Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

LA.LV testē motociklus: Ar “Royal Enfield Continental GT 650” aizbraukt uz Liepāju padzert kafiju0


‘Royal Enfield Continental GT 650’
‘Royal Enfield Continental GT 650’
Foto: A.Drēziņš

Protams, no Rīgas uz Liepāju speciāli kafiju dzert nebraucu, bet gan darba darīšanās. Apvienoju divas lietderīgas lietas: žurnālista darbu un konkursa “Latvijas gada motocikls” žūrijas locekļa pienākumus.

Tā sanāca, ka tajās dienās bija iespēja no “Royal Enfield” Latvijas pārstāvniecības laipni paņemt “Continental GT 650”. Bet kafiju pieminēju tāpēc, ka šis motocikls ir tipisks “cafe racer” jeb – latviski – kafijas braucēja stila pārstāvis.

Šī stila motocikla pamatā ir dizains, kurā viss, tajā skaitā arī ērtības, pakārtots ātrumam un manevrētspējām īsos pilsētas attālumos.

Stils radies pagājušā gadsimta 60. gados Londonā un tā nosaukums ironiski apzīmējis tos mazliet un ne tik mazliet lecīgos motobraucējus, kas tēlojuši asus sacīkšu braucējus un savus rumakus novietojuši turpat pie kafejnīcu un pabu galdiņiem. Tur arī notikušas ātruma sacensības īsos, dažu kilometru attālumos, arī mūzikas pavadījumā.

Tajā laikā bija modē mūzikas automāti un speciāli izrēķināts attālums, kāds jānobrauc vienas uzliktas dziesmas laikā. Braukts turp un atpakaļ. Lai iekļautos laikā, braucēji speciāli pielāgojuši braucamos, rāvuši nost tiem visu lieko. To, protams, kā jau kapitālismā – ja jau tirgus prasa -, pamanīja ražotāji un sāka izstrādāt un ražot speciālus modeļus.

Kamēr mēs, tie, kas sociālismā aiz dzelzs priekškara, par to neko nezinājām un turpinājām braukāt ar universiālajiem, visiem apstākļiem domātajiem, bet patiesībā nekam īsti līdz galam nepiemērotajiem lūžņiem voshodiem, minskām, ižiem, dņeprām, urāliem un mazliet labākajam javām, jo nekas cits jau nebija nopērkams.

Ar laiku kafijas braucēju mode pasaulē pabalēja, bet tagad jau dažus gadus tā ir atpakaļ un atkal uz to reaģē visi nopietnie motoražotāji. Un šis “Royal Enfield Continental GT 650” īsts, godīgs un klasisks “cafe racer” braucamais.

Tik garš ievads tāpēc, lai saprastu, ar ko es braucu un ka nebiju izvēlējies Rīga – Liepājas šosejai piemērotāko braucamo. To kompensēju ar to, ka speciāli pa ceļam nedaudz palīkumoju pa pilsētām: Rīgu, Jelgavu, Dobeli, Saldu, Durbi, Grobiņu un Liepāju.

Dominance pilsētā…

Pilsētās jutos labi, pat labāk, nekā biju iedomājies, ņemot vērā motocikla stilu. Sēža varbūt ir nedaudz par daudz ar galvu uz leju, nekā gribētos, bet pierast var ātri.

Zems motocikls, kas neliela auguma cilvēkiem (kā man) ir tieši laikā. Stila nodeva ir mazi un zemi spogulīši – tos uzreiz nomainītu pret augstākiem, jo vismaz es tajos kaut ko varēju ieraudzīt, tikai mainot galvas stāvokli spoguļu virzienā. Normāli būtu, ja pietiktu tikai ar acs ābolu kustībām un nelielu galvas pagriešanu.

Bet varbūt vienkārši nemāku uz šāda stila motocikliem pareizi sēdēt…

Visādi citādi labi. Lielisks sešu ātrumu 648 kubikcentimetru dzinējs, ka izstrādāts no jauna, par pamatu ņemot pagājušā gadsimta 60. gadu versiju, kas tajos laikos bijis moderns un cieņā. Tātad nevis vienkāršs “kafijas braucamais”, bet ar kārtīgu retro piesitienu. 47 zirgspēku dzinējam un 18 collu riteņiem lieliski manevrēt palīdz atbilstoši izstrādāts rāmis.

No dizaina vispirms acīs duras izteiksmīga degvielas bāka seno laiku izskatā, liels dzinējs un divi niķelēti izpūtēji. Visādi citādi: absolūts minimālisms. No elektronikas un gudrām lietām tikai tas, ko ES noteikumi prasa – tātad bez ABS un degvielas iešprices karburatoru vietā nu nekādi. Bez spidometra un tahometra vēl tikai mazs nobraukuma rādītājs un dažas lampiņas. Agresīvi egoistiska sēdēšana kā jau stilam, kas domāts, lai izrādītu sevi – līdzbraucējam nu riktīgi vajag pierauties klāt un nav tā ērtākā sēdēšana.

Bet, kā jau minēju, ne jau tam šis motocikls domāts. Lai divatā brauktu tālu un laimīgi, domāti citi motociklu veidi.
Uzreiz pateikšu, ka sacensībās pilsētās nepiedalījos, kaut gan nebija problēmu aiz muguras atstāt nevienu, kad krustojumos iedegās zaļais signāls. Sportisks jau nu ļoti.

… pakaļ hārļiem uz šosejas

Sportiskam īpaši nācās būt uz Rīgas – Liepājas šosejas, jo pilsētas ātrumā un režīmā jau pa to netūļāsies un citus satiksmes dalībniekus netraucēsi. Teiksim tā: braukt varēja. Jaudas pietika, ripoja labi. Tikai skaidrs, ka uz šosejas labāka ir augstāka stūre, priekšējais stikls un mīkstāks sēdeklis.

Te nu atkal jāsaka: kam rokas pareizā vietā, visas iespējas šo motociklu pielāgot savām vajadzībām.

Pa ceļam uz pārdesmit kilometriem pievienojos “Harley-Davidson” braucēju grupiņai, kas devās mājup no motofestivāla Jēkabpilī. Domāju, ka skatu nepabojāju. Reizēm gan vajadzēja galvu bezmaz uz stūres uzlikt, lai tiktu līdzi un vējš nenopūstu nost…

Jaunu “Royal Enfield Continental GT 650” Latvijā var nopirkt par 6810 eiro – Čiekurkalnā, pie firmas Latvijas pārstāvjiem.

Gada motocikls Liepājā

Atgādināšu, ka “Royal Enfield” ir viena no vecākajām motociklu markām pasaulē un par diviem gadiem iekabina pat amerikāņu “Harley-Davidson” – pirmo motociklu “Royal Enfield” samontēja 1901. gadā. Uzņēmums ir arī viens no dažiem britu motoražotājiem, kas saglābajies no 20. gadsimta sākuma, kad tādu bija simtiem, līdz mūsdienām. Pa šo laiku gan notikušas dažādas izmaiņas. Šobrīd lielākie īpašnieki ir indieši, arī ražotnes ir Indijā, taču uzņēmuma inženieru centrs atrodas Lielbritānijā.
Konkursā “Latvijas gada motocikls” “Royal Enfield Continental GT 650” 22. motociklu vērtējumā ieguva 14. vietu. `

LA.lv