Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. augusts, 2014
Drukāt

“Labāk iešaut sev kājā”. LA diskusija Rēzeknē (33)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Ceļi un dzelzceļi – Latgales nākotnes veiksmes stāsts” piektdien Rēzeknes novada Feimaņos strīdējās pieci politiķi – viens no vecās opozīcijas, viens no vadošās partijas, viens no puspozīcijas un divi vecie jaunpienācēji.

Kravu plūsma palielinās


Jānis Tutins (“Saskaņas centrs”) esot runājis ar kādu vietējo dzelzceļnieku. Agrāk esot bijušas 30 kravas nedēļā, tagad vairs tikai divas, trīs, četras. Tutins uztraucās, vai tranzīta apjoms saglabāsies un vai latgaliešiem būs darbs pie dzelzceļa arī turpmāk. Dzintars Zaķis (“Vienotība”) lepojās ar “Latvijas dzelzceļa” rekordu kravu pārvadājumos 2012. gadā. Paradoksāli, bet šā gada pirmajā pusē, pat Ukrainas krīzes laikā, kravas vairāk tiek vestas uz ostām nekā pērn.

Jānis Jurkāns diskusijā iesaistīja savas partijas “Vienoti Latvijai” sarak­sta biedru Oskaru Juhneviču, Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektoru, kurš gan nerunāja kā pieteiktais eksperts, bet kā topošais politiķis. “99% eksporta pakalpojumu dzelzceļa kravu nāk no Krievijas, pārsvarā tās ir ogles, un, ja tām atradīs ceļu caur Krievijas ostām, tad 50% darbinieku “Latvijas dzelzceļā” vairs nestrādās,” brīdināja Juhnevičs un aicināja “pareizi attiekties pret mūsu kaimiņu”.

Juris Viļums (Reģionu apvienība) pārmeta, ka visas kravas tiek pārkrautas ostās un “Latgolai nū tā līla tolka nav”. Latgales zaļā tūrisma vide neesot pasargāta no bīstamo kravu izraisītām katastrofām. Viņš vēlas Rēzeknē sauszemes ostu, kur tranzīta kravas tiktu pārkomplektētas.

Ar elektrovilcienu – no 
Feimaņiem līdz Rīgai?


Latvijas dzelzceļam posmā no Krievijas robežas līdz ostām jābūt konkurētspējīgam, norādīja Zaķis. “Nākamajos septiņos gados paredzēts īstenot pusmiljardu eiro vērtu projektu – dzelzceļa elektrifikāciju. Šis projekts uz katru tonnkilometru ietaupītu vienu eiro! Tā kā viens tonnkilometrs maksā 10 eiro, tad tas dotu 10% ekonomiju! Ja izdosies dzelzceļu elektrificēt, tad kravas caur Latviju ies vēl vairāk. Taču, lai varētu paņemt pretī vairāk kravu, vajadzēs otras sliedes. Tad būsim efektīvāki, zaļāki, taupīgāki un cilvēki ar autobusu tiks pievesti klāt vilcienam, lai tiktu uz Rīgu.”

Klātesošie politiķi tomēr samulsa pēc jautājuma, vai uz Rīgu no Feimaņiem pēc 2020. gada varēs aizbraukt ar elektrovilcienu. Tā arī neatbildēja. Zaķis runāja kaut ko par kombinēto braukšanu – ar dīzeļvilcienu un ar elektrovilcienu. Beigās visi nosprieda, ka no Rēzeknes gan vajadzētu varēt… “Ko fantazējat par elektrifikāciju, ja no Daugavpils uz Rēzekni vairs nav pasažieru vilcienu satiksmes,” no zāles pārmeta kāds vīrs, kurš vairs nevar Feimaņos no Krāces stacijas ar vilcienu doties uz abām lielpilsētām.

