Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. marts, 2014
Drukāt

Skolu latviskošanu nebūs viegli īstenot. Saruna ar Danu Reiznieci-Ozolu (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece – Ozola (ZZS). Ierastā interviju kārtība šoreiz bija jāpamaina aktuālo Ukrainas notikumu dēļ. Ar deputāti sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Tā kā darbojaties arī Saeimas Eiropas lietu komisijā, tad jautājums par daudzkārt cilātiem notikumiem Ukrainā – kāds ir jūsu skatījums uz to?


D. Reizniece-Ozola: – Viens ir notiekošais Ukrainā, bet otrs – kā tas atbalsojies pasaulē un Latvijā. Lai gan mūsu politiķi, Saeimas komisijas paudušas viedokli, iespējams, ka tā atbalss Eiropā ir pārlieku atturīga. Arī pret iepriekšējām Ukrainas amatpersonām, kuras piedalījušās valsts līdzekļu izsaimniekošanā, būtu noderējusi vienota, ātrāka un asāka Eiropas Savienības reakcija, izmantojot ekonomiskās sankcijas pret tām. Smalka diplomātija ne vienmēr ir efektīva, īpaši, ja partneris, mūsu lielais kaimiņš, raksta pats savus noteikumus, citos neklausīdamies.

– Uz sankcijām aicina arī Latvijas amatpersonas, saka – tās nākot novēlotas, esot par mīkstām. Bet kādas sankcijas būtu lietojamas, kā tās praktiski uzlikt?


– Par to jāspriež ārlietniekiem, finansistiem, Eiropas smagsvara politiķiem. Latvija attieksmi var demonstrēt arī vietējā mērogā. Manuprāt, jautājums par uzturēšanās atļauju tirgošanu liekams Saeimas darba kārtībā atkārtoti. Vai nu tirgošanai jāpieliek punkts, vai šīs atļaujas jāizsniedz ar daudz stingrākiem noteikumiem. NA rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā šai situācijā kļuvuši ne vien praktiskā un ekonomiskā diskusijā apsverami, bet arī par politisku, ideoloģisku – valsts drošības lietu. Es gribētu teikt, ka notikumi Ukrainā, īpaši Krimā, man lika pārvērtēt personisko attieksmi šajos jautājumos. Bet notiekošajam būs tālākas sekas, tostarp jautājums, kā turpmāk veidosim attiecības ar Maskavu. Pieļauju, ka iekšpolitikā – valsts drošības jautājumos vai, piemēram, latviešu valodas ieviešanai skolās – būs nepieciešama stingrāka politika – konsekventa, bez koķetērijas. Aizbildinoties ar aicinājumu aizsargāt krievvalodīgos iedzīvotājus, Krievijas lielvara ir iegājusi neatkarīgas kaimiņvalsts teritorijā. Šī metode no vēstures jau ir pazīstama Krievijas interešu īstenošanā. Neesmu ārpolitikas eksperte, grūti spriest, kur šīs intereses Ukrainā sākas un kur beigsies, tāpat kā nav zināms, kādi ir Maskavas mērķi, bet notiekošais ir starptautisko tiesību pārkāpums, Ukrainas valsts suverenitātes un nedalāmības apdraudējums. Redzēsim, kādu mācību varēsim gūt no notiekošā.

– Nu tas ir galvenais! Kādu mācību politiķi būs ieguvuši – tepat, iekšpolitiskajās robežās? Latvijā dzīvo tie paši krievvalodīgie lielā skaitā kā Ukrainā, eksistē zināmas starptautiskās problēmas, un, ja valdība deklarē apņemšanos ieviest latviešu valodu valsts skolās no 2018. gada, tas uzreiz izraisa nepārprotami naidīgu reakciju. 


– Jā, var vilkt paralēles ar Ukrainu, un arī mēs, veidojot valsts politiku, nereti esam piedzīvojuši asu, ātru Krievijas reakciju. Tomēr, kaut maziem solīšiem, esam virzījušies uz nacionālas valsts nostiprināšanu. Tostarp diskutējot par Satversmes preambulu. Tās pieņemšana nedos pilnākus šķīvjus, taču arī no Ceļu satiksmes noteikumiem neviens nav labāk ēdis – tie ir vajadzīgi, lai būtu droša satiksme. Līdz ar to preambula ar rakstīto vārdu nostiprina latviešu pozīcijas, mūsu pašapziņu savā valstī. Manuprāt, Satversmes ievada pieņemšana ir viens no svarīgiem 11. Saeimas uzdevumiem šajos apstākļos.

– Sakiet – vai latviskuma pozīciju stiprināšana notiek jūtami, pietiekami? Zināmā mērā tas ir arī Saeimas Izglītības komisijas rokās un atbildībā. 


