Foto – Valdis Semjonovs un Andris Ansis Špats

Kūtri uz lielogu audzēšanu 0

“Lielogas – tā ir veselība visai garai ziemai! Kāpēc mūspuses purvus nepārvērst auglīgā līdzenumā? Lielogām nav uzglabāšanas problēmu. Un būtu darbs Zilākalnā un Sedā. Sakopti pamestie purvi,” ierosina mūsu lasītāja Daina Margrieta Valmierā. Viņa pati ir kaislīga ogotāja. 


Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

“Ogošanu nevar aizstāt pat vislabākais psihoterapeits. Darba un dabas terapija,” par rudeņos piedzīvoto vēstulē stāsta Daina. Padzirdējusi par lielogu audzētāja Andra Anša Špata saimniekošanu purvā Bīriņos, viņa devusies ogot turp. “Sakoptība un kārtība visapkārt. Te labums daudziem, apkārtējiem no Vidrižiem, Lēdurgas, Raganas. Labā ziņa atsauc ogotājus arī no Rīgas, Jelgavas, Rūjienas. Pret ogot gribētājiem tiek izvirzīta stingra prasība – ievērot kārtību. Nav purvā nevienas pamestas petpudeles, vējā neplīvo plastmasas plēves maisiņi,” saimnieku uzteic Daina.

 

Sedā attīsta citus virzienus

Vai interese par lielogu audzēšanu citiem nav bijusi? Ne gluži. Z/s “Gundegas” īpašnieks Andris Ansis Špats sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāja, ka savulaik par lielogu audzēšanu ar viņu konsultējušās arī amatpersonas, kuru pārraudzībā bijis Sedas purvs. “1992. gadā, kad Latviju sāku tracināt ar savu ideju audzēt lielogas, no Sedas bija liela grupa atbraukusi. Mēs arī braucām uz Sedas purvu veikt izpēti – atklājām platības, kur ļoti daudz varētu izvērsties lielogu stādīšanā. Tomēr vēlāk viņi pēkšņi kaut kur pazuda. Droši vien tāpēc, ka uzzināja: mani Amerikas konsultanti neko nefinansē un viss jādara savām rokām,” spriež A. A. Špats.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vietējie iedzīvotāji savukārt stāsta – tolaik, 90. gados, pat esot eksperimentālā kārtā ogas iestādītas. Tomēr šodien­­ lielogas audzēt vairs neviens negrasās. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā vides inspektore Rūta Zepa skaidrojusi, ka šis purvs tomēr nav piemērots dzērveņu audzēšanai, informē Strenču novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.

Kā zināms, nesen bija sabiedriskā apspriešana par Sedas purva turpmāko izmantošanu, un galvenais akcents likts uz tūrisma veicināšanu, stāsta z/s “Laidavas” īpašnieks Jānis Ence. Viņš pats iznomā daļu purva teritorijas (kūdras izstrāde pabeigta un izveidojušies dīķi), ko izmanto tūrisma, kā arī licencētas makšķerēšanas un medību attīstībai. Vēl daļā Sedas purva joprojām notiek kūdras izstrāde, kas ir a/s “Seda” pārziņā. Atlikusī purva daļa ir dabas liegums ar palieņu pļavām, ūdens­putniem labvēlīgiem dīķiem, mežiem, kur saimnieciskā darbība aiz­liegta. Tā ir a/s “Latvijas valsts meži” (“LVM”) pārziņā. “Ja kādam ir vēlme audzēt purvā lielogu dzērvenes, tad to varētu darīt no lieguma brīvajā teritorijā, bet tad tas vispirms būtu jāsaskaņo ar purvu pašreizējo nomnieku,” teic “LVM” Nekustamo īpašumu struktūrvienības direktors Artūrs Jansons.

J. Ence pret lielogu audzēšanas ideju noskaņots skeptiski: vismaz viņa apsaimniekotajā teritorijā ir tikai ūdenstilpes. Dzirdēts, ka a/s “Seda” sākusi atteikties no daļas teritorijas, kas aizaugusi niedrēm.

 

Labāk parastas ogas

“Lasītājiem pietiek aromātisku, veselīgu un skaistu dabisko purva dzērveņu,” tā lielogu audzēšanas ideju noraida Zilākalna pagasta pārvaldes vadītāja Anita Žogla, “mūsu pagastā nav daudz uzņēmēju, un neviens ar tādu domu nav nācis.” Arī Zilākalna purvā joprojām notiek kūdras ieguve, ar ko nodarbojas SIA “Klasmann Deilmann Latvia”.

 

Ieinteresējas somi


A. Špats pieļauj, ka Zilākalna purvā varētu atrast piemērotas vietas lielogu stādīšanai – tikai jāizpēta, vai ir attiecīgs skābums un citi faktori. 90. gados apzinājis situāciju 106 purvos. Toreiz secināts, ka vismaz 30 purvos var audzēt. Purva apstākļi gan laika gaitā var mainīties, tādēļ būtu nepieciešama atkārtota izpēte. Padomu viņš nevienam neliedzot. Labprāt atbild uz e-pasta vēstulēm un katru gadu uzņem ekskursantu grupas.

“No 30 cilvēkiem grupā kādi septiņi parasti ir zemnieki, kuri interesējas par lielogu audzēšanu. Braukuši arī speciālisti no Lauku attīstības dienesta,” stāsta A. Špats. Pēdējā konsultācija sniegta interesentiem no Somijas, un, iespējams, nākamgad Somijā tiks atvērta A. Špata saimniecības filiāle. Bet Latvijā katru gadu viņš paplašina saimniecību par vienu līdz diviem hektāriem.

Reklāma
Reklāma

 

 

 

 

 

Komentārs

Viens no rokasgrāmatas “Lielogu dzērveņu audzēšana” autoriem, asociētais profesors Mintauts Āboliņš: “Lielogu dzērveņu audzēšanā starp Eiropas valstīm Latvija ir līdere. Aptuveni 30 dzērveņu audzētāji apsaimnieko vairāk nekā 120 ha lielus stādījumus, un platības turpina palielināties. Pieprasījums gan pēc svaigām ogām, gan to pārstrādes produktiem nemazinās. Šī iespēja jāizmanto, jo mums ir vēl plašas izstrādāto augsto sūnu purvu platības, labvēlīgi vides apstākļi un galvenais – zinoši speciālisti. Brīnišķīgi saimnieko Babītē Jānis Bierands, kuram ir vairāk nekā 10 pārstrādes produkti – sākot no rozīnēm un beidzot ar dažādām sulām. Lielākā daļa audzētāju ogas svaigā veidā pārdod ar kooperatīva “Ziemeļoga” starpniecību, tur tās sasaldē un ved uz ārzemēm.”