Mērķis – melnā virsma 
zem autobusa riteņiem


“Visam Latgales reģionam iedalīti 180 miljoni, bet par šo naudu tiek uzlabots daudz vairāk ceļu nekā agrāk. Nu jau trīs gadus cenšamies pēc iespējas vairāk lietot melno segumu, ar ko šai reģionā pietiekami efektīvi var apstrādāt grantēto ceļu virsmu, toties maksā desmit reižu lētāk. Pagājušajā gadā trīssimt kilometru Latgalē šādi uzlaboti. Pie Maltas šāds melnā seguma posms labi kalpo,” skaidroja Zaķis. “Mērķis, ko četros gados gribam sa­sniegt, – melnā virsma visos tajos maršrutos, pa kuriem brauc sabiedriskais transports,” viņš noteica.

Edgars Jaunups (“Latvijas attīstībai”) uzmanību vērsa ne tik daudz uz to, kurp ceļi vedīs, bet uz pašu būvniecības procesu: “Latgale būs veiksmes stāsts, jo ceļu būve turpmākos septiņos gados būs iespēja darba vietām.” Viņš atgādināja Zaķim, ka ceļu būves programmā naudas būs divreiz mazāk, nekā valdība pati aprēķinājusi visu ceļu savešanai kārtībā (četrus miljardus eiro). Jaunups piedāvāja vienkāršu risinājumu: “Līdzīgi kā Lietuvā un Polijā pie valsts naudas jāpiesaista privātā nauda. Tas nenozīmē, ka būs maksas ceļi, bet tos varēs savest kārtībā agrāk. Latvijā nākamajos septiņos gados paredzēti divi šādi projekti, bet Lietuvā – 30! Lietuvā šis mehānisms strādā lieliski.”

Ja septembrī 
apstāsies tranzīts…


Edgars Jaunups un Jānis Jurkāns pārmeta, ka valdība nav gatava krīzei. “Tikai tad, kad Krievija nāca klajā ar sankciju sarakstu un lauksaimnieki sāka ciest zaudējumus, valdība attapās: kaut kas jāsāk darīt! Un sāka histēriski darboties. Tagad ar tranzītu līdzīgi. Zaķa kungs lielās, ka pērn bija augsts kravu apgrozījums un ka šogad tāpat, bet valdībai jau šodien būtu jāsāk strādāt pie situācijas, ja tranzīta kravas nogriezīs un dzelzceļa kravu apgrozījumā būs kritums. Pirmkārt jāuztraucas ne jau par “Latvijas dzelzceļa” peļņas zudumu, bet par milzīgo iespējamo bezdarbu. Nejūtu, ka valdībai būtu plāns B, ja pēc pāris nedēļām rastos šāda situācija. Vienā dienā var tikt pieņemts lēmums, un dzelzceļš apstāsies,” noraizējies bija Jaunups. “Jau šodien jābūt aprēķinātam, cik liela kompensācija būtu tad jāprasa no Eiropas Savienības.”

“Tranzīts valsts budžetā dod 14%, tāpēc politiķu uzdevums ir panākt, lai šī daļa nekristos, bet turpinātu augt,” atgādināja Jānis Jurkāns un, kā parasti, pārmeta neapdomīgo valsts ārpolitiku ES sankciju atbalstīšanā. “Tā vietā jāizrēķina, cik daudz zaudēs darbu Latvijā. Vai varas partijas veikušas aprēķinus, kas mūs sagaidītu pēc jauna savstarpējo sankciju viļņa? Mūsu vēlēšanu sarakstā ir kundze, kuras saimniecībā ir 600 govis – viņai draud bankrots. Valdībai jādomā, nevis kā izpatikt Briseles kungiem, bet kā amortizēt situāciju Latvijā!”

“Vienam no Eiropas politiķiem žurnālisti vaicāja: “Vai sankcijas nebija šāviens pašam sev kājā?” Uz to viņš atbildēja: “Šāviens kājā ir labāk nekā šāviens galvā!”” paralēles ar savas partijas pozīciju vilka “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. “Jā, Eiropa dara pareizi. Jā, valdībai ir plāns! Jau otro valdības sēdi pēc kārtas tiek domāts, kā palīdzēt zemniekiem, kā palīdzēt pārstrādātājiem un pārvadātājiem. Valdība strādā pie tā, lai dzelzceļš tiktu nodrošināts ar kravām ilgtermiņā. Riskanti ir paļauties uz kravām tikai no Krievijas, tāpēc tiek meklēti partneri citās valstīs, arī Ķīnā, Kazahstānā,” apliecināja Zaķis.

