Ekonomika
Bizness

“LA” vērtē 2017.gadu ekonomikā: veiksmes un neveiksmes 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Shutterstock ilustrācija

Gada notikums

Saeimas 28. jūlijā pieņemtie nodokļu reformas likumi, kaut arī daži tika solīti un neizpildīti, daži tika mainīti un grozīti, taču kopumā tika pieņemti Latvijas politiskajam procesam nepieredzēti ātri un radikāli. Tomēr par nekustamā īpašuma nodokļiem politiķi un eksperti nespēja vienoties un tie no reformu paketes uz trim gadiem izkrita. Tādējādi reforma attiecas tikai uz ienākuma un daļēji – uz patēriņa nodokļiem.

Apjomīgākās izmaiņas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuras manīsim jau janvārī, – IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro noteikta 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%. Solidaritātes nodokli atcēla, Satversmes tiesa to pasludināja par neatbilstošu pamatlikumam, bet tā vietā lielo algu saņēmēji saņēma īsti rietumniecisku progresīvo nodokli. Veselības aprūpes finansēšanai sociālās iemaksas palielinātas par vienu procentpunktu, to dēļ iemaksas jāveic gan mikro-uzņēmējiem gan autoratlīdzību saņēmējiem. Akcīzes nodokļa palielinājums degvielai, cigaretēm un alkoholam liek patērētājiem saprast, ka darba ņēmēji paši vien finansēs iespēju saņemt zemāku ienākuma nodokli.

Vislielākās cerības uz ekonomisko attīstību dod pilnīgi jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Vispirms, nodoklis ir lielāks, ja peļņu izņem, bet tas nav jāmaksā, ja peļņa tiek novirzīta uzņēmuma turpmākai attīstībai. Šis gads rādīs, cik radoši būs mūsu uzņēmēji, kādus tik attīstību veicinošus pasākumus tie spēs izdomāt, lai tik nebūtu jāmaksā peļņas nodoklis.


Gada investīcijas

Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem aizvadītā gada jūnijā AS “Latvijas kuģniecība” meitas sabiedrībai SIA “LASCO Investment” izdevās pārdot 1978. gadā Ķīpsalā uzcelto Preses namu, kas tai piederēja kopš 2009. gada. Plānus pārbūvēt ēku par modernu biznesa darījumu centru izjauca finanšu krīze.

Līdz šim tikai daļēji izmantoto 22 stāvu augstceltni un agrāko tipogrāfijas ēku ar 5,8 hektāriem zemes par 16,8 miljoniem eiro nopirka lietuviešu uzņēmums “PN Project”, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija “Lords LB Asset Management”. Preses nama teritorijā lietuvieši plāno attīstīt biroju un cita rakstura komerciālo apbūvi. Pagaidām gan nav zināms, vai šīs apbūves ietvaros laika zoba maķenīt jau apgrauzto Preses nama ēku pilnīgi nojauks vai tikai pārbūvēs.

Pēc summas spriežot, šis darījums nepavisam nav pats lielākais, kāds Latvijā šogad noslēgts, bet redzamākais (tirdzniecības centrs “Akropole” tiek būvēts par desmit reižu lielāku summu). Jo tas noteikti ietekmēs Pārdaugavas augstceltņu rajona attīstību, ņemot vērā 2004. gada rudenī uzcelto 27 stāvu ēku, kurā izvietots zviedriem piederošās “Swedbank” centrālais birojs, kā arī 2006. gadā uzsāktās daudzfunkcionālās biznesa kompleksa “Z-Towers” 30 stāvu ēkas būvniecību, kuru īsteno krievu bagātnieks, akciju sabiedrības “Latvijas balzams” lielākais īpašnieks Jurijs Šeflers. Tas mainīs Rīgas seju.


Gada bedre

Darbs ir, bet nav kas strādā. Iedzīvotāji piebildīs – nav kas maksā! Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrēto vakanču skaits būtiski pieaug. 2016. gada beigās NVA datu bāzē bija 4444 brīvās darba vietas, bet tagad – jau 13 204, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn. Savukārt reģistrēto bezdarbnieku skaits 2017. gada 1. decembrī bija 61 538. Arī iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus, kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā. Šobrīd vispieprasītākās profesijas ir: kravas automobiļa vadītājs, betonētājs, pavārs, namdaris, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, būvnieks, apdares darbu strādnieks, palīgstrādnieks, ēku celtnieks, programmētājs. Lai problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija šogad izstrādāja sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus, piemērojot viņiem atvieglotus nosacījumus zilās kartes saņemšanai. Pret to iestājās Nacionālā apvienība, uzsverot, ka lielāka uzmanība jāvērš emigrējošo tautiešu atgriešanai mājās, un baidoties, ka jauno noteikumu dēļ tiks izspiesti vietējie iedzīvotāji, kas vainagosies ar ukraiņu, baltkrievu un krievu pieplūdumu. Vienprātība netika rasta, un par šo jautājumu turpināsies diskusijas arī nākamajā gadā. Tikmēr kā sēnes pēc lietus aug brīvās darba vietas.


