī vieta ieguvusi nosaukumu pēc jaunā saimnieka uzvārda (iespējams, Asūnes pagasta Aišpūru ciema nosaukuma izcelsme drīzāk saistāma ar uzvārdu, nevis ciema novietojumu).

Foto – Valdis Semjonovs
  1. Vista vai ola – kurš pirmais?
  2. No Jāzepa par Zepu
  3. Dieva dotais Bogdanovs
  4. Dirši, Taukuļi un Muļķi
  5. Latgaliešu uzvārdu pasaule

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. ne jau tikai Latgalē Atbildēt

    Ko jūs sakiet par šiem Latvijas vietvārdiem?
    Annas kušķītis
    Dirseļpurvs
    Kuņu mežs
    Kūsītis
    Ķirzakdirsumi
    Mauku līkums
    Mīzalu pakalne
    Pautainieši
    Pizulis
    Šekumkrogs

  2. Dirss (liet. dirse) – lāčauza
    taukuļs – taukāt ‘ grūst, stumt’; baltkrievu ‘taukac’ > grūdējs, stūmējs; sekmētājs, veicinātājs
    mulks – no baltkrievu ‘mulki’ – ciets, stingrs, bargs
    Muļķi, Kūkas, Zilupe (no Sīna upe), Pakaļeva (no Pokuļova – pokeļs ‘ sermulis) – tās ir pārlatviskošanas sekas.

  3. Dirss (liet. dirse) – lāčauza
    taukuļs – taukāt ‘ grūst, stumt’; baltkrievu ‘taukac’ > grūdējs, stūmējs; sekmētājs, veicinātājs
    mulks – no baltkrievu ‘mulki’ – ciets, stingrs, bargs
    Muļķi, Kūkas, Zilupe (no Sīna upe), Pakaļeva (no Pokuļova – pokeļs ‘ sermulis) – tās ir pārlatviskošanas sekas.

  4. Uzvārdu izcelsmes pētīšanai pašai par sevi nav ne vainas , gana interesanti un palīdz apzināties savu senču dzīvesstāstus , cik nu pēc 2 lieliem kariem vairs ko izdodas arhīvos un baznīcu grāmatās sameklēt. Tāpēc fui avīzes rakstam – nevienas atsauces uz avotiem , izskatās , ka Latgales stumšana krievijas virzienā uzņem apgriezienus , iesākumam veidojot īpašo atšķirību kampaņu. Skaldam un valdam. Novadu reforma bija prelūdija.

  5. Dzenis, Lācis…Domāju, ka latviskie uzvārdi Latgalē ienākuši 19. gs otrajā pusē, kad vidzemnieki te iepirka zemi. Balvu pusē ir veseli vidzemnieku ciemi, luterāņu kapsētas, kur nav neviena latgaliska uzvārda.

  6. Tāda vārdu došana bija visā Latvijā. Ievērojamais gleznotājs Strunke bija Strunķis.

  7. un pie ka Jus sevi pieskaitat?

  8. vaivods nevis vaivads,kas beidzas -skis,tie ir poļi

    • Mans uzvārds beidzas ar -skis ,taču ar poļiem nav nekāda sakara,tā ,redz ,jani,nemāki pat savu vārdu uzrakstīt,bet citus ņemies mācīt.

    • Vēsturisku kolīziju dēļ IR iespējams, ka tīrasinīgi latvieši(latgalieši) ir ar poļu uzvārdiem !
      .
      Poļu laikos kundziņš vienkārši sadeva visai ģerevņai SAVU uzvārdu !

  9. Taukuļu ir daudz….muļķības, ka uzvārds izzūd.
    Piem. paskataties cik Taukulīšu ir draugiem.lv????
    No sava uzvārda nav jākaunas.

    • Dirss (liet. dirse) – lāčauza
      taukuļs – taukāt ‘ grūst, stumt’; baltkrievu ‘taukac’ > grūdējs, stūmējs; sekmētājs, veicinātājs
      mulks – no baltkrievu ‘mulki’ – ciets, stingrs, bargs
      Muļķi, Kūkas, Zilupe (no Sīna upe), Pakaļeva (no Pokuļova – pokuļs ‘ sermulis) – tās ir pārlatviskošanas sekas.

  10. Un visjaunākais uzvārds Atbildēt

    – Citadelis

  11. Jākaunas būtu no uzvārdiem Čivļs, Čivle, Čūlītis.

  12. Latgaliešiem būtu jākaunas no uzvārda Čiuļs, Čivle, Čiulīts.

  13. Latgaliešu valodā tiem ir cita nozīme vai nav tās nozīmes, kas latviešu valodā.
    LTV – muļķis, LTG – duraks, sprostīs u. tml.
    Krievi arī domā, kā ķīnieši var atļauties lietot vārdu ‘huj’ (skaists, cēls u. c.)

  14. Būtu teikuši skaidri – apkaunojošie…aizvainojošie…necieņu izrādošie…pašcieņas nekādas un staigā ar tādu uzvārdu:(((

  15. Vai uzvards Mūlis arī ir latgaliešu?

  16. Vai uzvards Mūlis arī ir latgaliešu?

Draugiem Facebook Twitter Google+