Dirši, Taukuļi un Muļķi. “Kutelīgie” latgaliešu uzvārdi 24

Vista vai ola – kurš pirmais?

Par godu gaidāmajai Latvijas valsts simtgadei drīzumā klajā nāks demogrāfa Ilmāra Meža grāmata “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale”, kurā apkopots ap 4000 vēsturisko uzvārdu, kas Latgales teritorijā fiksēti 1935. gada tautas skaitīšanā, apskatot, kā uzvārds radies, tā ģeogrāfisko izplatību un saistību gan ar mūsu, gan citu tautu valodām. “Līdz šim veikti divi šādi apjomīgi pētījumi, taču Latgale dīvainā kārtā tajos nav iekļauta. Šā novada uzvārdi piesaistīja manu interesi, jo ir skanīgi un reizēm arī ļoti dīvaini,” saka Ilmārs Mežs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Latgaliešu uzvārdi ir autohtoni, bieži vien raksturīgi tikai šim reģionam un citos kultūrvēsturiskajos novados nemaz nav sastopami. Salīdzinot ar Vidzemi un Kurzemi, vietējo uzvārdu izplatība un koncentrācija šeit ir daudz augstāka, vienā ciemā saglabājoties vairākus gadsimtus pēc kārtas. Arī to nozīme nav uzreiz tik saprotama kā, piemēram, Kalniņš, Ozoliņš vai Bērziņš. “Ancveriņš, Zunde, Stašāns, Rimšāns, Zelčs, Keiselis – kas tie par vārdiem? Var vilkt paralēles ar apdzīvoto vietu nosaukumiem – piemēram, Ansveriņi ir ciems Aglonas pagastā, Zundi – Andrupenes pagastā, Stašāni un Rimšāni – Ūdrīšu pagastā,” norāda ģeogrāfe, Latvijas Ģeotelpiskās aģentūras Toponīmikas laboratorijas darbiniece Otīlija Kovaļevska, I. Meža grāmatas zinātniskā konsultante.

Skatīt uzvārdus kādā vienotā sistēmā esot ļoti grūti, šo kopumu varot salīdzināt ar “zirņu maisu” – vieglāk pievērsties vienam konkrētam “zirnim” – uzvārdam vai vietvārdam –, meklējot par to informāciju vēsturiskajos avotos, nekā pateikt, kad un kā tie šajā novadā radušies. Tikai ļoti retos gadījumos ir zināms, kā konkrētais vārds radies – vai vieta nosaukta cilvēka vārdā, vai arī uzvārds radies pēc vietas nosaukuma. Kā piemēru var minēt uzvārdu Aišpurs, Aišpūrs. Varbūt cilvēks dzīvojis aiz purva, un viņu sākuši dēvēt par “aizpurvieti” (sal. latg. pūrs, purs “purvs”). Vai arī otrādi – kāds ienācis no citurienes jau ar šādu uzvārdu, un ar laiku arī vieta ieguvusi nosaukumu pēc jaunā saimnieka uzvārda (iespējams, Asūnes pagasta Aišpūru ciema nosaukuma izcelsme drīzāk saistāma ar uzvārdu, nevis ciema novietojumu).

CITI ŠOBRĪD LASA
Ilmāra Meža grāmatā būs iekļauta Latgales latviešu uzvārdu vārdnīca ar to izplatības un cilmes raksturojumu, un būs arī kartes, kurās attēlota uzvārdu ģeogrāfiskā izplatība Latgales pagastos.
Foto – Valdis Semjonovs