Foto – LETA

Kūtri izbrīna NA nostājas maiņa saistībā ar tautas vēlēta prezidenta ideju 40

Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju 12.Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (“No sirds Latvijai”, NSL) izbrīnījusi Nacionālās apvienības (NA) nostājas maiņa saistībā ar tautas vēlēta prezidenta ideju.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Kūtris aģentūrai BNS sacīja, ka NA priekšvēlēšanu laikā pietiekami stingri iestājusies par tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanas nepieciešamību.

NSL izstrādātais likumprojekts par tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidi, grozot Satversmi, iepriekš Saeimā ar balsojumu tika nodots izskatīšanai atbildīgajās komisijās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Komisijām nodotajā likumprojektā tika konstatēta pretruna, proti, par pilnvaru termiņu, uz kādu prezidents tiek ievēlēts. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere iepriekš aģentūrai BNS pauda, ka šis likumprojekts ir nepilnīgs.

“Likumprojekta iesniedzēji paredz grozīt Satversmes 36. un 35.pantu. Satversmes 35.pantā ir noteikts termiņš, uz kādu prezidents tiek ievēlēts. Spēkā esošā redakcija noteic, ka termiņš ir četri gadi, bet likumprojekta iesniedzēji rosina noteikt, ka termiņš būtu pieci gadi. Tomēr Satversmē vēl ir 39.pants par atkārtotu prezidenta ievēlēšanu, kas noteic, ka pilnvaru termiņš nevar pārsniegt astoņus gadus,” viņa paskaidroja, piebilstot, ka atbilstoši 76. Satversmes pantam komisijās, izskatot attiecīgos grozījumus, nevar grozīt citas pamatlikuma normas kā tikai tās, kas ir sākotnējā likumprojektā. Viņa pieļāva, ka likumprojekta iesniedzēji ir bijuši vienkārši neuzmanīgi.

Kūtris savukārt norādīja, ka Saeimas Juridiskajai komisijai ir tiesības izstrādāt alternatīvu likumprojektu, ar ko šo pretrunu varētu labot. Tāpat politiķis pieļāva iespēju, ka, ņemot vērā minēto pretrunu, likumprojektu var nākties iesniegt no jauna, bet, par tā nodošanu komisijām atkal būtu jābalso Saeimai.

Juridiskās komisijas vadītājs ir NA Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš, kurš, spriežot pēc viņa teiktā, šobrīd neatbalsta ideju par tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidi, norādot, ka par to nepieciešama plašāka diskusija. Tāpat NA frakcija balsoja pret minētā likumprojekta nodošanu komisijām, neraugoties uz to, ka tās biedra Kārļa Krēsliņa vārds bija atrodams starp likumprojekta iesniedzējiem. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) iepriekš norādījusi, ka šis nav īstais brīdis, lai ieviestu tautas vēlēta prezidenta institūciju.

Taujāts kā vērtē NA šī brīža nostāju šajā jautājumā Kūtris norādīja, ka ir pārsteigts par NA pozīciju, papildus norādot, ka NSL šobrīd gatavo grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā.

Reklāma
Reklāma

Viņš norādīja, ka šie grozījumi noņemtu bažas par “netīras naudas” lomu prezidenta vēlēšanu kampaņā, jo tie attiecīgi paredz aizliegt reklāmas priekšvēlēšanu laikā, ar kurām varētu popularizēt kādu kandidātu. Tā vietā, gatavotie likuma grozījumi paredz ar valsts pasūtījuma palīdzību izvirzītajiem kandidātiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas debatēt televīzijā.

Komisijām vērtēšanai nodotie likuma grozījumi paredz, ka “Valsts prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka sevišķs likums”. Tas ir 35.pants, kurā pašlaik sacīts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Likumprojekta iesniedzēji 36.pantu iesaka svītrot. Tas paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Aģentūras BNS iepriekš veiktā 12.Saeimā ievēlēto politisko spēku aptauja liecināja, ka vairums partiju atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu jeb pāreju uz tautas vēlētu prezidentu. Atšķiras viedokļi par to, kad Valsts prezidents būtu jāvēl tautai – jau nākamgad, kad pilnvaras beigsies pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, vai vēlāk. Vienlaikus partiju pārstāvji atzina, ka ir jādiskutē par prezidenta pilnvarām.