Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. decembris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Prezidents gaidīja “iedzīvotāju vēlmi”, nevis partiju atbalstu (16)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc skumjpilnās Valda Dombrovska atkāpšanās Valsts prezidents attālinājās pils ēkas dziļumā, solīdamies būt kluss kā aka, līdz apli pa aplim nepabeigs konsultācijas ar parlamentāriešiem, gādājot jaunu Ministru prezidentu. Šajās pāris nedēļās Bērziņtēvs dedza eglīti ar bērniem, svinēja 69 gadu dzimenīti, reizēm klausījās Čaka Berija melodijas un “Saule. Pērkons. Daugava”, kad kļuva sērīgi, smeķēja malciņš konjaka – tāpēc jau konjaks ir pasaulē, lai uzlabotos noskaņojums. Par politiku Viņa Ekselence nebilda ne vārda.

Vajag klausīties un iegaumēt, ko pirmā persona saka. Taču uzradās prezidenta dotā klusuciešanas zvēresta tikpat kā oficiāli iztulkotāji un ļaunvēļi, kas minēja, kas notiek Melngalvju nama Ovālajā un mazāk ovālos kabinetos. Kādam To bija pastāstījusi friziere. Cits jutās interprets un eksperts – valsts drīz tvaikoja tenkās. Tās atspēkojam: prezidents netaisījās rīkot nedz tehnisku, nedz varavīksnes valdību, nedz ar jautro Dūklavu priekšgalā. Viņš neveica slepenas pārrunas ar talibaniem, minioligarhiem vai ļimonoviešiem, lai pārdotu Latviju verdzībā. Viņš nenokāpa pagrabos, lai kā tumsības ķēniņš sveču gaismā jauktu kokteilīti no sikspārņu asinīm, vaivariņu uzlējuma un rīcineļļas – dzertu to un kļūtu neuzvarams. Valsts galva nemēģināja sagāzt konstitūcijas žodziņu un pārkāpt tam pāri jau diktatora rangā. Viņš nedzīrās izlietot virspavēlniekam piekritīgās funkcijas, un armija palika karabāzēs. Vienīgā asā Bērziņtēva izdarītā kustība bija centiens runāt uz komisāru Piebalgu, lai tas nolaistos no Eiropas augstumiem un pārņemtu valdību Latvijas zemajās ielejās.

Tikmēr partiju birojos…

Partijas bija apbrīnojami uzvedīgas, nevis kā citkārt pēc valdības krišanas. Nesteidzās rīkot uteni, nepeilēja pēc sagrābjamiem amatiem. Tikai “Saskaņas centrs” piepūta vaigus, lai rādītu, ka arī tārpā slēpjas spēks, un apsūkāja informācijas asaku, ko tādu Bērziņš aci pret aci teicis premjeram, ka tas demisionējis. “Vienotība” uz ātru roku sameklēja solīdu vīru Pabriku Dombrovska vietā. Cienījama izvēle – diplomātisks cilvēks, māk svešvalodas, ar pieredzi valdībās. Taču, zinot, ka prezidentam varētu būt nesadzijusi brūce attiecībās ar Pabriku, “Vienotība” izdarīja kļūdu. Tā lietoja pavāju argumentāciju un neuzstājās ar pārliecību. Vieniem partijniekiem “tas Pabriks” lāgā nepatika, gaidīja “rezerves variantu”, citi nebija atžirguši pēc piedzīvotās Valda demisijas, un reti kurais gādāja atbalstu kandidātam, sak, šis ir zēns uz goda! Zaķis salasīja Saeimas vairākuma balsis, Āboltiņa apgalvoja, ka Pabriku atbalstot darbaļaužu vēstulēs, taču partija neparādīja, ka tieši Pabriks atrasts kā jauns spožs latiņš kapara santīmu kaudzē.

Andris Bērziņš pēc savas spēcinošās televīzijas runas “Pret bezatbildību” Zolitūdes dienās jutās saņēmis nelielu tautas uzticības porciju. Un gaidīja nesteigdamies. Lai norūgst labs vīns. Viņam nerūpēja 40 vai 60 “par” balsis Saeimā – amorfā vidē. Viņš gribēja dzirdēt atzinīgu sabiedrības viļņošanos un Latvijas ienaidnieku vaidus – jēziņ balto, Pabriks premjers, laižam ļekas! Lūk, to vajadzēja organizēt “Vienotībai” un cauru nedēļu atskaņot zem pils logiem! Bet starp biedrībām pat ievērojamākā “Mozaīka” neko neteica, un Kažoka savilkās krunkās, vai Pabriks nav pārāk nacionāls. Tā sabiedrībā labi ieredzēts vīrs palika sēžam uz savas mantības mugursomā – ministrijā. Tikai Mārtiņš Bondars nopūtās – vai viegli būt Pabrikam.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Vai Berzinu kungs ir norudzis?Vins nevareja ari sanemties lai aprecetos…

