Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

“LA” konkurss “Sieviete Latvijai” šogad notiek jau 15. reizi 


freimane1_lv_8

“Visvairāk konkursa apbalvošanas ceremonijās ir suminātas sievietes no Madonas rajona – 21 reizi, 17 laureātes nākušas no Preiļu rajona, 16 – no Cēsu puses, 14 – no Balvu rajona,” ir apkopojusi Rasma Freimane, “LA” konkursa “Radoša sieviete laukos” pirmā veiksminiece. 


 

Pasaules sieviešu samita balva

1998. gada 3. oktobrī “Mājas Viesis” 1. lappusē vēstīja: “Valmieras rajona Kauguru pagasta “Mazputniņu” saimniecei Rasmai Freimanei piešķirta Pasaules sieviešu samita fonda balva “Par sieviešu radošu darbību laukos”.” Tā gada vasarā “Lauku Avīze”, TV raidījums “Savai zemītei” un Jaunatnes iniciatīvu un sieviešu programmu centrs pirmo reizi Latvijā rīkoja vēstuļu konkursu “Radoša sieviete laukos”. Tajā gan Rasmas meita, gan viņas kolēģes vēstīja par Rasmas labajiem darbiem – ka viņa ir idejas autore piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Krejotava” izveidei un tās vadītāja; ka rosinājusi veco pagasta ēdnīcu pārveidot par modernu maizes ceptuvi, tāpat ar viņas gādību ciemā nodibināta krājaizdevu sabiedrība. Konkursa žūrijai nebija šaubu – “Mazputniņu” saimniece pelnījusi goda titulu. Kopā ar viņu 1998. gada vasarā “LA” birojā Valgumā tika suminātas vēl 17 veiksminieces, vēstule par Rasmu ceļoja uz Ženēvu, un Pasaules sieviešu samita žūrija aicināja Rasmu doties turp 15. oktobrī. Iepriekš Alpu zemē viņa jau bija kopā ar piensaimniekiem gūt pieredzi, bet šī otra reize Šveicē bija ļoti svinīga – ANO mītnē dienā notika ekskursija, bet vakarpusē apbalvošanas ceremonija.

Toreiz, 1998. gadā, Rasma intervijā “LA” galvenā redaktora vietniecei Mārai Igaunei sacīja: “Cik daudz mūsu laukos ir gudru, enerģisku un radošu sieviešu! Bet kas viņas zina? Kas ievēro un kas izceļ?”

Un tieši tā ir “Lauku Avīzes” rīkotā konkursa misija jau piecpadsmito gadu – pamanīt, novērtēt un labo pieredzi tālāk dot.

Sešus gadus tika sumināta “Radoša sieviete laukos”, pēc tam, konkursu tematiski paplašinot, četrus gadus žūrija izraudzīja “Radošu sievieti Latvijā”, un visbeidzot ik gadu aicinām pieteikt pretendentes goda titulam “Sieviete Latvijai”. Laureātes suminām trīs nominācijās: sievieti par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai, par nesavtīgu darbu sabiedrības labā un par ģimenes stiprināšanu.

 

“Domas 
vienā virzienā”

“Nu, neiesi taču uz ceremoniju zempapēžu kurpēs,” Rasma smej, atceroties, kā 1998. gadā pa ANO mītni visu dienu cēli nostaigājusi svinību kurpēs.

Bet kurpīte – porcelāna un kristāla – vēlāk kļuva par vienu no radošo sieviešu konkursa balvām, ko “Lauku Avīze” piešķīra veiksminiecēm, kuras savus karaliskos panākumus bija guvušas ar vareno sievišķīgo spēku.

Rasma Freimane kopš 1999. gada arvien ir piedalījusies konkursa žūrijā, un ir gandarīta, ka 14 gadu laikā pavisam 230 sievietes ir kļuvušas par konkursa laureātēm, sajutušās pamanītas, novērtētas un ieguvušas apziņu “Es varu izdarīt vēl daudz vairāk”. Jājautā, kā gan vēl vairāk, ja izraudzītas labākās no labākajām, kuras paguvušas tik daudz, cik citām ij sapņos nerādās?

 

Taču šis konkurss noteikti dara to, ko iesaka gudrās grāmatās par līderu audzināšanu: parādiet cilvēkam kā spogulī viņa labos veikumus, tad viņš apzināsies, ka novērtēts, un tas dos jaunu sparu!

 

Konkursa statistika par visvairāk suminātajām vidzemniecēm un latgalietēm nozīmē arī to, ka šajos Latvijas novados ir daudz čaklu vēstuļu rakstītāju, kas prot saskatīt līdzcilvēku krietnos darbus sabiedrībā, biznesā un ģimenē un par tiem pastāstīt emocionāli un argumentēti, pārliecinot žūriju – šī kandidāte ir īstā!

