Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. februāris, 2012
Drukāt

Kūtris: referendumā balsojumu vadīja arī ekonomiskie apsvērumi

kutris_gunars2

Referendumā pilsoņu balsojumu vadīja arī ekonomiskie apsvērumi un tas politiķiem parādījis vājās vietas, pie kā jāpiestrādā, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Labrīt, Latvija!” viedokli pauda Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

“Tika iezīmētas vājas vietas un tur ir jāizdara secinājumi. Viena no šīm lietām ir Latgales problēma, kas ekonomiska noplicinājusies diezgan spēcīgi, arī maz ir palicis to, kas tur gribētu biznesu attīstīt, tāpēc ir jādomā plāni no izpildvaras puses, kā tur varētu kaut ko sekmēt. Nenoliedzami, ka daļa Latgalē balsoja par krievu valodu un tas bija kā protesta balsojums, kad tika izmainīta robežpārbraukšana, jo sīko kontrabandu cilvēki uzskatīja par vienu no ienākuma avotiem. Tas ir ekonomiskais pamats,” uzskata Kūtris.

Viņš apliecināja, ka rudenī gaidāms Satversmes tiesas spriedums lietā par tautas nobalsošanas likuma atbilstību Satversmei, un tajā būs pateikts arī termiņš, kno kura spriedums stāsies spēkā. Tas varētu būt būtiski jaunām iniciatīvām, jo, piemēram, pašlaik tiek vākti paraksti par pilsonības nulles variantu.

“Ja mēs pasākām, ka ar procedūru viss ir kārtībā, tad protams šis ritenis turpina ripot. (…) Tiesai ir jāpasaka, kad norma zaudē spēku. Ja mēs pasākām, ka ar atpakaļejošu datumu, daudz kas zaudē spēku. Tas ir tiesas ziņā. Vēl jau ir parlamentam tiesības sagrozīt likumu, kā vajag,” norādīja Kūtris.

Šobrīd ST ir vērsušies Saeimas deputāti saistībā ar tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai un kas ir notikusi 18.februārī. Deputāti to uzskatīja par antikonstitucionālu ierosinājumu.

Kūtris uzsvēra, ka tiesas spriedums būs par likumu, kas regulē tautas nobalsošanas ierosināšanu.

“Šajā lietā ir apstrīdētas divas normas, kā notiek tautas nobalsošanas – vai procedūra, kādā likumprojekts iziet caur parakstu vākšanu līdz referendumam, vai šajā procesā viss atbilst Satversmei, vai šajā procesā nebūtu nevienam jāpasaka, ka sagatavotais likumprojekts, piemēram, ir pilnīgas muļķības, ja cilvēki parakstās tāpēc, ka viņiem nepatīk valdība,” skaidroja Kūtris.

Viņš atzina, ka bieži izskanējis, ka Satversme ir lakoniska, taču valsts pamatlikumā ir ieliktas vērtības un ierakstītie vārdi ir ar dziļu saturu.

“Ja tur ierakstīts, ka ir demokrātiska valsts, tad mums šie principi ir jāievēro, ja tiesiska valsts, tad mums jānosaka, kas tas ir tiesiskums. Tādā veidā mēs arī varam pateikt, vai šī procedūra, kas ārēji atbilst demokrātiskajām izpausmēm, vai caur tām netiek izmantoti nelabie mērķi, mēģinot sasniegt mērķi, kas sabiedrībai īstenībā var nodarīt kaitējumu,” norāda ST priekšsēdētājs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+