– Jā. Nebūs viegli īstenot nosacījumus pārejai uz skolu latviskošanu. Ja jau pat Krievijas ārlietu – nevis izglītības! – ministrs paziņo, ka Latvijā nepieciešamas krievu skolas, tas ir žests zināmā virzienā. Tomēr, ja 2018. gadā izdosies ieviest izglītību latviešu valodā, būs sperts liels solis, ko nevarēja paspert 20 gadu laikā. Tas jādara pakāpeniski, jo nedrīkst aizmirst par skolēnu, bērnu interesēm. Valodas politika, Maskavas – Rīgas attiecības ir pieaugušo “spēles”, taču sistēmā māca skolotāji un mācās bērni. Skolēni ir pat elastīgāki, atvērtāki pārmaiņām – domāju, ka krievu jaunieši bez lielām problēmām pāries uz mācībām latviski. Lielāku pretimnākšanu vajadzēs parādīt tieši skolotājiem, kuri šobrīd pasniedz priekšmetu krieviski. Taču to var risināt ar valodas apmācību, pārkvalifikāciju, izvairoties no krievvalodīgo pārmetumiem, ka tas netiek veikts humānā, draudzīgā veidā.

– Jūs esat apvienībā no partijas “Latvijai un Ventspilij”. To vada mērs Lembergs, pieredzējis cilvēks, zinošs saimniecības, pašvaldību un visās citās lietās. Vai viņi aktuāli piedalās ZZS politiskajos darbos, kāda būs Lemberga loma nākamajās vēlēšanās, kuras ne vienai vien partijai var izrādīties izšķirīgas?


– Lemberga kungs ir spēcīgs politiķis, kura idejas un redzējumu partija pārņem ikdienas politikā. Latvijā nav daudz politiķu, kuriem piemīt vienlaikus divas būtiskas īpašības – līderība un vadītspēja. Komanda vēlēšanām mums jau ir skaidra, bet par ZZS premjera kandidātu joprojām ir diskusija. Mana pārliecība ir, ka ideālā gadījumā mūsu līderim jābūt enerģiskam politiķim, kuru raksturo tādas īpašības kā vadītspēja, valstiska domāšana, empātija, spēja iedvesmot, saliedēt sabiedrību, prasme celt iedzīvotāju pašapziņu un aizstāvēt valsts intereses, it īpaši Eiropas Savienībā.

– Jums ir soliņš? Parasti ZZS virza dažus zināmākos – trīs četrus amatu kandidātiem.


– Mums ir soliņš, lai komplektētu pilnu valdības sastāvu.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT 

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. nekādu sarunu ar šiem šovinistiem, darīt savu darbu un nelikties ne zinis, ko vēkšī ždanok un citi ļindermanci. Ja klausīsies šajos kremļa kalpos, viņi mūs ievedīs psrs sastāvā.

  2. Daudz grūtāk man būtu tikt gultā ar Danu Reiznieci–Ozolu.

  3. Grūts, bet vitāli nepieciešams. Ja mēs nemācīsim valodu un taisnību jaunajai okupantu paaudzei, nekas nemainīsies, saglabāsim Ukrainas scenārija draudus mūžīgi.

  4. Domāju,ja viņa zinātu toreiz-kādi notikumi būs priekšā, nez vai būtu gājusi politikā..tā taču daudzus jo daudzus pataisīs par politiskiem ‘tādiem kā ķīlniekiem’. Būtu spēlējusi arī šahu un gan jau sadzīve būtu normāla.
    Starp citu, kur palicis šahs ????? Vai tāpēc ka PČ nav vairs izbazūnētie ??? Un tāpēc nevaram pat nosaukt jaunos čempionus ??????????????????????????????????????????????????????????????????????- tā ir viņas tiešā atbildība…

  5. Mums ir vienas vienīgas kļūdas un tas ir slikti, tas lieci na par valdošo neprofesionalitāti.Nu kāpēc vajadzēja aiztikt tās valodu proporcijas, kas tām vainas? (40:60 ? Vajadzēja klusi un bez skandāla noņemt no posteņa tās skolotājas ,kuras latviski patiesībā ne ko saprot , ne spēj pateikt ! Citiem vārdiem ,ielikt latviešu skolotājas ! Jo ne jau kādas proporcijas te ko izsaka, bet dubulti tas , kas skolotājas veikli atiet atpakaļ uz krievu valodu! Un padomājiet arī par to “morāli”, ko iegūst bērni, redzot , ka skolotāja klaji šmaucās.Izglītības ministrijas vaina , tā guļ !!!!

  6. Nabaga muļķīte, ko viņa dara Saeimā?

  7. Ja nav t.s.”politiskās gribas “bet ir tikai nesaprotama stostīšanās,tad ir grūti latviskot ne tikai skolu, bet arī visu Latviju. Ja baidīsimies lietas saukt savos īstajos vārdos-okupantus par okupantiem ,nevis mazākumtautību,fašistus par fašistiem,kas 21.gs. okupē un anektē Krimu.

