Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. oktobris, 2014
Drukāt

Franks Gordons: Starptautiskā politika – principi vai intereses? (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

“Viņš varbūt ir nelietis, bet viņš ir mūsu nelietis,” esot teicis ASV prezidents Franklins Rūzvelts, runājot par Anasasio Somozu, kurš no 1936. līdz 1956. gadam bija Nikaragvas faktiskais diktators. Savienotās Valstis viņu atbalstīja, lai nosargātu savas intereses Latīņamerikā. Aukstā kara briedumā ASV Āfrikā atbalstīja Kongo jeb Zairas brutālo prezidentu Žozefu Mobutu cīņā pret Patriku Lumumbu, kurš bija Padomju Savienības favorīts.

Kopš 2011. gada tā sauktā arābu pavasara sevišķi aktuāls, sāpīgs un, jāatzīst, kutelīgs kļuvis jautājums par demokrātisko valstu “apiešanos” ar diktatoriskiem režīmiem, kur jebkura kritika tiek nežēlīgi apspiesta.

Kad Kairas centrā, “Al Tahrir” laukumā sāka pulcēties tūkstošiem ēģiptiešu, lai prasītu šīs valsts ilggadējā, visai autoritārā prezidenta Hosni Mubaraka atkāpšanos, ASV prezidents Baraks Obama šo spontāno masu kustību apsveica, jo principā tieksme pēc demokrātiskajām brīvībām taču ir cildena un pelna atzinību. Bet kas notika, tiklīdz nīstais prezidents Mubaraks tika gāzts? Virsroku guva neiecietīgās “Musulmaņu brālības” kandidāts Morsi, sākās asiņainas sadursmes starp islāmistiem un viņu pretiniekiem. Relatīvs miers un kārtība iestājās tikai pēc tam, kad vadības grožus ar stingru roku satvēra ģenerālis al Sisi, kura uztverē diktatūra nodrošina stabilitāti. Un tieši stabilitāte bija tas, kas vajadzīgs Savienotajām Valstīm: al Sisi tāpat kā gāztais Mubaraks ir, kā mēdz teikt, prognozējams valstsvīrs, kuru starptautiskajā arēnā var neieredzēt, bet kura soļus un motīvus iespējams cik necik paredzēt, uzturot ģeopolitisku līdzsvaru reģionā.

Daudziem ne tikai Sīrijā, bet arī rietumvalstu galvaspilsētās bija neviltots prieks, kad apmēram tajā pašā laikā tauta sacēlās pret nežēlīgo diktatoru Baširu Asadu un viņa klanu, kas gadiem ilgi apspieda jebkādu opozīciju. Diemžēl pretošanās kustība Sīrijā deģenerēja: nu jau trešo gadu plosās pilsoņkarš. Tur karo visi pret visiem, valda šaušalīgs haoss un situācija kļuvusi neaprakstāma, tīri vai apokaliptiska: tumsonīgais islāmistu veidojums, kas dēvējas par “Islāma valsti”, draud sašķobīt pēdējos miera un kārtības pamatus Sīrijā un Irākā, destabilizēt Turciju un naftas emirātus un pastarpināti visas valstis Eiropā, kur dzīvo lielas musulmaņu kopienas. Tagad Vašingtonā dzird nopūtas: ar Asadu vismaz varēja šķetināt nez kādu dialogu. Tagad tur viss bango un sprāgst. Tiec nu gudrs…

ASV un tās sabiedrotajiem, tostarp, šķiet, arī Latvijai, nākas staigāt uz pirkstgaliem, tiklīdz jāsaskaras ar Azerbaidžānu. Turienes autoritarā režīma īpatnība ir Alijevu dinastijas vara: nelaiķis Heidars Alijevs, tagadējā prezidenta Ilhama Alijeva tēvs, pasludināts par Nācijas līderi un visa republika nosēta ar viņa statujām. Tikmēr politieslodzīto skaits Azerbaidžanā sasniedzis simtu, neatkarīgie mediji tiek pamazām apklusināti.

Taču Rietumiem Azerbaidžāna ir ārkārtīgi nozīmīga, pat neatsverama partnere. Tā ir visstabilākā valsts Dienvidkaukāzā, naftas un gāzes vadi tiek virzīti caur Turciju, apejot Krieviju, tās vadība atsakās pievienoties Putina lolojumam – Eirāzijas savienībai, šī valsts ir ģeopolitisks pretsvars Irānas teokrātijai, un šo aspektu prot vērtēt gan lielā Amerika, gan mazā Izraēla.

Stabilitāte un prognozējamība nav nieka lieta.

(Raksts publicēts avīzē “Laiks”/”Brīvā Latvija”)

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Tad tomēr intereses nevis principi?!

  2. * Nav tikai viens demokratijas modelis; laika gaitā ir pastāvējušas dažādas demokratijas.
    * Demokratiju izgudroja un atīstīja eiropieši; tā nav piemērota visām pasaules valstīm.
    * Rietumu polītiķiem jābūt mazliet gudrākiem un pragmātiskākiem. Vai Iraka ar Sadamu nebija labāka par to haosu, kas tur pastāv šodien?