“Pirms trim gadiem, kad, lasot trīssimt vēstules, vajadzēja izvēlēties 12 kandidātes, spriedu – tik grūti izraudzīties, jo gribētos atzinību pelnījušo loku paplašināt! Ir milzīgs prieks, kad, žūrijai kopā nākot, redzu – o, mums saskanējuši viedokļi par vairākām kandidātēm! Brīnišķīga sajūta, kad secinām – mums visiem domas gājušas vienā virzienā!”

Rasma piemetina, ka laime ir pazīt personiski lielāko daļu šo sieviešu, sastapt viņas konkursā “Sējējs”, citos pasākumos: “Mūsējās ir visur!”

 

Sadarbības tīkls

Rasma novērojusi, ka latviešu sieviete dažkārt ir pieticīga, kad uzslavēta saka apmēram tā: “Nu, ko tad es, es jau neko lielu neesmu izdarījusi…” Bet, ja cits pateiks: “Neesi jau neko īpašu paveikusi…”, viņa sasliesies pretim: “Nē, esmu gan!”

Konkurss ir veicinājis Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) rašanos, kas tagad ir viena no lielākajām sabiedriskajām organizācijām valstī un spējusi īstenot vērienīgas ieceres. Piemēram, projektā “Sieviešu uzņēmējdarbības resursu centru attīstība Baltijas jūras reģionā” Latvija bija viena no septiņām dalībvalstīm, Eiropas Sociālā fonda projektā “Lauku iedzīvotāju – mājamatnieku apmācības un konsultācijas uzņēmējdarbības veicināšanai” piedalījās 32 pagasti utt.

Rasma stāsta par apvienības jaunāko projektu – ar profesoru Maigas Krūzmētras un Baibas Rivžas gādību top rokasgrāmata lauku sievietēm par kultūras mantojuma izmantošanu sieviešu uzņēmējdarbībā. Tur būs apkopota arī zviedru un igauņu pieredze. Rasma Freimane kā LLSA vadītāja uzskata – derētu pārņemt igauņu pieredzi un vairākām mazajām uzņēmējām mesties kopā, lai atvērtu veikaliņus, kur katra tirgotos pāris dienu nedēļā.

 

Salīdzinot ar deviņdesmito gadu vidu, kad laukos sāka parādīties domubiedreņu klubiņi, lai sievietes gūtu līdzīgi domājošo sapratni un atbalstu, tagad jau skaidri redzams – sievām pašapziņa cēlusies, viņas prot pastāvēt par sevi un sadarboties.

 

Rasma piemin Kāzu muzeja veidotājas Vivitas Ķepses un Vecgulbenes muižas administratores, tagad tūrisma centra vadītājas Ivetas Kovtuņenko labo sadarbību. Kad Vivitas izlolotajam muzejam iepriekšējā vietā vairs nebija palikšana, viņa meklēja palīdzību un atrada Ivetas atbalstu. Īsā laikā ekspozīcija tika pārvesta uz Vecgulbenes muižu, un daudzi kāzinieki tagad ir mīļi gaidīti tur.

Savukārt viena no 2010. gada laureātēm Raimonda Ribikauska priecājas, ka pēc konkursa radušies jauni kontakti un izzinošu ekskursiju maršruti, kur vest sava Bauskas sieviešu klubiņa “Apvārsnis” dalībnieces. Tā, piemēram, Vita Eizentāle aicinājusi ciemos uz Vestienu un izrādījusi daudzas jaukas vietas savā apkaimē, arī kādas zemnieces krūmmelleņu audzētavu. “Apskatījušas to, arī divas no manējām sadūšojās sākt krūmmelleņu biznesu,” saka Raimonda. Dzīvojot līdzi visu sava kluba biedreņu veiksmēm, viņa piemin arī, kā panākumi konkursā un iegūtā publicitāte pērn Dairai Jātniecei devuši pluspunktus viņas biznesā. Tagad vēl viena tūrisma firma ved klientus uz Dairas saimniecību nogaršot latviskos ēdienus un mācīties latvisko dzīvesziņu.