    • Tiesi ta,tas politiskas gribas nav un ari nebus…ir tikai,ko taiks sie un ko teiks sitie,ka tik kads atkal nepakrata ar pirkstu un nepasaka -fui. Vairak ka 20 gadi un kur esam… tikai lenam ,lanam,pamazam. Starp tiem valodas % krievu skolas ir ari fizkultura. .Ta tik lenitinam un driz sava mele runasim tikai virtuve ,un vel runa par nacionalas valsts nostiprinasanos,laikam uz darbu Saeima nolaizas ar izpletni,un to kas notiek apkart uz ielas ne redz,ne dzird. Viena murmulesana gadu desmitiem.

  8. Ivanonkuls maldās Atbildēt

    Kas “turpina attīstīt divkopienu sabiedrību” ir aparteīds izglītības laukā. PSRS laikā jau izmēģināja divplūsmu skolas — tās bija krieviskošanas instruments. Visās valstīs skolas ir valsts valodā.

  9. Pārejai uz mācībām latviešu valodā rezultātu nebūs,skolas pakāpeniski jāapvieno.Tagad bērnus tikai rīda vienu pret otru un turpina attīstīt divkopienu sabiedrību.Paradoks ,mums ir daudznacionāla sabiedrība bet kopienas divas.Lai šo netaisnību likvidētu jāsāk ar bērnudārziem un ne no 2018 gada bet jau šogad.

    • kas tās par divām Atbildēt

      kopienām?mums ir poļi,tatāri,krievi,baltkrievi,ukraiņi,igauņi,vācieši čigāni,žīdi,līvi,armēņi u.c.kopienas.Vai tie nav cilvēki?Latvieši ir nācija.Kopiena latvieši ir Īrijā,Kanādā un citur.

      • Latvieši nav kopiena, latvieši ir valstsnācija (pamatnācija). Tā skaidrojuši ir Čepāne un Levits. Mums nav divkopienu valsts. Vismaz pagaidām

        • Latvieši Latvijā ir valstsnācija, jo latviešu valoda ir valsts valoda, Latvijas valstij ir jāveicina tieši latviešu kultūra. Tie, kas neuzskata sevi par latviešiem, pieder kādai mazākumtautībai. Tādēļ runas par divām kopienām, etniskām kopienām u.t.t. ir nekorektas, jo mēģina relativizēt latviešu lomu Latvijā.

          Tādēļ priecājos, ka visnotaļ simpātiskā Dana Reizniece tik skaidri iestājas par tiesneša Egila Levita sagatavoto Satversmes preambulu (ievadu), kur latviešu pozīcijas būs nostiprinātas (jo dzirdēts, ka daži ZZS frakcijas locekļi, īpaši no Zaļajiem, šķielē uz Saskaņas centru un tādēļ svārstās). Ja ZZS “nodos” preamulu, tad vēlētājs viņiem to nekad nepiedos!

  10. * Es nesaprotu, kāpēc jau tā ļoti lēnā, nokavētā progresīvā skolu latviskošana ir jāuzsāk tikai 2018. gadā? Kāpēc nespert pirmos solīšus jau 2015.gadā? Atlikšana uz 4 gadiem man neliekas nopietna.
    * Kāpēc visās šajās diskusijās mēs gandrīz nemaz nedzirdam par Igaunijas pieredzi? Visās citās jomās salīdzinājums ar Igauniju tiek vienmēr taisīts.

  11. Kārtējās aivara pērkamā zzs muldēšana, cik gadus zzs bija atbildīga par izm?

  12. Vai ZZS pagājušā gada pavasarī nebalsoja pret NA priešlikumu par pirmo klašu skolēnu apmācību no 2014. gada setembra tikai Latviešu valodā?

  13. Suņi rej,bet karavana iet tālāk un tālāk uz priekšu.

  14. Skolu latviskošanu var panākt tikai likvidējot atsevišķas latviešu un krievu skolas, izveidojot skolas ar mācībām tikai latviešu valodā. Taču vai to jau tad vēlētos latvieši. Neatbalsts referendumam tikai par mācībām latviešu valodā un divu valsts valodu referendums liecina ,ka latviesi neko īpašu kopīgu ar veštautiešiem negrib un viņus tikai paciešs.

  15. Izglītība latviešu valodā jāieved nekavējoši, kamēr Krievijai nav laika, bet ja ilgi muļļāsimies tad visu salaidīsim auzās. Tāda izdiskutēšana pie laba gala nekad nenoved it sevišķi, ja opozīcija sastāv no mazizglītotiem proletāriešiem – okupantiem.

  16. jautājums šai runas sievai Atbildēt

    Vai jūs piedalījāties referendumā par izglītību tikai latviešu valodā 2011 gadā? Domaju, ka nē. Ir nožēlojami ka mūsu latviešu valstī ir bezmugurkaulnieki, kuri seko hūtei ar neārstējamu homosovjetikus sindromu (tā pati slimība, ar kuru izteikti slimo saskaņas centra deputāti)

Draugiem Facebook Twitter Google+