Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. marts, 2015
Drukāt

Kvantitatīva mīkstināšana, reformas, helikopters un pilsoņu nauda

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

DR. KĀRLIS I. ĀBOLIŅŠ, banku un finanšu konsultants

Autors: DR. KĀRLIS I. ĀBOLIŅŠ, banku un finanšu konsultants

ECB banku obligāciju iepirkšanai domātie 1,16 triljoni eiro jāsadala uz galviņām – katram 3000 €. Tas vairāk veicinās ekonomikas izaugsmi.

Ir pareizi, kā to 6. februārī portālā “Delfi.lv” raksta Jūlija Pastušenko, Latvijas Bankas ekonomiste, ka kopš 2012. gada Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ir veikusi virkni pasākumu ekonomikas stimulēšanai: samazinājusi bāzes likmi līdz rekordzemam līmenim, sākusi privātā sektora aktīvu pirkšanu, novirzot vairākus simtus miljardu eiro lētu aizdevumu veidā bankām, lai veicinātu kreditēšanu un tādējādi tiktu stimulēta eirozonas ekonomikas izaugsme. 22. janvāra ECB padomes lēmums pirkt eirozonas dalībvalstu obligācijas ir nākamais solis virzienā uz finanšu nosacījumu tālāku mīkstināšanu, lai stimulētu ekonomiku un cīnītos ar zemo inflāciju.

Tomēr ne zemā procentu likme, ne cenu pazeminājumi īpaši degvielai neaizkavēja eirozonas virzīšanos uz deflāciju un nevis uz plānoto un vajadzīgo inflāciju 2% apmērā. Pretspēks būtu valsts aktīvāka reformu politika, īpaši finansējot infrastruktūru, izglītību un veselības aprūpi. Par labu piemēru min Spāniju, kura tieši šo reformu dēļ ir spējusi panākt izaugsmi. Neskatoties uz to, Spānijā ir liels bezdarbs īpaši jaunatnes vidū.

Lai šo negatīvo eirozonas virzību pārvērstu pozitīvā, nav vajadzīga lidmašīna ar pareizi konstruētiem spārniem un pareizu degvielu, kā to min Jūlija Pastušenko, bet gan tikai helikopters. Kas helikopteram jādara? Helikopterā ir tā lielā nauda, kuru ECB gāž iekšā bankās. Tā jāsadala mazākās summās un jānomet pie katra eirozonas valsts pilsoņa – jauna vai veca – durvīm. No ECB obligāciju uzpirkšanas programmas pietiktu, lai katram eirozonas pilsonim varētu iedot 3000 eiro. Tas palielinātu patēriņu, līdz ar to inflāciju un ražošanas pieaugumu.

Pilsoņa naudas ideja nāk no kāda bagāta Vācijas uzņēmēja (Götz Werner & Adrienne Goehler, 1000 € für jeden. Freiheit. Gleichheit. Grundeinkommen. Berlin 2010). Pilsoņa naudu saņemtu katrs attiecīgās valsts pilsonis no šūpuļa līdz kapam – bez kāda dienesta vajadzības vai nabadzības pārbaudes. Turpretī netiktu vairs maksātas pensijas un visi citi pabalsti. Ar pilsoņa naudu varētu samaksāt par izglītību, veselības aprūpi, piedalīšanos kultūras dzīvē un sociālos tīklos.

Ja nav spiediena strādāt, tas pilnīgi neatbilst mūsu šodienas domāšanai un valsts vai pat pasaules kārtības uztverei. Bet ir arī pilnīgi cits skats uz pilsoņa naudas sekām.

Pilsoņa nauda, kuru nevar atsavināt neviena institūcija un ar kuru nav saistīts pienākums strādāt, nozīmē, ka pilsonis var atraisīt visus savus talantus, kas viņam doti. Tas, ļoti iespējams, veicinās inovācijas un uzņēmējdarbību. Uz nākotnes fona pilsoņa nauda ir veids, kā aizkavēt vēl lielāku noslāņošanos bagātos un nabagos. Tā aizkavētu sociālas revolūcijas un citas nebūšanas valstī un pasaulē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+