Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. jūnijs, 2012
Drukāt

“LA” konkursa laureātes viesojas Eiropas Parlamentā


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saņēmušas sava darba novērtējumu dzimtajā zemē, “Latvijas Avīzes” konkursa “Sieviete Latvijai 2012” laureātes devās aplūkot Briseli. Šo braucienu darbīgajām, radošajām un mīlošajām Latvijas sievietēm sarūpēja Eiroparlamenta deputāte un konkursa ilggadēja atbalstītāja Inese Vaidere. 


Atbilstību konkursa nominācijai par “Nesavtīgu darbu sabiedrības labā” arī Briselē apliecināja Inese Immure, Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) informācijas centra vadītāja. Uzzinot par iespēju nokļūt Eiropas Parlamentā, viņa nolēma LNS laikrakstam “Kopsolī” intervēt Ungārijas deputātu Ādamu Kosu, vienīgo EP, kurš ir nedzirdīgs. Viņš Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā rūpējas, lai uzlabotu dzīvi ne tikai nedzirdīgajiem, bet arī citiem ES pilsoņiem ar īpašām vajadzībām. Ādams Kosa vēlas panākt, lai nedzirdīgajiem, kuri sazinās zīmju valodā, būtu pieejama tāda pati informācija kā cilvēkiem bez dzirdes traucējumiem, lai zīmju valodai tiktu piešķirts oficiāls statuss visās ES valstīs un tiktu atzīta arī ES līmenī. Šo interviju Inesei Immurei palīdzēja nokārtot I. Vaideres birojs.

Inese Apse-Apsīte, laureāte nominācijā “Sievietei par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai”, uzdrīkstējās doties uz Briseli ne vien bērniņa gaidībās, bet arī turpināja strādāt – portatīvais dators klēpī, jāzina taču, kā Latvijā viņas vadītajai zīmolu ligzdai “MATKA” iet uz priekšu ar diviem lieliem projektiem. Pagalam virspusējs ir priekšstats, ka zīmols ir tikai kāda uzņēmuma vai iestādes logo. Būtībā zīmola izveide ir milzu darbs – izstrādāt firmas stratēģiju un vēstījumu, domāt par inovācijām, eksportspēju un konkurētspēju.
Brisele2_KM_7

Grupas namamātei Eiropas Parlamenta ēkā Inesei Vaiderei darba diena bija gaužām saspringta. Todien viņa darbojās Starptautiskās tirdzniecības komitejā, Cilvēktiesību komitejā, noklausījās ziņojumu Kalnu-Karabahas jautājumā, priecājās, ka Briselē prēmiju ieguva uzņēmēji no Dundagas, kā arī cits Latvijas uzņēmums par sasniegumiem ēku siltināšanā, piedalījās darba pusdienās ar Azerbaidžānas delegāciju un visbeidzot iepazīstināja “Sieviete Latvijai 2012” grupu ar savu darbu ārlietu, attīstības un cilvēktiesību komitejās. “Darba daudz, tas ir ļoti, ļoti interesants, bet, ja kādu lietu, kā saka, dabū cauri, par to uzzina visa Eiropa. Piemēram, 2008. gadā mēs, seši deputāti no vairākām valstīm, panācām, ka EP 23. augustu pasludina par Eiropas dienu staļinisma un nacisma upuru piemiņai. Sākumā uzrakstījām deklarāciju, tad ķērām deputātus aiz rokas, kamēr vairāk nekā puse deklarāciju parakstīja,” atceras I. Vaidere. Ir jau rak-stīts arī par Eiroparlamenta deputātu Ineses Vaideres un Ģirta Valda Kristovska atbalstu Egila Šņores filmai “Padomju stāsts”, kas pat daudziem EP deputātiem atvēra acis.

Šogad Inese Vaidere ir sarīkojusi semināru Briselē “Okupācija pēc atbrīvošanas”, kurā deputātiem un interesentiem bija iespēja uzzināt, ka pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijai nācās piedzīvot jaunas ciešanas. Arī Vaideres rīkotajā seminārā Strasbūrā “Kāpēc latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā” netrūka interesentu. “Kāpēc baidāmies teikt patiesību? Jādod skaidrs norādījums – vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu, un integrācija notiks tad, ja valsts skolās mācību valoda būs tikai latviešu,” deputāte aicina būt drosmīgiem savās prasībās. Konkursa “Sieviete Latvijai 2012” laureātes vēlējās uzzināt par deputātes dzīvi Briselē ārpus darba. “Tādas nav. Strādāju no pulksten 9 līdz 22, dzīvoju viesnīcā, jo negribu, lai man būtu divas mājas – viena Rīgā, otra Briselē. Piektdienās lidoju uz mājām, jo Latvija ir labākā vieta pasaulē. Patiesību sakot, astoņu gadu laikā, kopš strādāju EP, Briseli neesmu lāgā iepazinusi. Darba diena aizlido tik ātri kā stunda,” atzina deputāte.

Gundega Jēkabsone no Džūkstes, bioloģiskās zemnieku saimniecības “Geidas” saimniece un laureāte nominācijā “Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā”, jautāja, vai Vaidere vēlētos strādāt vēl trešo sasaukumu. “Gribētu darbu turpināt. EP arvien labāk sokas, ja strādā ilgāku laiku. Gan daudzi procesi atmiņā, gan arī deputāti mani zina un novērtē, varu lūgt viņu atbalstu.”

Tāpat kā citas apmeklētāju grupas no visas pasaules, arī konkursa “Sieviete Latvijai 2012” dalībnieces ar parlamenta darbu iepazīstināja Laura Zandersone, apmeklējumu un semināru nodaļas komunikāciju ģenerāldirektorāta darbiniece. Viņa prot astoņas valodas, iepriekš bijusi EP tulce. Uzklausot EP apmeklētāju jautājumus, viņa vēro, kādu informāciju katras valsts pilsoņi bauda – nepietiekamu, sagrozītu, kā nu kurā vietā. Vienīgi Somijā ES jautājumiem skolās ir atvēlēts atsevišķs mācību priekšmets. Lai neatpaliktu no ziemeļu kaimiņiem, arī Latvijas iedzīvotāji var klausīties EP plenārsēdes EP oficiālajā mājas lapā www.europarl.europa.eu, kā arī uzzināt jaunumus EP informācijas biroja mājas lapā www.europarl.lv. Deputāti Briselē plenārsēdēs lielākoties runā latviski, lai neatrautos no tautas. (Tie, kuri seko līdzi, jau ir uzzinājuši, ka, piemēram, 2013. gada 1. jūlijā līdz ar Horvātijas iestāšanos ES 23 oficiālajām ES valodām pievienosies arī horvātu un ES tad būs jau 28 dalībvalstis.)

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+