Kad no zāles tika pārjautāts, vai šie plāni sāks īstenoties, ja sankcijas tranzītu skars jau septembrī, Zaķis pauda lielu neticību šādam pavērsienam: “Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krievijas un Ukrainas konfliktā lielvaras būs pamērojušās ar muskuļiem un pēc tam atgriezīsies pie normālas tirdzniecības.” Viņš pieļāva, ka Kremlis tranzīta ceļu noslēgšanu caur Latviju varētu piemērot, bet tikai “kādu laiku kravas šeit varētu nebūt”. Viņš palika pie sava, ka valdībai esot plāns, ko darīt. Pat pēc vairākkārtējiem vaicājumiem no zāles, neatbildēja. “Neticu, ka sankcijas varētu tikt vērstas tikai pret Latviju,” politiķis izvairījās no konkrētas atbildes. “Piena ražotāji pirms pusgada arī nedomāja, ka būs šāda notikumu attīstība,” attrauca Jaunups.

Lai Latgale būtu 
veiksmes stāsts


“Latgale varētu būt tikpat perspektīvs reģions kā Ventspils, bet no Latgales ievēlētie deputāti Saeimā cīnījušies par iespējām zvērestu nodot latgaliski, nevis cīnījušies par reāliem ekonomiskiem uzlabojumiem, lai nauda atnāktu uz Latgali. Prioritāte ir augsti apmaksātas darba vietas Latgalē – pretējā gadījumā uz Latgali brauksim kā uz Gaujas nacionālo parku,” sprēgāja Jaunups. Sašutis kājās cēlās Tutins, ka latgaliešu valodai ir tādas pašas tiesības dzīvot kā latviešu valodai. Juris Viļums atgādināja, ka, pateicoties Latgales deputātu grupai, tika pieņemta Latgales atbalsta programma. Viņš vērsa uzmanību uz 150 miljonu eiro projektu, lai pārkraušanu Rīgā pārceltu no vienas salas uz otru: “Cik daudz darba vietu būtu Latgalē, ja te atvēlētu šādu summu vai vismaz noorganizētu sauszemes ostu Rēzeknē!”

Ko šie darīšot, lai Latgale būtu veiksmes stāsts, uzjautāja no zāles. Jānis Jurkāns pauda, ka Latgalē būs darba vietas, ja nodokļus sakārtos investīcijām draudzīgus. Tutins uzskata, ka valstij jāatsakās no neitralitātes attiecībā uz uzņēmējdarbību – tai jāuzņemas lielāka atbildība ar savu atbalstu un kontroli. Latgales ražotājam jāspēj uz Rīgas Centrāltirgu aizvest savu produkciju par tādu pašu cenu kā zemgalietim – 
viņš ierosina piemērot attāluma koeficientu.

“Latgalē jau ir veiksmes stāsti,” Zaķis ar daudziem piemēriem no “Gora” līdz arodskolām centās pārliecināt arī klātesošos. “Esmu pārliecināts, ka Latgale būs veiksmes stāsts, bet tas sastāvēs no ļoti daudziem komponentiem.”

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Arctic Paper Baltic States”, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “Dimela Veta Latvija”, partijas: “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Vienoti Latvijai”, Inese Vaidere, Alfrēds Rubiks, Rēzeknes novada pašvaldība, Feimaņu pagasta pārvalde.

