Labāk apdrošināties pirms izstāšanās 0
Līdz plānotajam breksita datumam palikusi tikai 21 diena, taču Apvienotā Karaliste (AK) un Eiropas Savienība (ES) nav pat soli tuvāk risinājumam, drīzāk pat otrādi, tādēļ britu mediji intensīvi apspriež visus iespējamos scenārijus.
Izstāsies tik un tā
Bloka galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē jo projām apgalvo, ka “izstāšanās bez līguma nekad nav bijusi ES izvēle”, tajā pašā laikā Boriss Džonsons raksta, ka Apvienotā Karaliste “sapakos čemodānus un dosies prom”, pie bezlīguma breksita vainojot tikai un vienīgi ES.
ES līderi nav apmierināti ar Džonsona piedāvātajiem izstāšanās noteikumiem, norādot, ka pagaidām tos nevar akceptēt ne Brisele, ne Dublina.
Ja britu valdība nespēs nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem, tad Barnjē neredz veidu, kā turpināt sarunas, gan piemetinot, ka “personīgi es gribētu turpināt”.
Pēc nedēļas sāksies Eiropadomes samits, un līdz tam brīdim jābūt skaidrībai par izstāšanās līgumu. “Nav saprātīgi gaidīt, ka 27 vai 28 valstu vadītāji nolems un parakstīs kaut ko, ko viņi ieraudzījuši tikai iepriekšējā vakarā vai pirms divām dienām,” komentē Īrijas līderis Leo Varadkars, jautāts par vienošanās iespējamību.
“Vēsture pilna līdzīgām traģēdijām”
Pirmdien britu medijā “The Spectator” tika publicēts kāda vārda nenosaukta, bet uzticama Dauningstrītas avota telefonsaruna ar žurnālistu Džeimsu Forsītu, kur tiek analizēta pašreizējā situācija, tā teikt, no iekšienes. “Sarunas, iespējams, beigsies šonedēļ, Varadkars nevēlas turpināt. Viņš labprāt runāja tikai pirms Bena likuma pieņemšanas, kad domāja, ka izvēle būs ”jauns darījums vai nekāds darījums”. (..)
Skaidrs, ka viņš liek likmi uz otro referendumu un ka viņš mudina Barnjē pieturēties pie apgalvojuma, ka Apvienotā Karaliste nevar atstāt ES, nerēķinoties ar Ziemeļīriju.
Parīzē un Berlīnē ir gana daudz cilvēku, kuri vēlētos apspriest mūsu [britu] piedāvājumu, bet Merkele un Makrons nespiedīs Barnjē to darīt, kamēr vien Īrija neteiks, ka vēlas sarunas. Tie, kas domā, ka Merkele mums palīdzēs, dzīvo iedomu pasaulē. (..) Īrija un Brisele tic tiem, kuri zaudēja referendumā, nevis tiem, kuri uzvarēja, un viņi neizprot elektorātu. Ja šis līgums mirst tuvākajās dienās, tad tas netiks atdzīvināts. Lai tiktu galā ar Breksita partiju, mūsu vēlēšanu sauklim jābūt – nekādas kavēšanās, breksitam jānotiek nekavējoties.”
Vēl avots pieļauj, ka, iespējams, no ES puses izskatās, ka AK blefo, jo savulaik bijusī premjere Meja nepārtraukti nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem, bet tad mainīja nostāju.
Ja sarunas šonedēļ beidzas bez iznākuma, tad valdībai jālemj, ko darīt ar tā dēvēto “padošanās aktu” – parlamenta pieņemto Bena likumu par to, ka izstāties bez līguma nedrīkst.
“Mēs vai nu izstāsimies bez līguma 31. oktobrī, vai arī tiks rīkotas vēlēšanas, un tad mēs izstāsimies bez līguma. Kad viņi jautās – kāda jēga pagarināt izstāšanos? – tad mēs atbildēsim: “Tā nav mūsu aizkavēšanās. Parlaments grib aizkavēt izstāšanos, bet tā ir ļoti slikta ideja, ko jebkuram vajadzētu noraidīt.”