  3. … ‘Ak, varenais valdniek, Pikoli, kam dota par dzivibu ( SVESNIEKU propagandas pielietotam niancem un vajadzigo VARDU izpratni un nozimi …) vara (neskatoties uz SADU PILSONU semantisko izglitibu un vardu pielietosanas merkiem) …’

    VAI TU APZINIES CIK NELOGISKA IR KONVENCIONALA VARDU DEFINICIJA KO IZLIETO PROPAGANDETAJI SAVIEM NOLUKIEM,SADULKOT UDENUS: STARPTAUTISKS = INTERNATIONAL , JO NATION = VALSTS … UN TAMDEL : STARPVALSTISKS = INTERNACIONALS !!!

    … Ka es mineju… modernas valstis vairs neparstav, ar daziem iznemumiem Eiropas ziemeldala, nacionalas valstis ar pamattautu ka tas veidotajiem un noteicejiem ( KA LATVIJAS REPUBLIKA AR TAS SATVERSMI UN PREAMBULA NOTEIKTIEM PARAMETRIEM ).. PAREJAS ir jau tikusas izmainitas nacionala sastava no okupacijas vai/un kolonizacijas …

    … Ari Bezabrene mums letiniem grib piesut MODERNISTU UN KOSMOPOLITANU IEMILOTO TERMINOLOGIJU – birku un sajos anahroniskos vardos izteikto principu par modernas valsts iedzivotaju vienlidzigajam tiesibam uz valsts parvaldi un kulturas izveidi – ‘LATVIJAS TAUTAS’… un no ta talak KONSEKVENTAM STARPTAUTISKAM ATTIECIBAM … !!!

    … LAIKS IZPRAST UN ATSPEKOT VILTIGOS KOSMOPOLITANISKOS PRATUS UN TO MAHINACIJAS, KAS NOTIEK AR KATRA IZMEKLETA UN PIELIETOTA VARDA NIANSU NOZIMES PIELIETOSANU SAVIE UN BIEZI KADIEM NEZINAMIEM MERKIEM …

    … TAMDEL ATRI JAMAINA KADU VAJADZIGAS PROPAGANDAS IZLIETOTIE DIVDOMIGIE UN VIEGLI PARPRASTIE TERMINI KA ‘STARPTAUTISKS’ – JAPIELIETO ‘INTERNACIONALS’ , VAI ‘STARPVALSTISKS’ !!!

  4. American colony

  5. … JAATGADINA KOMENTETAJIEM , ka seit neiet runa par PASU DEMOKRATIJU ka politisko ideologiju vai sistemu…. bet gan par STARPTAUTISKO POLITIKU un tas galvenam noteicosam kriterijam, kas iezime katras valsts starpvalstiskas intereses un merkus … !

    … Vispirms Gordonam vajadzetu runat specifiski un but atklatam par ko vins seit atkal propagande: ne jau katra valsts, kaut gribetu, ir nacionala, tautiska valsts, lai gan Izraela megina tada tapt … varbut tamdel Gordons seit atkal piemin okupeto un izvaroto Latviju, meginot atkal sadulkot udenus kados nesalidzinamos salidzinajumos … GORDONAM BUTU JARUNA PAR – STARVALSTISKO POLITIKU, tas principiem un interesem un ne jau par kadam STARPTAUTISKAM … !!!

    … Un tad atklati un patiesigi ir japienem realitate, ka pasreiz ar tikai dazu Skandinavu valstu iznemumu, neatrodam nekadu starpibu starp demokratiskam valstim un diktaturam – jo to STARPVALSTISKI PIELIETOTIE PRINCIPI UN INTERESES ( jo DEMOKRATISKAS VALSTIS UN DIKTATURAS VARAS UZURPEJOSAS vadosas ELITES savu interesu izvesanai realitate ir vienlidzigi korumpetas) VED TIKAI UZ GLOBALISMU …

    … IR SAREDZAMA TIKAI VIENA IESPEJAMA STARPIBA STARP DEMOKRATIJAM UN DIKTATURAM : UN TAS IR TIKAI DAZOS PALIKUSOS VAI JAU PANAKTOS VALSTS PARVALDES MODELOS KUR VALDOSAS ELITES BUDAMAS PATRIOTISKAS STRADA NACIONALIEM MERKIEM – VAI – TAS PARSTAV KADAS IDEOLOGIJAS GLOBALAS INTERESES, KADAS SVESAS UZKUNDZEJOSAS GRUPAS INTERNACIONALI ORG INTERESES …!

