Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
11. maijs, 2017
Drukāt

IZM atkāpjas no idejas likt augstskolām konkurēt par valsts apmaksātām studiju vietām (3)

Foto - Vilmārs BērziņšFoto - Vilmārs Bērziņš

Ideja pārdalīt valsts apmaksātās studiju vietas sociālo zinātņu studijām, ņemot vērā augstskolu piedāvāto studiju kvalitāti, nobremzēta.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prasība dalīt valsts apmaksātās studiju vietas, ņemot vērā studiju kvalitāti katrā no valsts augstskolām, pagaidām nav izpildāma. Jo nav neapstrīdamu kritēriju, kas ļautu izmērīt augstākās izglītības kvalitāti. To vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Divu līdz trīs gadu laikā IZM šādus kritērijus izstrādāšot un tad varēšot sākt pakāpeniski ieviest studentu piedāvāto sistēmu.

 

Nauda signalizētu par kvalitāti

Šāda IZM šā brīža attieksme gan ir neizprotama, jo vēl pirms gada pirmā iniciatīva par to, ka desmitā daļa valsts apmaksāto studiju vietu sociālajās zinātnēs jādala konkursa kārtībā, nāca no pašas IZM. Studenti šādu nostāju atbalstīja un uzskatīja, ka ar laiku konkursa kārtībā jādala visas valsts apmaksātās budžeta vietas. Jo sevišķi šī ideja šķita atbalstāma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem. RSU jau ilgstoši attīsta arī sociālo zinātņu studiju programmas, taču valsts apmaksātās studiju vietas RSU ir tikai ar medicīnu saistītajās studiju programmās. LSA akadēmiskā virziena vadītājs Arkādijs Zvaigzne skaidroja: ir ļoti svarīgi, lai potenciālie studenti izvēlētos pēc iespējas kvalitatīvākas studijas. Tā kā jaunieši bieži vien neprotot objektīvi izvērtēt augstskolu piedāvājumu, valstij ar piešķirtajām budžeta vietām vajadzētu pateikt priekšā: lūk, tur un tur ir pieejamas kvalitatīvas studijas.

LSA joprojām neatkāpjas no galvenā mērķa: panākt, lai studijas valsts augstskolās pilnībā tiktu apmaksātas no valsts budžeta, taču kvalitātes sistēma varētu tikt ieviesta, kamēr valsts vēl nav gatava pilnībā uzturēt augstskolas. LSA prezidente Maira Belova uzsver: pārmaiņas īstenojamas, neskarot to studentu intereses, kuri jau studē augstskolās.

A. Kiopa skaidro: lielās līnijās IZM ir vienisprātis ar studentiem un “valsts finansējumam ir jābūt signālam par kvalitāti”, taču, tā kā šobrīd IZM tikai izstrādājot sistēmu augstākās izglītības kvalitātes monitoringam, “kuģi būs iespējams pagriezt tikai trīs līdz piecu gadu laikā”. “Patlaban nav iespējams noteikt, kuras tad ir kvalitatīvākās studiju programmas, taču pēc dažiem gadiem jau varēs izsecināt, vai tās pašas jomas studiju programmas ir kvalitatīvākas RSU, Latvijas Universitātē vai Vid-
zemes Augstskolā,” uzsver A. Kiopa. Paralēli monitoringa ieviešanai IZM gādāšot, lai sabiedrībai būtu plašāka informācija par studiju programmu kvalitāti. Piemēram, informācija, kas gūta par programmu akreditācijas procesā, drīzumā būšot vispārpieejama. M. Belova gan norāda: arī šobrīd tomēr ir pieejami dažādi kritēriji, pēc kuriem izvērtēt studiju kvalitāti, un IZM sākotnēji tos arī piedāvājusi.

Jaunu studiju finansēšanas sistēmu gan nebūtu vienkārši ieviest arī tāpēc, ka valsts augstskolas ir dažādu ministriju pārraudzībā. Tā pati RSU, piemēram, ir Veselības ministrijas pārziņā, caur kuras budžetu arī tiek finansētas medicīnas studijas šajā universitātē.

Pret pārmaiņām studiju vietu finansēšanā iestājusies arī Augstākās izglītības padome (AIP). Tās pārstāvis Andris Teikmanis norāda, ka studenti prasījuši pārmaiņas pārāk strauji. Piedāvātā reforma bijusi pārlieku radikāla. Turklāt normatīvie akti, kaut arī neliedz konkursa kārtībā dalīt valsts apmaksātās studiju vietas, neparedz šādu kārtību. Viņš aizrāda, ka Latvija apņēmusies ieviest Pasaules bankas ieteikto trīs pīlāru sistēmu augstākajā izglītībā. Tas paredz, ka par kvalitātes rādījumiem augstskola saņem papildfinansējumu, taču budžeta vietu sadale no tā vien nevar būt atkarīga. A. Teikmanis ieteic papildfinansējumu piešķirt arī par studiju kvalitāti. Šobrīd, sadalot otrā pīlāra finansējumu, pārsvarā ņem vērā kvalitātes rādītājus augstskolas īstenotajos zinātniskajos projektos.