Konservatīvā partija fokusēsies uz uzvaru vēlēšanās, nākot klajā ar priekšvēlēšanu programmu, kur galvenais punkts būs izstāšanās no ES, tiks pieņemts, ka visas valstis, kas vēlas aizkavēt izstāšanos, jaucas britu iekšējās lietās, atbalstot parlamentu, kas ir ļoti nepopulārs.
“Tie, kuri atbalstīja Bena likumu, vēlējās izgāzt jauno līgumu, kas viņiem, iespējams, arī ir izdevies. Tad galu galā iznākums būs tāds, ka viņi palīdzēs mums uzvarēt vēlēšanās, apvienojot breksiteru balsojumus, un tad būs izstāšanās bez vienošanās. Vēsture ir pilna ar līdzīgu ironiju un traģēdijām.”
Skaidrs, ka visas partijas gatavojas vēlēšanām, kas notiks ātrāk vai vēlāk, jo pēc vairāku deputātu aiziešanas konservatīvās partijas valdība ir kļuvusi par mazākuma valdību un Boriss Džonsons turas amatā tikai tādēļ, ka leiboristu reitingi aptaujās saglabājas zemi, turklāt daudzi parlamenta deputāti labi zina, ka netiks ievēlēti atkārtoti.
Kas notiks ar EVAK apdrošināšanu?
Ja tiešām pēc trim nedēļām būs bezlīguma izstāšanās, tad, dodoties ceļojumā no AK uz ES un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina, Šveice) un no ES uz AK, nāksies atcerēties ne tikai par pases derīguma termiņu, bet arī par papildu veselības apdrošināšanu. Līdz šim pietika ar bezmaksas EVAK karti, kas dod tiesības saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.
Gadījumā, ja notiks izstāšanās bez īguma, tad šī karte vairs nedarbosies. Britu valdība ir lūgusi 31 valsti šo karti atstāt spēkā vismaz līdz 2020. gada 31. decembrim neatkarīgi no izstāšanās līguma esamības vai neesamības, taču tikai trīs valstis piekritušas sadarboties gadījumā, ja notiek izstāšanās bez līguma, – Spānija, Portugāle un Īrija.
AK rezidentiem tas nozīmē papildu veselības apdrošināšanas izdevumus, dodoties uz Eiropu, taču britu valdība apgalvo, ka intensīvi strādā, lai panāktu vienošanos.
Britu veselības apdrošinātāju asociācija brīdina, ka “apdrošinātāji pilnīgi noteikti sastapsies ar lielāka apjoma apdrošināšanas prasību pieteikumiem, un tas tieši ietekmēs cenas klientiem”.
BBC mājaslapā publicēti vairāki ieteikumi ceļotājiem “cietā” breksita gadījumam. Piemēram, ja ir ilglaicīgas veselības problēmas, tad vispirms jāatrod veselības apdrošināšana un tikai tad jāpērk biļetes ceļojumam, jo apdrošināšana var izrādīties ļoti dārga.
Baida ar deportāciju
Britu Iekšlietu ministrijas drošības ministrs Brendons Lūiss intervijā vācu laikrakstam “Die Welt” apstiprinājis, ka tie ES pilsoņi un viņu ģimenes, kuri nepieteiksies jaunajam rezidenta statusam, tiks aizturēti un deportēti. Taču panikai nav pamata, jo pieteikšanās beigu termiņš ir 2020. gada 31. decembris.
Zināms, ka līdz šī gada 30. septembrim jauno rezidenta statusu ir saņēmuši jau 57 600 Latvijas pilsoņu, kas ir aptuveni puse no valstī esošajiem tautiešiem.
Jauno rezidenta statusu saņemt ir viegli, tiek atteikts tikai retos gadījumos – tad, ja nav iespējams pierādīt atrašanos valstī vai arī bijusi vērā ņemama krimināla sodāmība.
