Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. maijs, 2013
Drukāt

“LA” speciālizlaidums: Ceļvedis skolu absolventiem

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kā ik gadu, arī šogad “Latvijas Avīze” apkopojusi profesionālo skolu, koledžu, universitāšu un citu augstskolu piedāvājumu šā gada skolu absolventiem un pārējiem, kuri jūt, ka nepieciešama tālāka izaugsme. 


Aizvien vairāk ir tādu profesionālo skolu, kas uzņem ne tikai nesenos pamatskolas absolventus, bet arī tos, kuri pamata vai vidējo izglītību ieguvuši jau pirms vairākiem gadiem, taču arodu nav apguvuši, līdz ar to ir neveiksmīgi darba tirgū. Tagad šādiem jauniešiem līdz 25 gadu vecumam daudzās Latvijas arodskolās iespējams mācīties Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētās programmās, gada vai pusotra gada laikā apgūstot dažādas profesijas un saņemot stipendiju līdz 80 latiem.

Augstskolās vērojams, ka pēdējā laikā tās tomēr atturas no pavisam jaunu programmu veidošanas, taču tās pārveido atbilstoši darba tirgus un potenciālo studējošo prasībām. Tā, piemēram, Liepājas Universitāte studiju programmu “Tūrisma vadība” pārveidojusi par “Tūrisma vadību un rekreāciju”. Universitātes pārstāve Kristīne Milberga skaidroja, ka studiju programma paplašināta, ņemot vērā arī jaunākās vēsmas tūrismā. Studentiem būs iespēja specializēties ne tikai tūrisma vadībā, bet arī veselības tūrismā un radošajās industrijās.

Augstskola pamazām atsakās arī no 1. līmeņa profesionālajām studiju programmām, jo nolēmusi koncentrēties uz bakalaura un augstāka līmeņa studijām.

 

Darbs būs IT un veselības jomā

Vakar valdība izskatīja jaunāko ziņojumu par darba tirgus īstermiņa prognozēm. Pēc Eiropas vakanču biroja prognozēm secināms, ka Eiropas darba tirgū tuvākajos gados trūks ārstu, farmaceitu un medmāsu, informācijas tehnoloģiju konsultantu (IT), IT atbalsta personāla, programmētāju, datu apstrādes tehniķu un IT projektu vadītāju, uzņēmējdarbības profesionāļu, pārdošanas speciālistu un tirdzniecības pārstāvju, finanšu pārdošanas speciālistu, vadītāju, grāmatvežu un grāmatvežu palīgu.

Latvijas Ekonomikas ministrijas ieskatā augstskolām būtu jāuzņem vairāk jauniešu šādu jomu studiju programmās: inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē, sociālā labklājībā un farmācijā.

Savukārt profesionālajām vidusskolām būtu jāsagatavo vairāk lauksaimniecības speciālistu, metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatoru, atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu.

 

Tūkstošiem 
budžeta vietu

Kā iepriekš, tā arī šogad valsts augstskolās un koledžās iespējams studēt par valsts budžeta līdzekļiem. Visvairāk tā saukto budžeta vietu nākamajā studiju gadā piedāvās Rīgas Tehniskā universitāte, kas nākamajā studiju gadā par valsts līdzekļiem bakalaura un maģistra studijās uzņems aptuveni 3300 studentus. “Visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātņu studiju programmās, jo šīs jomas speciālistu sevišķi trūkst Latvijas un visas Eiropas darba tirgū,” informēja universitātes pārstāvis Krišjānis Ozols. Savukārt Latvijas Universitāte plāno budžeta vietās uzņemt 2384 pamatstudiju un maģistra studiju studentus.

Valsts augstskolās kopumā varētu būt aptuveni 20 000 valsts apmaksātu studiju vietu bakalaura un profesionālās studiju programmās un aptuveni 5000 apmaksātu studiju vietu – maģistra programmās. Vairāk valsts apmaksāto studiju vietu ir tieši eksaktajās zinību jomās.

Arī daļā privāto augstskolu un koledžu ir pieejamas vismaz dažas bezmaksas studiju vietas noteiktām studentu grupām. Piemēram, Alberta koledžā bezmaksas studiju vietu iespējams iegūt daudzbērnu ģimenes locekļiem.

Paredzams, ka nākamā gada laikā varētu turpināties diskusija starp valdošo partiju politiķiem par to, vai arī turpmāk jāievēro līdzšinējā sistēma, kad daļa studentu mācās par valsts budžeta finansējumu, bet pārējie – par saviem līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) varētu turpināt pastāvēt uz to, ka visiem jāstudē ar vienotiem nosacījumiem. Augstāko izglītību ieguvušajiem tas nozīmētu, ka pēc studijām būtu jāatmaksā viņu izglītībā ieguldītais paaugstinātu nodokļu veidā. Savukārt “Vienotības” politiķi uzskata, ka pamazām jāpāriet uz pilnībā atmaksātām studijām no valsts budžeta bez papildu saistībām pēc studiju pabeigšanas.