 

Ja maz studentu, nefinansēs

A. Kiopa toties atgādina, kādi tad šobrīd ir IZM principi budžeta vietu sadalē. Pirmkārt, jāturpina palielināt studiju vietu skaitu tā sauktajās STEM (eksaktajās) studiju nozarēs. 2018. gadā pat plānots papildus finansēt 2000 studiju vietas šajā jomā. Tam būs nepieciešami 5,3 miljoni eiro. Otrkārt, augstskolu stratēģiskā specializācija noteiktās studiju jomās. Treškārt, IZM uzskata, ka nav efektīvi finansēt studijas programmās, kur ir ļoti maz studentu. Tāpēc turpmāk valsts finansējumu saņems tikai tās studiju programmas, kurās bakalaura līmenī visos studiju gados kopā mācās vismaz 30 studenti, bet maģistra studijās vismaz 15 studenti. Ceturtkārt, doktorantūrā valsts budžeta vietas tiks piešķirtas tikai tajās studiju programmās, kur studijas sasaistītas ar zinātni. Pret šo IZM principu gan iebildusi Augstākās izglītības padome, kas uzskata, ka nav tik vienkārši noteikt, kur ir zinātne un kur ne. Taču te nu gan IZM nepiekāpšoties, jo šis princips esot “sarkanā līnija”.

Komisijas sēdes laikā tika norādīts arī uz citām problēmām studiju vietu finansēšanā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ilze Peipina sacīja, ka šis brīdis, kad aizvien mazāk jauniešu absolvē vidusskolas un stājas augstskolās, bet valsts finansējums studijām nesamazinās, būtu jāizmanto, lai samazinātu valsts apmaksāto studiju vietu skaitu, tomēr katru studiju vietu finansētu atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī. Šobrīd vienam valsts finansētam studentam seko vidēji 1300 eiro studiju gadā. Šī summa būtu jāpalielina līdz pat 2000 eiro.

Savukārt A. Teikmanis rosina šo brīdi izmantot, lai ieviestu pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, jo šobrīd mazā studentu skaita dēļ tas būtu daudz lētāk nekā, piemēram, pirms desmit gadiem.

 

20170510210159_9711

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jā, izskatās, ka izm turpina haosa taisīšanu, ja pirms gada saka vienu, tagad dara citu utt. Bet, ja tiešām būs limits uz studentu skaitu, lai saņemtu valsts finansējumu, tad jau laikam VeA elektronika, ko tik dikti reklamē, būs jāklapē ciet.

  2. Augstākā izglītība sen degradēta Atbildēt

    Beidzot ir jānosaka barjera – ja matemātikā, fizikā un ķīmijā minimālā atzīme nav vismaz 60% (pa vecam 6 no 10), tad studentu augstskolā neuzņem arī par studenta paša naudu. Tagad, ja nav konkursa, uzņem visus, kuri pieteikušies. Un, ja nav konkursa (piem. uz 20 budžeta vietām ir pieteikušies tikai 18), tad budžetā studēt tiek arī tādi, kuriem matemātikā nesanāk pat 10% (1 balle 10 baļļu sistēmā) – augstskolas par šo praksi saka, ka jāaizpilda visas budžeta vietas un nauda jāapgūst, tas nekas, ka jaunie studenti neko nesaprot.
    Īsumā – augstskolās jāuzņem tikai gudrus absolventus. Stulbeņiem augstskolu durvis jāaizslēdz uz mūžīgiem laikiem!

  3. Kāda jēga palielināt eksakto zinātņu studiju vietas,ja skolās fiziku un ķīmiju māca pēc atvieglinātas absurdas programmas,kas ne tikai neatbilst centralizētam eksāmenam,bet arī sākot studijas skolēni nejēdz ko no viņiem prasa.Saskaitiet cik budžetnieki tiek atskaitīti par nesekmību un neviens par to nav sodīts,bet tā ir vistiešāka naudas nomešana zemē.
    Kā iespējams izvirzīt vienādus kritērijus programmām kur ir budžeta vietas un kur nav?Topošo studentu visbiežāk interesē nauda un tikai tad kvalitāte.Kamēr Kiopa un viņas rokasmeitas šeftēs pa ministriju kā pa savu virtuvi,negaidiet neko normālu,viņas demogoģija jau ir sasniegusi kalngalus.Žēl,ka Šadurskis ir vīrs bez mugurkaula un neteik no šīm žurkām vaļā

Draugiem Facebook Twitter Google+