Foto – Timurs Subhankulovs

“KZ” jaunā rakstu ciklā apceļos Latvijas bibliotēkas. Pirmā pietura – Pelči 0

2017. gadā “Kultūrzīmes” sāk jaunu rakstu sēriju “Kultūrzīmju literatūras klubs”, kuras gaitā plānojam viesoties gan lielās, gan mazās novadu un arī galvaspilsētas bibliotēkās, iepazīstoties ar to darbu, lasītāju interesēm un analizējot kopējo valsts politiku bibliotēku jomā. No savas puses uz bibliotēku arvien centīsimies paņemt līdzi kādu autoru, kam svaigi iznākusi grāmata.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

Pirmais brauciens veda uz nelielo Kuldīgas novada Pelču bibliotēku, un, jāatzīst, nebija viegli izvēlēties, jo Latvijā ir ļoti daudz aktīvu bibliotekāru un bibliotēku apmeklētāju. Šajā gadījumā izšķirties par labu Pelčiem palīdzēja daudzās balvas, kuras saņēmusi bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Tieši pateicoties viņai, Pelči 2015. gadā kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo Latvijas bibliotēku, kurai piešķirta prestižā starptautiskās bezpeļņas organizācijas EIFL (elektroniskā informācija bibliotēkām) Publisko bibliotēku inovāciju balva par projektu bērniem “Mazā novadpētniecības skola”, bet pērn Daina saņēmusi godpilno bibliotekāra – Gaismas nesēja titulu un Latvijas Bibliotēku biedrības titulu Gada bibliotekārs par izcilību mūžizglītības darbā. Braucienā līdzi devās dzejniece, publiciste, romāniste Eva Mārtuža, kurai svaigi iznācis romāns “Pētera zvērests” – atkārtoti “Lauku Avīzes” izdevniecībā, kā arī tulkojums lietuviešu valodā.

Viesošanās aktīvajā Pelču bibliotēkā iepriecina ar sirsnīgo gaisotni – nelielā lasītāju zāle ir pilna ar cilvēkiem, starp kuriem kā pagasta aktīvākie lasītāji, tā arī dažādu bibliotēkas iniciēto sarīkojumu autori un līdzdalībnieki. Citiem vārdiem sakot – bibliotēkas draugi. Plauktos rindojas jaunākās grāmatas, starp kurām gan nav pašu pieprasītāko, jo tās atrodas pastāvīgā apritē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Pelču bibliotēkas dzīves vērojums liek uzdot jautājumus, kuri lielā mērā attiecināmi uz visām Latvijas publiskajām bibliotēkām. Piemēram: vai grāmatas vēl joprojām ir bibliotēkas svarīgākā sastāvdaļa, vai tomēr to aizēno pārējais piedāvājums? Vai cilvēki, kuri apmeklē bibliotēku, ir arī patiešām katras apdzīvotās vietas lielākie lasītāji? Kā ievilināt bibliotēkā arī tos, kuri nealkst lasīt – un vai to vajag darīt?

Uz šiem jautājumiem centīsimies atrast atbildes, līdz gada beigām apceļojot Latvijas bibliotēkas, bet par Pelču muižas otro dzīvi lasiet 17. janvāra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.