Gada darījums

“DNB Bank” un “Nordea Bank” apvienošanās rezultātā jaunizveidotā “Luminor Bank”, kas sāka darbību 1. oktobrī, ir kļuvusi par otro lielāko banku Latvijā pēc “Swedbank”. “Luminor” ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% – kreditēšanā. Bankas klientu portfeli veido 1,3 miljoni privātpersonu un uzņēmumu, 3000 darbinieku. “Līdz ar apvienošanu tiek uzsākta “Swedbank” un “Luminor” cīņa par skaidra tirgus līdera vietas ieņemšanu un jaunu iespēju piedāvāšanu klientiem. “Luminor” varētu izveidot spēcīgu pārklājumu gan no ģeogrāfiskā, gan ekonomiskā viedokļa. “Nordea” bija liels korporatīvo klientu pārklājums, “DNB” – mazo uzņēmumu apkalpošanā. Ģeogrāfiski “Nordea” dominēja Igaunijā, savukārt “DNB” – Lietuvā, līdz abu banku savienība ir racionāls un izdevīgs lēmums, lai papildinātu katras nenosegtos tirgus sektorus,” savu vērtējumu pauž zvērināta advokāte, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma “BDO” padomes locekle Vita Liberte. Jāpiemin, ka “Luminor” vēl nav izveidojusi vienotu internetbanku, kas klientiem liek šaubīties, vai abas bankas patiešām ir apvienojušās.


Gada ciešanas

Vienu no lielākajām sašutuma vētrām un belzienu pa iedzīvotāju makiem 2017. gadā radīja neticami straujais obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenu kāpums automašīnām, kuras turklāt vēl turpina un turpinās celties. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norādījis, ka cenu pieaugums iespējams arī nākamgad, taču vairs ne tik straujš kā līdz šim. Kā zināms, bez OCTA polises uz ceļiem rādīties nedrīkst, kas ir gana labs rīks, lai manipulētu ar auto vadītājiem. Apdrošinātāji savu soli skaidro ar autoservisu sadārdzināšanos, kuru dēļ izmaksātās prēmijas pārsniegušas ieņēmumus no OCTA pārdošanas. Kā pārbaudīja arī “LA”, OCTA cenu pieaugums ir ļoti dažāds. Labākajā gadījumā autobraucējs par OCTA samaksā par 20% vairāk nekā iepriekš, bet sliktākajā gadījumā – vairāk nekā par 100%. Tirgus uzraudzību veic arī Konkurences padome, taču vismaz pagaidām nekādas nelikumības nav saskatījusi. Kaut arī OCTA šogad vēl nespēj izrauties no zaudējumiem, apdrošināšanas kompānijas bankrotēt vēl negrasās – to peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 13,05 miljoni eiro.


Gada uzņēmēji

Par “Madaru Cosmetics” citi uzņēmēji runā, ka šie māk sevi labāk parādīt, nekā viņiem patiesībā klājas. Tomēr šiem ir daudz vērienīgu nodomu un tvēriens, nekā pašmāju kosmētikas lietotājs varētu nojaust.

Gada laikā ar “Madaru Cosmetics” notika tik daudz, kas uzņēmumu biogrāfijās parasti aizņem vairākus gadus: pērn septembrī atklāta 3,5 miljonus vērtā jaunā ražotne Mārupē, trīskāršots pamatkapitāls, par trešdaļu palielināts apgrozījums (pērn 5,5 miljoni) un bērnu skaits Ulda Iltnera un Lottes Tisenkopfas-Iltneres ģimenē. Kopš augusta valdē ir tikai Iltneri un Tisenkopfi, pārējos līdzīpašniekus ieceļot padomē.