Sadarbības partneris: “LDZ Cargo”

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, 
”Rēzeknes Vēstis”, “Vietējā Latgales Avīze”, 
”Panorama – Rēzekne”, www.rezeknesnovads.lv, 
www.publika.lv, www.rezeknesbiblioteka.lv, www.vilani.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. PALDIES Anonymous!!! JĀ, KUR MŪSU LĪVU, OTRAS LATVIJAS PAMATTAUTAS, VALODA UN VALSTS IESTĀŠANĀS PAR ŠO TAUTIŅU??? K U R ???

  2. Labāk iešaut krievnacistam pakaļā.

  3. Paprasiet Jånim Jurkånam ku®å kabatå vins sabåza desvindesmito gadu såkumå savåktos dolårus Amerikå? Jå, tas bija veiksmigs pasåkums Jurkana kabatai.

  4. Jurkaans ir inteligjents bet par vecu aktiivai politikai- ja vien prezidentos, Godmanis, Kalviitis ar zaudeejushi apetiiti, bet Shlesera mega oligarha utopija beidzaas, kad Vienotiiba ar laaciiti noslaucija vinjam degunu un shobriideejaa pasaules politika Shleseram nenesiis vajadziigo peljnu un iespeejas.
    Shkjeele izraadaas bija visgodiigaakais no latvieshiem valdiibaa. Godiigaakais pret sevi apzinoties naakotnes virziibu un godiigaakais pret taut tai skaidri aciis pasakot ko dariit un kas sagaida tautu. Tauta tikai neprata un negribeeja saprast , jo gaidiija savu iedomu augli.. un turpina gaidiit. Kalviitis ar malacis – apsoliija cirku ar ballliiti beigaas un taa notika. Analizeejiet tautieshi un prognozeejiet, izgliitojieties – pietiek sapnjot un pluust pa straumi teelojot apbizhotos.Latgalee klasiskaa lauksaimnieciiba izmirs, mazaas pilseetas/ lauki ar. Kaadas jomas attiistiisies..?!!!

  5. t Latvija tikmeer kaa Zatlers izmuldeejaas turpina paarveersties zaljajaa bufera zonaa, nodroshinot eiropu ar cilveek uc leetiem resursiem -attiistiiba neprognozeejas, taa ka staadiet mezhu vai brauciet uz megapoleem miiliishi – liktenis tika izlemts ES sarunu procesaa, kad sevi pozicioneejaam kaa… 🙂 un piedaavaajaam ka….:) …ljoti eiropai nepiecieshamu stuuri ;D. Mees piedalaamies sveshaa speelee un tajaa nevaram uzvareet vai konkureet kaa atsevishkja valsts !

  6. Man liekas, ka tur uzsvars tika likts uz basketbolu. – jo Jaunups kā nekā!

  7. Pēc šo ciemiņu izrunām mēs driz dzivosim komunizmā.

  8. Kā te Tutins izrunājās par latgali.Ko viņs var saprast no ekonomikas ? Prasts felšers, kurš ASV kaut kādā ciematā ir beidzis školu.Kurai nav pat akreditācijas tai valstī!

  9. Cilvēkiem cirks pa velti!

  10. T.s latviešu valoda ir latgaļu valodas dialekts! Un latvieši ir latgaļi, kuri asimilējuši kuršus, zemgaļus, sēļus un līvus. Bet “Gors” koncertzālei gan ir stulbs un neveiksmīgs nosaukums.

    • Kā jau minēju,šis ir kārtējais apstiprinājums par čangaļiem- mēsliem kuri ir salīduši visos LATVIJAS STŪROS kā suņu sūdi Rīgas parkos un tagad par visām varītēm mēģina šKELT LATVIEŠU NĀCIJU neskatoties ne uz Latvijas valsts satversmi ne uz Valsts likumiem –mēs čangļi esam galvenie -mūs atbalsta SC un tāda pat mēslu krievija.
      Andrejs.

      • Andrej, tieši tu esi čangalis! Izlasi Kaudzīšu “Mērnieku laikus”, tad tu kā īstens čangalis beidzot sapratīsi kur ir Slātava un kur ir Čangaliena. Bet tam, Rīgā par SC balso tie īstenie rīdzinieki, kuri 4 paaudzēs dzīvo Rīgā un pat kā tūristi nav bijuši ne Vecpiepalgā, ne Jaunpiebalgā, kur mīt tie īstenie čangaļi un slātavieši.