    … UN LUK, SODIEN NE PUTINA KRIEVIJA, NE ASV, NE IZRAELA, NE LATVIJA DEMOKRATIJA NEPASTAV! ISTAS DEMOKRATIJAS VAI VIETEJI IZVIRZITAS NACIONALAS DIKTATURAS VIETA MES REDZAM INTERNACIONALO INTERESU APGRAIZITAS … JO ABU MODELU VIETA IR MAKSLIGI VEIDOTAS !!!

    … GLOBALIZACIJAS MERKIEM (POLITISKA VAI EKONOMISKA VAI IDEOLOGISKA IMPERIJU IZVEIDES PROCESA) DEMOKRATIJAS IZTRUKUMUS VAI PATRIOTISKAS DIKTATURAS DRAUDUS KOSMOPOLITANIEM IR IZLIETOJUSAS TO ATTIECIGAS VESTURISKAS VARAS GRUPAS LAI UZMESTU UN DEGRADETU DEMOKRATIJU, NOPIRKTU VAI IZMAINITU VIENU DIKTATURU AR SEV VAJADZIGI DRAUDZIGU.

    … ABAS INSTANCES VALSTS TAUTAS VAI TAS PAMATTAUTAS INTERESES VAIRS NETIEK PARSTAVETAS… UN SIS IZMAINAS IR PADARIJUSAS JAU GANDRIZ VISAS VALSTIS PAR MAKSLIGAM POLITISKAM HIMERAM …

    … TAMDEL RUNASIM PAR STARPVALSTISKIEM PRINCIPIEM UN INTERESEM —- NE STARPTAUTISKAM … SODIENAS GLOBALISMA KONTEKSTA !!!

    • Termins “starptautisks” (international) nozime attiecibas starp valstim (nations), nevis tautam (peoples). K.K. apzinati vai neapzinati jauc…

  6. Demokrātija ir tikai augsti attīstitas un civilizētas sabiedrības sasniegums. Ja valstij un sabiedribai nav savas atbildīgās domāšanas par savu uzvedību, tad diktatūra varbūt ir labākais pārvaldes veids. Tas vairāk attiecas uz Ziemeļāfrikas , Āzijas valstīm ar maziem izņēmumiem ( Indija, Japāna un tagad arī Dienvidkoreja). Gāza karali Afganistānā un nu jau karo kādus 40 gadus – kāpēc PSRS to vajadzēja darīt – saņēma problēmu. Gāza Kadafi Lībijā un valsts praktiski ir jukās. Gāza Mubaraku Ēģiptē un tikai militāristi paglāba valsti no jukām. Es nēatbalstu diktatūras, bet reizēm tas var glābt kādas valsts pastāvēšanu un pilsoņu mierīgu dzīvi ( sk. Sīrija un ko deva opozīcijas balsts – karu ).

  7. diemžēl vergu ar dekrētu par brīvu nepārvērst

  8. No vēstures nākas secināt, ka jebkuras varas vardarbīga gāšana noved tikai pie vēl lielākas vardarbības un asiņainiem konfliktiem. Viss atkarīgs no tā, kāda ir katrā valstī dzīvojošās tautas morāle, jo tauta instinktīvi izvēlas tādu pārvaldīšanu, kādu tā atbalsta zemapziņā. Ja tautai ir verga dvēsele, tā vienmēr alks pēc diktatūras, kaut skaļi kliegs, ka tāda iekārta ir slikta. Lielākai daļai no pasaules tautu šāds mazohisms piemīt. Tāpēc ir izgāzušies praktiski visi mēģinājumi ar varu ieviest demokrātiju tur, kur tās nekad nav bijis. Nevar padarīt vilku par veģetārieti vai arābus par demokrātiem, atsevišķus cilvēkus – lūdzu, tikai ne visus kopumā, lai arī valsts būtu demokrātiska. Tas attiecas arī uz Austrumiem. Arī Latīņamerika ir ar šādām iezīmēm, jo to kādreiz okupēja, ne jau demokrātiskie spāņu, portugāļu iekarotāji, bet gan monarhisti. Tāpēc tur izveidojušās tagadējās tautas, kas alskst pēc stipras varās. Patiesa demokrātija prasa cilvēkus, kas ir brīvi savā garā, domājoši, ar savu viedokli un citus respektējoši. Cik tad tādu ir pat demokrātiskās valstīs? Mans viedoklis ir pareizs, ja kāds domā savādāk, viņš ir muļķis, ja dara savādāk – nelietis. Mans viedoklis ir mana kunga viedoklis un manam viedoklim jāpiekrīt visiem tiem, kas ir manā pakļautībā – ļoti ērta sistēma, kas neprasa pašam domāt – jebkuras diktatūras pamats.

    • Brīvie garā latvji, kas 72 % neatbalsta savas valdības darbību, vēlēšanās nodod balsis par tās pašas valdības turpmāku, tādu pašu neatbalstītu darbu darīšanai. Tā tā īstenā demokrātija? Apmaldīties var arī trīs priedēs. Demokrātija patiesībā ir viltus vara pār naivajiem, kas apmaldījušies savu aplamību laukā.

Draugiem Facebook Twitter Google+