Ja man ir viens ābols un tev ir viens, tad, apmainoties ar tiem, mums katrai joprojām būtu viens ābols. Bet, ja tev ir viena ideja un man arī viena, tad daloties mums katrai ir jau divas. Un radošās sievietes dzīvo ar šo atziņu. Nupat Vita Eizentāle pastāstīja, kā šogad, svinot Vestienas 560. dzimšanas dienu, tās centrā iestādīs krāšņas rožu dobes. Noris akcija “Uzdāvini rožu stādu savai Vestienai!”, un ikviens vietējais tiek aicināts ziedot trīs latus un pateikt, kādas krāsas puķi viņš izraugās. Varbūt šī krāšņā ideja var noderēt vēl kādā pagastā?

 

“Uzklausa 
tautas balsi”

Rasma ir apjautājusi konkursa dalībnieces, ko tas viņu dzīvē ir devis. Atbildēs ir prieks: konkurss aptver plašu sabiedrības daļu, kura tiek iedarbināta labestībai; nekad nav par daudz pateikt cilvēkam paldies; mūsu negāciju pilnajā dzīvē konkurss ir viens saules, labestības pilns brīdis; konkurss lauž stereotipu, ka latvietis latvietim gardākais kumoss; ļoti demokrātisks, uzklausa tautas balsi.

Veselaviete Dace Kalniņa, viena no 2001. gada nominantēm, atceras: “Konkursa “Radoša sieviete laukos” pasākums palicis atmiņā kā ļoti gaišs notikums. Tas deva apliecinājumu, ka brīvprātīgais sabiedriskais darbs, ieguldot savu laiku, līdzekļus un sirds mīlestību, ir patiesa vērtība, un ne tikai man. Tas stiprināja pārliecību, ka īsti mēs redzam ar sirdi; pārliecību, ka cilvēks var paveikt vairāk nekā domā, ja ir labas ieceres. Tādā gadījumā “arī pasaule sadodas rokās, lai palīdzētu”.”

 

Rasma Freimane uzsver, ka “LA” konkurss “Sieviete Latvijai” ir ļoti atvērts konkurss – tam var pieteikt it visas izcilās sievietes kā no laukiem, tā pilsētām. Katrā vietā taču ir kāda veiksminiece, kuru pieteikt nominācijā “Sievietei par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai”!

 

Rasmai tomēr prieks par to, ka visvairāk vēstuļu arvien ir no pagastiem – “tā sirsnība nāk no laukiem!” – un arī uzvarētāju godā tāpēc vairāk ir laucinieces. Viņa sagaida, ka vēl vairāk cilvēki pamanīs un godinās sievietes, kuras ir izaudzinājušas kuplas ģimenes: “Ar apbrīnu pagājušogad lasīju vēstuli par Šicu māti, kuras mazdēli ir čempioni, ar kuriem lepojas visa Latvija.”

Tādas sievietes ir kā bišu mātes, viņas tur kopā dzimtas un zina itin visu par savējiem.

***

Arī jūs noteikti pazīstat kādu sievieti, ko pieteikt konkursam “Sieviete Latvijai 2012”, vēl šonedēļ ir laiks uzrakstīt par viņu vēstuli “LA” redakcijai! Varbūt tieši jūsu ieteiktā kandidāte saņems 500 latus un Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres ielūgumu uz Briseli.

 

Uzziņa

Konkursa galveno balvu ieguvējas

“Sieviete Latvijai 2011”: par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai – Linda Sīlīte; par nesavtīgu darbu sabiedrības labā – Inese Mailīte; par ģimenes stiprināšanu – Aina Vorza

“Sieviete Latvijai 2010”: par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai – Dzintra Karavaičuka; par nesavtīgu darbu sabiedrības labā – Vita Eizentāle; par ģimenes stiprināšanu – Lolita Garklāva

“Sieviete Latvijai 2009”: par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai – Ligita Zvirbule, par ģimenes stiprināšanu – Anita Eiduka, par nesavtīgu darbu sabiedrības labā – Anita Aizstrauta

“Sieviete Latvijai 2008”: par ģimenes stiprināšanu – Velta Cermeniece; par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai – Dace Ozola; par nesavtīgu darbu sabiedrības labā – Skaidrīte Solovjova

“Radoša sieviete Latvijā 2007” – Māra Bergmane

“Radoša sieviete Latvijā 2006” – Daina Bordovska

“Radoša sieviete Latvijā 2005” – Eva Viļķina

“Radoša sieviete Latvijā 2004” – Skaidrīte Zizlāne

“Radoša sieviete laukos 2003” – Elita Martinsone

“Radoša sieviete laukos 2002” – Agrita Gailīte

“Radoša sieviete laukos 2001” – Anna Zalāne

“Radoša sieviete laukos 2000” – Valentīna Lazovska

“Radoša sieviete laukos 1999” – Zenta Skrastiņa

“Radoša sieviete laukos 1998” – Rasma Freimane

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+