  2. Ko jūs te visi cepaties? Mums takš ir tikai marionete un nosaukums no prezidenta!!! Laikam jau tagad jāgaida drošības dienesti…

  3. pasolitu kadu brivbileti nobalsotu par Usakovu taka neaizkeras.tie paslabuma mekletaji

  4. Ja notiktu visas tautas nobalsošana, tad latviešiem, protams, būtu vairāki kandidāti, bet ar garantiju uzvarētu Ušakovs.

  5. Prezidents dara visu kā pienākās.Vai viņam saskumušā,raudošā lācīša vietā vajadzēja izvēlēties kādu no
    trim sivēniem?
    Augstais amats tika piedāvāts Āboltiņas kundzei,bet šī,nē un nē…
    Vēl jau “Vienotībai“ir“brašas“dāmas:Inese Vaidere, Sandra Kalniete kuras pa tukšo lidinās uz Bri-
    seli un atpakaļ… Laiks glābt partiju un tēvzemi…

  6. Turpinot Mērijas iesākto Atbildēt

    Vai tautai un valstij,kas nebūt nav tās turīgākās Eiropā,vajadzīgas četrpadsmit ministrijas ar visiem padomniekiem,daudzajiem sekretāriem,pat pa vairākiem atašejiem Briselē un Maskavā,ja jau bagātajā Šveicē ir tikai septiņas ministrijas,bet Kiprā pat vēl mazāk-tikai sešas? Vai tikai tāpēc,ka,kā raksta NRA žurnāliste Baiba Lulle,”Ministru skaits atbilst ministriju skaitam”?

    • Jā, arī ministriju ir par daudz. Nezinu, ko katrs no ministriju n-tajiem departamentiem ar tik sarežģītiem nosaukumiem, ka galva var pārplīst iegaumējot, sadara? Vienā kambarī nezina, ko dara blakus kambarī. Taisa vienus un tos pašus papīrus. Turīgākās valstis prot dzīvot taupīgi, tāpēc tās arī ir turīgas. Tajās valstīs neviens ministrs nebraukā ar valsts autiņiem, bet iet kājām vai izmanto sabiedrisko, vai brauc ar savējo.

  7. Tauta vēlas nojaukt kauna stabu, kāpēc bērziņš neatbalsta.

  8. Ko Līcīškungs ar to visu gribējis teikt? Tā arī nekļuva skaidrs. Šai situācijā, kādā nolikta Latvijas sabiedrība, ar vieglu iroņī ir tā kā par maz. Cerēju, ka varējāt gan prasīt publiski prezidenta komunicēšanu ar sabiedrību pēc tā, ka Valsts “galva” visai neiecietīgi vakar atraidīja Līcīškunga kolēģi Latvijas televīzijā. Principā tā bija durvju aizciršana sabiedrības deguna galā. Vai mums tāds prezidents nepieciešams? Vai tautai un valstij, kas nebūt nav tās turīgākās Eiropā, vajadzīgs prezidents ar visu savītu un izdevumiem, ja šis prezidents atsakās runāt ar nodokļu maksātājiem? Ko Jūs par to sakāt, Līcīškungs?

  9. Pabriks atbalsta latviešu nācijas un valodas aizsardzību Satversmes preambulā.
    Taču Bērziņš ir pret preambulu, viņš atlaida konstitucionālo lietu komisiju. Tāpēc arī prezidents Pabriku neatbalsta.
    Ja vēl viņam pie sarunu galda abās pusēs sēž ZZS (Daudze)un TP (R.Bērziņš) cilvēki, tad ilūziju nav

  10. Vai prezidentam interesē tikai SC fanu vēlme? Ne jau tautas.

  11. Smieklīgi skan ziņa izdomātām par darbaļaužu vēstulēm ,kurās būtu izteiktas kādas vēlmes par patreizējā politiskā ,ekonomiskā haosa cēloņiem un to likvidācijas instrumentiem.
    Reiz bērziņš cieti izteicās ,ka nabagiem te nekāda teikšana nebūs ,cieti.

Draugiem Facebook Twitter Google+