“KVV Liepājas metalurgā” darbu zaudēs 15% strādājošo 1
AS “KVV Liepājas metalurgs” patlaban no darba atbrīvo 15% darbinieku, sacīja “KVV Liepājas metalurgs” pārstāve Inese Ozoliņa.
“Patlaban vēl nav iespējams pateikt precīzu kopējo darbinieku skaitu, kurus nāksies atlaist. Uzņēmuma īpašnieki veic aprēķinus, pārstrādā biznesa plānu, un galīgais skaits būs zināms tikai pēc tam,” sacīja Ozoliņa.
Ņemot vērā to, ka maija sākumā “KVV Liepājas metalurgs” nodarbināja 960 strādājošos, tad 15% atlaižamo varētu nozīmēt gandrīz 150 darbinieku atlaišanu, liecina LETA aprēķini.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) atzinis, ka “KVV Liepājas metalurgs” ražošanas sašaurināšana un iespējamā darbinieku atlaišana neizbēgami būs jauns trieciens Liepājas un visas Latvijas ekonomikai.
Sesks šodien ticies ar uzņēmuma jaunajiem īpašniekiem Valēriju Krištalu un Jevgēņiju Kazminu, lai pārrunātu lēmumu apturēt tēraudkausēšanas ceha elektroloka krāsns darbību, kā arī iespējamo darbinieku atlaišanu. Sarunā noskaidrots, ka metalurģijas nozarē pašlaik ir sarežģīta situācija, jo ievērojami sadārdzinājušies metāllūžņi, bet gatavās produkcijas cenas saglabājušās esošajā līmenī.
Rūpnīcas īpašnieki savu lēmumu par tēraudkausešanas ceha darbības apturēšanu pamatojuši ar ekonomiskajiem apsvērumiem, kas ietver problēmas noieta tirgos, augsto elektroenerģijas cenu, obligāto iepirkuma komponenti (OIK), lūžņu sagādes jautājumu, kā arī metāllūžņu sertifikāciju, kas Latvijā joprojām nav sakārtots jautājums. Daļa no šiem jautājumiem būtu risināma valdības līmenī, par ko informēta arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V).
Tiesa, uz jautājumu, kas visvairāk interesēja Liepājas domi, proti, cik darbinieku turpmāk būs nepieciešams rūpnīcas darbībai un cik tiks atbrīvoti, uzņēmuma īpašnieki skaidru atbildi nav snieguši, vien norādījuši, ka pašlaik tiekot strādāts pie vairākiem aprēķiniem un scenārijiem. Pozitīva ziņa gan ir tā, ka velmēšanas cehs, pēc uzņēmuma īpašnieku teiktā, nerada zaudējumus un turpinās darbu, piebilda Sesks.
Lai sagatavotos iespējamai darbinieku atlaišanai uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs”, šovakar Liepājas domē sasaukta arī operatīvā sanāksme, kurā piedalījušies pārstāvji no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un pilsētas Sociālā dienesta.
Pēc NVA datiem, šobrīd pilsētā ir aptuveni 200 brīvu vakanču, ko var piedāvāt bez darba palikušajiem. Atsevišķās nozarēs, kā ceļu būvē un celtniecībā, vasaras mēnešos pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, tāpat vasaras sezonā pieaug pieprasījums pēc sezonas darbu darītājiem, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā, apkalpojošajā sektorā u.c. Papildus no jauna sāktas pārkvalifikācijas programmas un tiek risināts jautājums par subsidēto darbvietu izveidi, kur nepieciešama darba devēju lielāka iniciatīva.
Pēc NVA apkopotajiem datiem, šogad ir vērojamas pozitīvas tendences darba tirgū un četru mēnešu laikā darbā iekārtojušies aptuveni 2000 reģistrēto bezdarbnieku. Pašvaldībā norit arī sarunas par vairāku jaunu uzņēmumu ienākšanu jaunizveidotajās industriālajās teritorijās, kas dotu papildu vairākus desmitus darbavietu.
