Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. oktobris, 2014
Drukāt

Labāk braukšanai nekā iebraukšanai autoostā (2)

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Satiksmes ministrs autoostām uz pasažieru ērtību rēķina atņemtos 2,3 miljonus eiro sola ieguldīt jaunos reisos.

Inerce valsts budžeta naudas izdevumu griešanā var novest pie vairāku reģionālo autoostu darbības pārtraukšanas un nelegālo pārvadājumu pieauguma – tā Satiksmes ministrijas (SM) ieceri samazināt nākamajā gadā budžeta izdevumos autoostām vajadzīgo finansējumu no 4,51 uz 2,2 miljoniem eiro vērtē Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Tās padomnieks Aino Salmiņš pieļauj, ka labojumu apstiprināšanas gadījumā daudzviet pašvaldībās no autoostu pakalpojumu izmantošanas atteiksies, kas pasažieriem radīs papildu neērtības.

“Autoosta nepieļauj nelegālos pasažieru pārvadājumus, tas ir reisu sākuma un galapunkts, kur nelegālais pārvadātājs netiek klāt,” uzsver Bauskas autoostas valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs. A/s “Cata” izpilddirektors Andrejs Malkavs uzsver – jautājums par autoostām “karājas” gaisā jau gadiem ilgi, pārmaiņas ir vajadzīgas, tomēr nav jūtams SM uzstādījums par nozares virzību. Tātad pasažieru pārvadājumu nozarei, tostarp autoostām, nav darbības stratēģijas.

Augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie “Labojumi autopārvadājumu likumā” paredz jaunu autoostas reģistrācijas, pārreģistrācijas, uzraudzības un kontroles funkciju Autotransporta direkcijai. Patlaban šis darbs jāveic Satiksmes ministrijai, tomēr uzraudzība tikpat kā nenotiek, piebilst U. Kolužs, kurš ir arī Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs. Viņš kritizē SM par to, ka nu jau daudzus gadus apspriešanās ar uzņēmējiem pirms jaunu likumu apstiprināšanas notiek ķeksīša dēļ – viņu viedokli ministrija vērā neņem. “Mēs redzam, ka naudas nozarei aizvien nepietiek, mūs cenšas pārliecināt par izdevumu samazināšanas svarīgumu. Rezultātu jau redzam – nepietiek šoferu, viena trešdaļa no viņiem ir pensionāri,” tā U. Kolužs. Viņš uzskata – autoostu uzraugam ir jāslēdz līgums par pakalpojumiem ar katru autoostu atsevišķi tāpēc, ka situācija novados ir atšķirīga.

SM iecerējusi noteikt autoostām no valsts budžeta finansēto minimālo pakalpojumu daudzumu, kā arī iesaistīt pašvaldības autoostu darbības efektivitātes celšanā. Kā to saprast? U. Kolužs vērš uzmanību, ka sarunās ar ministriju izskanējis viedoklis par to, ka lauku autoostā pietiek ar vienu peronu, kases nav vajadzīgas, pietikšot arī ar vienu darbinieku. Kāpēc vispār jāsamazina sniegtais atbalsts un kāpēc par 2,2 miljoniem eiro? Kāpēc jautājumu neapspriež Autoostu uzraudzības padomē un Sabiedriskā transporta uzraudzības padomē? Uz iepriekš minētajiem un citiem ar naudas samazinājumu saistītiem jautājumiem SM atbildes sola nākamajā nedēļā.

A. Salmiņš norāda – ja pašvaldības iesaista autoostu darbības nodrošināšanā, tad tā tām ir jauna funkcija un ir vajadzīgs arī naudas atbalsts. “Autotransporta direkcija un Satiksmes ministrija patlaban ir izpildītāji, nevis politikas veidotāji. Autotransporta direkcija neatbilst Valsts pārvaldes likumam tāpēc, ka tā veido nozares politiku un vienlaikus nozari uzrauga,” tā A. Salmiņš.

Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss vakar “LA” uzsvēra – lielāko daļu no autoostām paredzētā atbalsta finansējuma, proti, aptuveni divus miljonus eiro, saņem Rīgas Starptautiskā autoosta. “Mēs rosinām, iespējams, nemaksāt tik lielu atbalstu Rīgas Starptautiskajai autoostai tāpēc, ka tā naudu var vairāk pelnīt ar dažādiem pakalpojumiem. Piemērs ir Centrālā dzelzceļa stacija, kas atrodas turpat netālu un uzturēšanas izmaksas sedz no ienākumiem no komercdarbības. Tāpat rosinām autoostām no valsts budžeta finansēt vien minimālo pakalpojumu daudzumu, bet ietaupīto naudu tērēt jaunu reisu atklāšanai pagastos. Ir ļoti daudz pagastu un ciemu, kur autobuss kursē vien dažas reizes nedēļā, cilvēki nevar piemērotā laikā apmeklēt veselības aprūpes un izglītības ie­stādes. Sabiedriskā transporta satiksme uz novada centru ir jānodrošina ik dienu. Tātad ministrijas politiskais uzstādījums ir – daļu no autoostām novirzītās naudas piešķirt jaunu autobusu reisu nodrošināšanai,” tā A. Matīss. Viņš arī paredz asu diskusiju par jaunajiem likuma labojumiem.

Uzziņa

Autoostu pakalpojumu izmaksas

veido 6% no kopējām ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītajām izmaksām.

2013. gadā starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos izdevumi par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem bija aptuveni 4,2 milj. EUR, t. sk., maksājumi par biļešu izplatīšanu (starpniecību) 0,9 milj. EUR un maksa par autobusu iebraukšanu autoostās – ap 3,36 milj. EUR.

2014. gadā paredzamie izdevumi ir aptuveni 4,51 milj. EUR, t. sk. maksājumi par biļešu izplatīšanu (starpniecību) 0,86 milj. EUR un maksa par iebraukšanu autoostās ap 3,65 milj. EUR.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sen jatiek vala no nevajadzigajam autoostam.

  2. Vienreiz kaut vienam būtu bijusi pareizs domāšanas virziens,sen jau vajadzēja to izdarīt.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+