Kāds aizvadītais gads bijis mūsu lauksaimniekiem? 1
Signe Seile, Sējas novada z/s “Priežkalni” saimniece: “Aizvadītais gads saimniecībai bija labs, privātajā dzīvē tas bija lielisks – bērni aizgāja savā dzīvē. Lauksaimniecības biznesā piena lopkopībai pielikām daudzpunkti – pārdevām ganāmpulku labai saimniecei. Ainavas veidošanai paturējām 16 gaļas teles un gaļas krustojuma govis. Man apnika sponsorēt piena pārstrādes uzņēmumus. Kūtī nu jau vairākus gadus ir putni, tostarp broileri, pīles un zosis, tās pārdodam Rīgas restorāniem. Putnu biznesu aizvadītajā gadā paplašinājām, tas kompensēs aiziešanu no piena lopkopības. Atstājām arī lopbarības biznesu. Piena nozarē patlaban ir liels izmisums. Latvijā šajā nozarē izdzīvos tie saimnieki, kas nežēlīgi strādās, vai tie, kuriem ir liels ganāmpulks. Vissvarīgākais, lai nākamais gads nav sliktāks kā aizvadītais.”
Lauris Mednis, Ceraukstes pagasta “Ābelītes ZS” saimnieks: “Mūsu ābolu audzēšanas saimniecībai aizvadītais bija “standarta” gads. Vienu brīdi gan rūpes radīja sausums, kas atstāja ietekmi uz augļu kvalitāti. Labi, ka nav piepildījušās bažas par Krievijas sankciju ietekmi uz ābolu cenām veikalos. Tās jau vairākus gadus ir apmierinošas. Nav kā piena ražotājiem. Nākamajā gadā kā ik gadu atjaunosim ābeļdārzu. Pieteiksimies uz ES fondu naudas atbalstu jauna miglotāja pirkumam.”
Laima Klidziņa, Jaunsvirlaukas pagasta z/s “Klidziņa” saimniece: “Aizvadītajā gadā bija labas graudu un rapša ražas, tomēr zemas cenas. Viens no iemesliem – ne īpaši labā graudu kvalitāte. Degviela maksā lētāk, tomēr kāpa zemes nomas maksa un tehnikas remonta izmaksas. Sadārdzinājums var noēst ienākumus no labās ražas. Viss kūlums vēl nav pārdots. Tomēr peļņa, visticamāk, būs. Graudu audzētājiem aizvadītais bija normāls gads bez rekordlielas peļņas. Nākamajā gadā ir jāturpina zaļināšanas pasākumi, pupu audzēšana.”
Zigfrīds Krieviņš, Cesvaines novada z/s “Sviķi” saimnieks: “Audzējam graudus un dārzeņus, pārstrādājam kāpostus. Esam aizvadījuši labu gadu. Ļoti lēni, tomēr pircējs aizvien vairāk meklē vietējos produktus, tostarp arī dārzeņus. Šajā gadā ļoti labi auga agro šķirņu kāposti un agrie kartupeļi. Citus gadus ir neiespējami konkurēt ar Polijā audzēto ražu, kas izaug mēnesi agrāk nekā mums. Šajā gadā Polijas sausuma dēļ, iespējams, kāpostus pārdosim viņiem. Nākamajā gadā turēsim sākto kursu, centīsimies celt ražību un dārzeņu kvalitāti. Uz ko tiekties mums ir.”
Alekss Rasmusens, Cēsu novada SIA “Gaižēni” saimnieks: “Aizvadītais gads cūkkopībā bija sarežģīts. Gaļas cena bija zem vidējās, sarežģīti ir biodrošības pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Eiropā cūkgaļas ražošanā pārprodukcija ir 4 – 5%. Mēs ganāmpulkus nesamazinājām. Tas bija iespējams, pateicoties agrākajiem ieguldījumiem un tam, ka paši audzējam graudus – mazākas ir barības izmaksas. Zaudējumu saimniecībai nebūs. Daudziem kolēģiem sokas grūti mazākas ražošanas efektivitātes dēļ un tāpēc, ka saimniecībām nav platību lopbarības graudu audzēšanai. Patlaban aizvien mazāk nozarē paliek mazo saimniecību, samazinās sivēnmāšu skaits. Lielajos kompleksos cūku daudzums nedaudz kāpj. Nākamā gada prognoze man nav optimistiska.”
Tamāra Biseniece, Lielplatones pagasta z/s “Meistari” saimniece: “Mūsu dārzeņu audzēšanas saimniecības priekšrocība ir tā, ka audzējam pilna spektra produktus. Ja vienu gadu kāda kultūra nepadodas, tad citai ir laba raža. Piemēram, pērn sīpoli ūdenī slīka, šajā gadā tie labi padevās. Aizvadītais bija normāls labas ražas gads. Ar zaļā iepirkuma nosacījumiem gūstam priekšrocības iepirkumos salīdzinājumā ar citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Maniem dārzeņiem kopš paša sākuma ir piešķirta “Zaļā karotīte”. Mēs uz gadu slēdzam piegādes līgumus ar izglītības iestāžu ēdinātājiem, kam ik dienu vedam savu ražu. Galvenokārt uz Rīgu. Dārzeņus audzējam 16 hektāru platībā. Tik mazs ražotājs viens nevar pārdot izaudzēto lielveikalam, bet mazo veikaliņu paliek aizvien mazāk. Nākamajā gadā turpināsim celt ražību, meklēsim jaunas šķirnes un kultūras.”