Palīdzēt krīzes situācijā nonākušajiem ir gatavs arī pilsētas Sociālais dienests, kurā var vērsties tie liepājnieki, kuri palikuši bez darba vai iztikas līdzekļiem.
Līdzīgi kā 2013.gadā, kad uzņēmums “Liepājas metalurgs” paziņoja par darbības pilnīgu apturēšanu un aptuveni 2000 darbinieku atbrīvošanu, arī šoreiz Sociālais dienests izstrādās informatīvu materiālu bez darba palikušajiem rūpnīcas darbiniekiem, kurā būs izskaidroti soļi un nosacījumi pieejā sociālā atbalsta saņemšanai. No pagājušā gada Liepājā ir ieviests arī pabalsts pārtikas iegādei kritiskā situācijā nonākušajām ģimenēm, kas palikušas bez ienākumiem. Kopējais visiem pabalstiem paredzētais budžets ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) sola, ka “KVV Liepājas metalurgs” elektrības rēķina samazinājums būs, tomēr uz to vēl jāpagaida.
EM sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā elektroenerģijas iepirkuma un garantētas maksas ietvaros radīto izdevumu publiskajam tirgotājam kompensēšanai”, kas paredz, ka elektrības rēķinu samazinājums var skart piecus līdz desmit energoietilpīgus uzņēmumus.
EM sagatavotais un sabiedriskai apspriešanai nodotais Ministru kabineta noteikumu projekts attieksies uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar vidējo gada elektroenerģijas patēriņu vismaz 30 gigavatstundu (GWh) apjomā. Uzņēmumiem par pārskata gadā katrā pieslēguma vietā patērēto elektroenerģiju virs 30 GWh līdzdalības maksājumu plānots noteikt 15% apmērā no pilna līdzdalības maksājuma.
Līdz ar to uzņēmumiem, kuri kvalificētos atbalstam atbilstoši noteikuma projekta prasībām par elektroenerģijas patēriņu līdz 30 GWh, būtu jāveic pilna samaksa par OIK. Savukārt par patērēto elektroenerģiju virs 30 GWh šāds uzņēmums maksātu 15% no elektroenerģijas galalietotāja maksājuma publiskā tirgotāja izdevumu kompensēšanai no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu ir 0,01008 eiro par kilovatstundu.
Ministrijā prognozēja, ka līdz šā gada jūnija beigām Ministru kabineta noteikumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā, taču, ņemot vērā, ka šis ir valsts atbalsts, noteikumi vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK) par to atbilstību ES iekšējam tirgum. Tikai pēc EK lēmuma saņemšanas minētie noteikumi stāsies spēkā. Tiesa, EM atturējās prognozēt, cik ilgi EK varētu vērtēt minētos noteikumus.
Kā ziņots, AS “KVV Liepājas metalurgs” spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Kovaļenko.
“Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas, pēc mūsu aprēķiniem, veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu ar pilnu jaudu – 75 000 tonnu mēnesī.
Mēs zinām, ka atbildīgā ministrija jau strādā šī jautājuma drīzā risināšanā. Par lielu nožēlu mums jau šobrīd tomēr ir jāpārskata un jāiepauzē ražošanas plāni attiecībā uz jaudu palielināšanu un plānoto darbu trīs maiņās tēraudkausēšanas cehā,” skaidroja Kovaļenko.
Tas ir viesis zināmas izmaiņas arī plānos attiecībā uz darbinieku skaitu – uzņēmums spiests neturpināt sadarbību ar daļu no darbiniekiem. “Ceram, ka tuvāko mēnešu laikā jautājums par OIK ietekmi uz ražošanu tiks atrisināts un mēs varēsim palaist rūpnīcu ar pilnu jaudu un pieņemt klāt darbiniekus, kā bija iepriekš plānots. Mēs ļoti ceram uz pilsētas un valsts amatpersonu palīdzību, lai kādreizējais metalurģijas flagmanis atdzimtu pilnībā,” piebilda Kovaļenko.
