Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. decembris, 2015
Drukāt

Kāds aizvadītais gads bijis mūsu lauksaimniekiem? (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Signe Seile, Sējas novada z/s “Priežkalni” saimniece: “Aizvadītais gads saimniecībai bija labs, privātajā dzīvē tas bija lielisks – bērni aizgāja savā dzīvē. Lauksaimniecības biznesā piena lopkopībai pielikām daudzpunkti – pārdevām ganāmpulku labai saimniecei. Ainavas veidošanai paturējām 16 gaļas teles un gaļas krustojuma govis. Man apnika sponsorēt piena pārstrādes uzņēmumus. Kūtī nu jau vairākus gadus ir putni, tostarp broileri, pīles un zosis, tās pārdodam Rīgas restorāniem. Putnu biznesu aizvadītajā gadā paplašinājām, tas kompensēs aiziešanu no piena lopkopības. Atstājām arī lopbarības biznesu. Piena nozarē patlaban ir liels izmisums. Latvijā šajā nozarē izdzīvos tie saimnieki, kas nežēlīgi strādās, vai tie, kuriem ir liels ganāmpulks. Vissvarīgākais, lai nākamais gads nav sliktāks kā aizvadītais.”

 

Lauris Mednis, Ceraukstes pagasta “Ābelītes ZS” saimnieks: “Mūsu ābolu audzēšanas saimniecībai aizvadītais bija “standarta” gads. Vienu brīdi gan rūpes radīja sausums, kas atstāja ietekmi uz augļu kvalitāti. Labi, ka nav piepildījušās bažas par Krievijas sankciju ietekmi uz ābolu cenām veikalos. Tās jau vairākus gadus ir apmierinošas. Nav kā piena ražotājiem. Nākamajā gadā kā ik gadu atjaunosim ābeļdārzu. Pieteiksimies uz ES fondu naudas atbalstu jauna miglotāja pirkumam.”

 

Laima Klidziņa, Jaunsvirlaukas pagasta z/s “Klidziņa” saimniece: “Aizvadītajā gadā bija labas graudu un rapša ražas, tomēr zemas cenas. Viens no iemesliem – ne īpaši labā graudu kvalitāte. Degviela maksā lētāk, tomēr kāpa zemes nomas maksa un tehnikas remonta izmaksas. Sadārdzinājums var noēst ienākumus no labās ražas. Viss kūlums vēl nav pārdots. Tomēr peļņa, visticamāk, būs. Graudu audzētājiem aizvadītais bija normāls gads bez rekordlielas peļņas. Nākamajā gadā ir jāturpina zaļināšanas pasākumi, pupu audzēšana.”

 

Zigfrīds Krieviņš, Cesvaines novada z/s “Sviķi” saimnieks: “Audzējam graudus un dārzeņus, pārstrādājam kāpostus. Esam aizvadījuši labu gadu. Ļoti lēni, tomēr pircējs aizvien vairāk meklē vietējos produktus, tostarp arī dārzeņus. Šajā gadā ļoti labi auga agro šķirņu kāposti un agrie kartupeļi. Citus gadus ir neiespējami konkurēt ar Polijā audzēto ražu, kas izaug mēnesi agrāk nekā mums. Šajā gadā Polijas sausuma dēļ, iespējams, kāpostus pārdosim viņiem. Nākamajā gadā turēsim sākto kursu, centīsimies celt ražību un dārzeņu kvalitāti. Uz ko tiekties mums ir.”

 

Alekss Rasmusens, Cēsu novada SIA “Gaižēni” saimnieks: “Aizvadītais gads cūkkopībā bija sarežģīts. Gaļas cena bija zem vidējās, sarežģīti ir biodrošības pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Eiropā cūkgaļas ražošanā pārprodukcija ir 4 – 5%. Mēs ganāmpulkus nesamazinājām. Tas bija iespējams, pateicoties agrākajiem ieguldījumiem un tam, ka paši audzējam graudus – mazākas ir barības izmaksas. Zaudējumu saimniecībai nebūs. Daudziem kolēģiem sokas grūti mazākas ražošanas efektivitātes dēļ un tāpēc, ka saimniecībām nav platību lopbarības graudu audzēšanai. Patlaban aizvien mazāk nozarē paliek mazo saimniecību, samazinās sivēnmāšu skaits. Lielajos kompleksos cūku daudzums nedaudz kāpj. Nākamā gada prognoze man nav optimistiska.”

 

Tamāra Biseniece, Lielplatones pagasta z/s “Meistari” saimniece: “Mūsu dārzeņu audzēšanas saimniecības priekšrocība ir tā, ka audzējam pilna spektra produktus. Ja vienu gadu kāda kultūra nepadodas, tad citai ir laba raža. Piemēram, pērn sīpoli ūdenī slīka, šajā gadā tie labi padevās. Aizvadītais bija normāls labas ražas gads. Ar zaļā iepirkuma nosacījumiem gūstam priekšrocības iepirkumos salīdzinājumā ar citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Maniem dārzeņiem kopš paša sākuma ir piešķirta “Zaļā karotīte”. Mēs uz gadu slēdzam piegādes līgumus ar izglītības iestāžu ēdinātājiem, kam ik dienu vedam savu ražu. Galvenokārt uz Rīgu. Dārzeņus audzējam 16 hektāru platībā. Tik mazs ražotājs viens nevar pārdot izaudzēto lielveikalam, bet mazo veikaliņu paliek aizvien mazāk. Nākamajā gadā turpināsim celt ražību, meklēsim jaunas šķirnes un kultūras.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Eksotiski dārzeņi @darzaveltes.lv

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+