“Madara Cosmetics” sāka pārdot savas akcijas biržā (mazākais uzņēmums starp tiem, kas biržā), kur pieprasījums pēc tām 2,3 reizes pārsniedza piedāvāto. Turklāt deva iespēju 15 000 akcijas iegādāties arī darbiniekiem. Uldim Iltneram un Lottei Tisenkopfai-Iltnerei izdevās tas, kas neizdevās “Stendera” ziepju radītājam Jānim Bērziņam – iziet starptautiskajā tirgū, bet neļaut ārzemju uzņēmumu līdzīpašniekiem – šajā gadījumā somu “Transmeri Group Ab” – iegūt vairāk par 6% no uzņēmuma akciju skaita, lai saglabātu “savu identitāti kā Latvijas uzņēmumam ar vietējo akcionāru būtisku pārsvaru”. Tas sola ne tikai plašāku (pašlaik 25 valstis), bet arī dziļāku ieiešanu jau iekarotajos tirgos, piemēram, Francijā, Portugālē, Somijā.


Gada debitants

Ne kuru katru cilvēku 27 gadu vecumā jau var apsveikt ar doktora grādu. Turklāt fizikā. Pirms četriem gadiem to paveica Mihails Ščepinskis, kurš savu un sava jaunā uzņēmuma “CenOS” vārdu sāk arvien stingrāk iegravēt Latvijas un pasaules jaunuzņēmumu veiksminieku sarakstā. Mihails izveidojis unikālu integrācijas platformu, kas apvieno atvērtā koda modelēšanas programmas vienotā, lietotājiem draudzīgā vidē. Vienkāršoti – “CenOS” ir platforma, kuru par saprātīgu cenu var izmantot arī mazi un vidēji uzņēmumi, saņemot iespēju digitāli projektēt jaunas industriālās iekārtas, kā arī tās virtuāli testēt. Virtuāla testēšana aizvieto vairākas reizes veicamo fizisko prototipēšanu, samazinot jaunu iekārtu izstrādes izmaksas un radīšanas laiku līdz tirgum.

Novembra beigās “CenOS” triumfēja lielākajā Latvijas tehnoloģiju un dzīvesstila festivālā “Digital Freedom Festival”, no pasaulslavenās akselerācijas programmas “500 Startups” saņemot lielisku iespēju doties uz ASV Silīcija ieleju. “500 Startups” devis iespēju uzņēmumam startēt noslēguma sarunu raundā nokļūšanai akselerācijas programmā, kur “CenOS” komanda varētu iegūt jaunas zināšanas, finansējumu un atbalstu vairāk nekā 100 000 eiro apmērā. Eiropā “CenOS” izdevies iekļūt akseleratora “Startup Wise Guys” Igaunijas programmā. Svarīgi, un ko novērtē arī potenciālie investori – “CenOS” jau var lepoties ar klientiem. Novembrī pēc viesošanās “Heat Treat 2017 Expo” izstādē ASV pienākuši vēl desmit jauni klienti.


Gada sods

Aizvadītais gads atmiņā paliks arī ar rekordlieliem sodiem, pēc kuru uzrēķināšanas uzņēmumi spiesti pasludināt bankrotu, uzreiz nokļūstot valsts lielāko parādnieku saraksta augšgalā. Šī situācija sabiedrībā raisīja pamatotus jautājumus par tik milzīgu sodu lietderību. Septembrī Valsts vides dienests (VVD) sodīja trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus par normatīvu prasību neievērošanu, kopumā tiem piemērojot 35,5 miljonus eiro naudas sodu. Interesanti, cik no šiem miljoniem reāli nonāks valsts kasē? Un, vai šos sodus rēķinot, kāds vispār domāja par iespējām tos samaksāt un soda samērīgumu? Vai tiešām reālais kaitējums videi bija tik liels? Piemēram, SIA “Riepu bloki”, kam piemēroja 12,9 miljonu eiro sodu, apgrozījums nepārsniedza 250 tūkstošus eiro. Lai gan riepu apsaimniekotājs apstrīdēja lielo sodu, tas netraucēja valsts iestādēm to uzreiz ievietot lielāko parādnieku sarakstā. Arī pārējie atkritumu apsaimniekotāji VVD lēmumus pārsūdzēja tiesā. Sākotnējie tiesas spriedumi atstājuši spēkā VVD pieņemtos lēmumus, izņemot vienā gadījumā. Taču VVD sola cīnīties līdz galam un šo Administratīvās rajona tiesas lēmumu pārsūdzēs, sola VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova. Varbūt tiešām nākamgad VVD jāreorganizē par Valsts sodu dienestu, I. Koļegovai saglabājot vadības grožus?