        • Čangaļi ”Faiba” ir ČANGAĻI -T.S.-latgaļvalodīgie kuruprāt viņu ”valoda” esot galvenā Latvijā , pat krievčangaļu televīzijā -LTV- TAI TIEK VETĪTS LAIKS bet LĪVU valodai,KĀ VALSTS PAMATNĀCIJAS, Latvijas TV neatrodas ne minūte.

          • tu tak esi viens riktīgs čangalis, jo ienīsti un nicini Latgales latviešus! Tu neesi labāks par krieviem, okupantiem un SC balsotājiem! Latgaļi ir latvieši un latgaļu valoda ir latviešu valoda!

    • Miiliit tie “changalji” ir pashpietiekama sena cilts kas pagaajushajaa gadsimtaa nomainiija savaa gjerbonii zobenu uz vairogu ar mazu NB!! latvijas karodzinju virsuu, taa uz atrunaatiem noteikumiem piedaloties Latvijas Valsts formeeshanaa peec kopeejaam etniskaam paziimeem, to nosleedzot!! Es (latgalietis) sevi apzinos kaa Latvijas/ Eiropas sastaavdalju uz atrunas pamata un juutos atbildiigs sargaat kopeejaas intereses, kaa to esmu apnjeemies, BET netaisos izshkjiist, mainiit identitaati, samierinaaties ar asimilaaciju un negodiigu resursu paardali un pazemojumiem. Latgalietis Riigaa ir tikpat pashsaprotama paraadiiba kaa latvietis vai tas pats latgalietis Kipraa vai Briselee. Latgalietis nav un nebuus Latvietis tavaa izpratnee, jo vinja pashidentifikaacija saakas no Latgalietis(latgalis), kuram ir savas tradiicijas, valoda, veesture,pat teiktu sava mentalitaate. Un pat ja latvietis 100 gadus miljons reizhu tupus miizdams noliegs latgaliesha identitaati, latgalietii tas neizraisiis neko citu kaa smaidu un klusu liidzcietiibu par empaatijas truukumu, kas jau ir pirmaa plaisa latvieshu un latgalieshu mentalitaatees. 🙂 Atdaliities Juus (nevis muus latgalieshus) kacina krievu ekstreemisti. Bet latgalieshiem tas neshkjiet intrigeejoshi, jo ir svariigaaki maajas darbi daraami, kas bijushi neiespeejami, vai noliegti dazhaadu kaklakungu varas gados, pat veesture un tradiicijas un valoda ir teju zudusi… muusu braalji atshkjaidiiti ar slaaviem un degradeeti liidz kapam. Mees neesam pret jums, bet esam ar jums, Tachu neesam Juus. Tachu ne pashsaprotami. Ir miera laiks – iespeeju laiks, taapeec luudzu cieniisim viens otru un izmantosim laiku lietderiigi izgliitojoties, straadaajot un izkopjot sevi. Visa shii latgalju staagas orientaacija ir nevis kljuut par latvieti bet bagaatinaaties vienam otraa un buut stipriem kopaa. Jaa veesture aizgaaja savu celju, bet atstaaja peedas, kas sasniedzot kritisko punktu var kalpot par celju shkjirshanos (teoreetiski). Shobriid Laatgale lai arii latvieshu paardaliita ir apstaajusies lejupsliidee ar tendenci uz attiistiibu, taapeec pilsonju karsh nav noteikti aktuaals :D. Tachu politiska virziiba ir uz latvieshu izniiciibu, kas noziimee, ka latgalieshiem jaakljuust pasnaavniekiem kopaa ar kopeejo politiku…. tas luuk ir biistamais moments. Ir cits laikmets, un 3 celji. Laiks raadiis.

      • Zemgales lietuvietis Atbildēt

        Latgales latvieši = čyuli? Vai tad ir Vidzemes, Kurzemes latvieši?