 

Arī konkurence 
liedz prasīt vairāk

Kaut arī saskaņā ar oficiāliem datiem Latvijas ekonomika atkopjas un daļai pakalpojumu un preču cenas ceļas, aptaujātās augstskolas nolēmušas rēķināties ar iedzīvotāju reālo maksātspēju un studiju maksu nepaaugstināt. Vid-zemes Augstskolas pārstāve Zane Leimane bilda, ka studiju maksa netiek celta tāpēc, lai saglabātu studiju pieejamību. “Vidzemes Augstskolas vadība cer, ka IZM pildīs solījumus, nākamā gada budžetā augstskolām atdodot pirmskrīzes gadu finansējumu, tā būs iespēja ne tikai necelt, bet, iespējams, samazināt studiju maksu,” viņa sacīja.

Arī Rīgas Stradiņa universitātē studiju maksa nav celta pēdējo gadu laikā un pagaidām to nepaaugstinās. Universitātes pārstāvis Edijs Šauers uzsvēra, ka studiju maksa noteikta atbilstoši potenciālo studentu maksātspējai un reālajām izmaksām, nodrošinot studiju vietu.

Augstskolas gan arī atzīst, ka pieticība saistīta arī ar spraigo konkurences cīņu augstākās izglītības iestāžu starpā. Tā Ventspils Augstskolas (VA) rektora pienākumu izpildītājs Aigars Krauze teica, ka “ar studiju maksas pieaugumu papildu studentus neiegūsim”.

 

Bonuss pedagogiem

Kā zināms, daļa studentu, lai varētu atļauties studēt, ņem studiju kredītu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē studiju kredītu piešķiršanas, atmaksas un dzēšanas kārtību. Tie jau izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tātad nodoti apspriešanai citām ministrijām.

Noteikumu projektā paredzēta paātrināta kredītu dzēšana strādājošiem pedagogiem. Noteikts, ka par katru pedagoga profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas dzēš 20 procentus no kopējās kredīta summas. Kredīta dzēšana gan notiks vien tad, ja skolotājs strādās pilnu darba laiku. Līdz šim pedagogiem, kuru saņemtā kredīta summa pārsniedza 1000 latus, kredīta pamatsumma tika dzēsta 10 gadu laikā, par katru nostrādāto gadu dzēšot tikai 10 procentus no pamatsummas. Tātad turpmāk kredīta dzēšana varētu notikt ātrāk.

Grozījumos arī iecerēts paplašināt to personu loku, kam būs cerības uz studiju kredīta dzēšanu. Līdz šim tikai noteiktu valsts un pašvaldību institūciju speciālisti varēja pretendēt uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, taču nu IZM uzskata, ka atsevišķos gadījumos nepieciešams atbalstīt speciālistus, kuri strādā arī citās institūcijās.

Kuru institūciju speciālisti varēs cerēt uz šādu atbalstu, vēl izlems Ministru kabinets.

Plānots arī, ka turpmāk kredīta ņēmējam, kurš ir darbnespējīgs vismaz četrdesmit sešas dienas, tiks pagarināts kredīta atmaksas termiņš un procenti netiks uzskaitīti. Ministrijā atzīst: līdz šim bija situācijas, kurās kredīta ņēmējiem slimības laikā regulāra kredīta maksājumu veikšana sagādāja grūtības, jo jāmaksā bija par ārstniecības pakalpojumiem un medikamentiem.

 

Arodskolas un koledžas

Koledžas un augstskolas

 

TABULĀS LIETOTIE SAĪSINĀJUMI
PLK – pilna laika klātiene; NLK – nepilna laika klātiene, NLN – neklātiene, VN – vakara nodaļa, CE – centralizētais eksāmens, A – akadēmiskā studiju programma, P – profesionālā studiju programma, līm. pr. – līmeņa programma, latv. val. – latviešu valoda, svešv. – svešvaloda, EUR – eiro, LVL – lati.
Mācību ilgums norādīts gados, mācību maksa norādīta par vienu mācību gadu, ja nav minēts citādi.

 

Fakti

Šajā mācību gadā skoloties 9. klasē uzsāka 18 687 vispārizglītojošo dienas skolu skolēni, bet 12. klasē – 11 941 skolēns. Vidusskolas absolventa centralizētos eksāmenus pieteikušies kārtot aptuveni 27 000 jauniešu – gan vispārizglītojošo, gan profesionālo vidusskolu absolventi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+