Gada skandāls

Par aizvadītā gada lielāko skandālu uzskatāms vairāku koģenerācijas elektrostaciju mēģinājums krāpties ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas patērētājiem veido aptuveni trešdaļu no elektrības rēķina. Šie uzņēmumi gan bija saņēmuši “Sadales tīkla” atļaujas un atzinumus, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts. Bet “Sadales tīkls” nebija pārbaudījis, kā un kādā apmērā elektrība saražota. Patiesībā elektrību ražotu tikai uz papīra, savukārt “Sadales tīkla” izsniegtās atļaujas dotu tiem tiesības saņemt valsts subsīdijas obligātā iepirkuma ietvaros. Ja krāpšana izdotos, turpmāko 10 gadu laikā patērētājiem tā maksātu līdz 100 miljoniem eiro. Kad šis krāpšanas mēģinājums nāca gaismā, darbu uzņēmumā “Sadales tīkls” zaudēja vairākas amatpersonas, visbeidzot pēc ekonomikas ministra A. Ašeradena mājiena atkāpās uzņēmuma valdes priekšsēdētājs A. Pinkulis. Ekonomikas ministrija tagad sola pārbaudīt koģenerācijas elektrostaciju darbību un pastiprināt uzraudzību. Pārbaudot pirmās astoņas, atļaujas jau atņemtas SIA “E Strenči” Strenčos, SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā un SIA “Energo Fortis” Līvānos. Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par “Sadales tīkla” un SIA “Rīgas enerģija” iespējamo krāpšanos lielos apmēros ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai.


Gada būve

Latvijas 99. dzimšanas dienā – 2017. gada 18. novembrī tika atklāta atjaunotā VEF Kultūras pils. Pompozā pseidoklasicisma ēka pēc arhitekta Nikolaja Semencova projekta ar vācu karagūstekņu spēkiem tika celta no 1951. līdz 1960. gadam. Tās iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas un arhitektūras piemineklis. Kultūras pils atrodas labi redzamā vietā, un tās žēlais paskats ilgu laiku sarūgtināja Rīgas viesus. Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma rekonstrukcijas un restaurācijas darbus par 12 miljoniem eiro veica SIA “Velve”. Rekonstrukcijas laikā tika saglabāti ēkas vēsturiskie elementi un oriģinālie krāsu risinājumi. Krāšņie fasādes dekori ir akcentēti ar nakts apgaismojumu. Atklājās, ka tās būvniecībā izmantoti būvgruži, kas radušies Melngalvju nama un Pētera baznīcas bombardēšanas laikā. Remonta laikā tika pārplānotas telpas, ierīkota skaņu ierakstu studija un modernizēts VEF vēstures muzejs, kas tiks atvērts apmeklētājiem 2018. gada pavasarī.


Gada liksta

Cerības uz labu ražu augusta nogalē izjauca dabas kaprīzes. Kurzemē un Zemgalē laukus vēl paguva nokult, bet daļā Vidzemes un Latgalē nedēļām ilgo lietavu dēļ tehnika uz lauka vairs netika, teju 80 000 ha labības un 13 000 tonnu siena palika zem ūdens, ar grūtībām ievāktie slapjie graudi der vai nu lopbarībai, vai spirtam. Uz kopējās likstas fona būtisks bija valsts 14 miljonu eiro atbalsts 2933 saimniecībām par nenovāktajām platībām. Tas jau ir izmaksāts, diemžēl radot rūgtumu daļā saimniecību, kas izrādījās zaudētājos, jo pēdējiem spēkiem ražu tomēr novāca un kompensācijām nepieteicās. Cerību stars gan ir jaunākās ziņas no Briseles par 3,46 miljonu piešķīrumu, ko nākamgad saņems pārējie plūdos cietušie saimnieki.


Gada pirkums

Latvijā ir valsts un pašvaldību iestādes, kas iepērkoties tērē miljonus. Tā valsts mežu apsaimniekotājs AS “Latvijas valsts meži” šogad veikusi vērienīgāko iepirkumu pēdējo gadu laikā, slēdzot vispārīgo vienošanos par mežizstrādes pakalpojumiem 128 miljonu eiro vērtībā. Vispārīgā vienošanās slēgta ar rekordlielu skaitu mežizstrādātāju – 64. “Latvijas valsts meži”, vidēji gadā izsludinot 480 dažādus konkursus uzņēmējiem par būvdarbiem, pakalpojumiem, preču piegādi, ir rekordists ne tikai tēriņos, bet arī izsludināto iepirkumu skaitā.

LA.lv