        • Termins “chyulji” tiek lietots latgalee attieciibaa uz paareejaas Latvijas latvieshiem ar meerkji pakaitinaat vai aizvainot atkariibaa no situaacijas, konteksta un izmantojot jeedziena vienotaa satura/izpratnes neesamiibu. Un jaa ir Vidzeles Latvieshi, Kurzemes Latvieshi un nu jau arii ir Vidzemes kjiinieshi, anglijas latvieshi, Riigas krievi, Latvijas krievi, krievijaskrievi un krievu pasaule utt. ir kopienas, kuras ir tendeetas norobezhoties peec sapvstarpeejaam paziimeem. Ar latgalieshiem ir taa, ka ir viena oficiaalaa izpratne, kas nesaskan ar latgalieshu izpratni un tas nerunaa par labu legjitimitaatei.

    • Njem veeraa, luudzu, ka taa nav oficiaalaa latgalieshu poziicija, bet kaada latgaliesha individuaalas paardomas… .

  11. Vajag darba iespējas Latgalē, tad būs arī veiksmes stāsti. Ar kultūru vien veiksmīgs un paēdis nebūsi! Pašu vēderam vēl var sarūpēt, ja neesi slinks, bet citam Latgalē reti kurš var atļauties tērēt, ja vien neesi domes deputāts, pašvaldības ierēdnis un, jā, – pensionārs. Jo Latgalē, īpaši laukos, pensionāri ir vieni no bagātākajiem iedzīvotājiem. Paskatieties, kas notiek lauku veikalos, kad sāk izmaksāt pensijas – stāv ļautiņi rindā un tik pērk (jā, arī grādīgo). Arī preces tajās dienās savestas, ka ir pat izvēle, bet citās dienās – maizīte, cukurs, miltiņi un vēl šis tas, lai nerēgojas gluži tukši plaukti…

  12. kā vienmer kaisa tukšus solijumus un izvirza” mērķus” kas nekādi nav saistiti ar realitāti. opozicija uzdod konkretus jautājumus uz ko neviens neatbild, jo kas ir opozicija? -nekas.

  13. Pietuka Krustiņš Atbildēt

    Ko nozīmē vārds ” Gors “? Es zinu darbības vārdu ” gorīties “, bet ne lietvārdu Gors , turklāt ar lielo sākuma burtu. Pārkrievotāji neliekas un neliekas mierā…

    • Gors no latgalieshu valodas uz latvieshu valodu ir Gars …

    • Ak noželojamais!

    • Gors latgaliski noziimee dveeseli vai nemateriaalo cilveeka personiibas dalju, intelektu, gribu,emocijas, tempermentu.. liidziigi (eng.) spirit/ soul . Njemot veeraa krievu kopienas klaatbuutni un Reez.meera baltkrievu saknes var rasties veelme vilkt paraleeles ar (kr.) gora – kalns, kas it kaa atbilstu izvietojumam – pie kalna. Bet konkreetaak jaaprasa tiem, kas to nosaukumu izdomaaja. Man personiigi nesimpatizee tik pamatiigi smagneejs vaards kaa peleeks akmens, kas nepiestaav eekai ne vizuaali ne saturiski, driizaak taa vareeja nosaukt veco monoliito KN kalnaa un izvietot tajaa ieputeejushu muzeju. Bet.. tie kas stuuree visu vaardaa laikam jau juut citu vilni, vai arii es pats neesmu pietiekami informeets.

  14. jaunpups pārmet, ka valdībai nav plāna, ko darīt ar iespējamo bezdarbu, ja tranzītu piemeklēs nāve. Ir izeja – dzelzceļnieki jāpārklasificē par profesionāliem basketbolistiem, nodrošinot vismaz 30-40 komandas, kas spēlētu eirolīgā

  15. BLA, BLA UN NEKAS VAIRĀK

  16. Tikai pilnīgi naivie pamuļķi arvien tic kam no korumpētas Vienotības ASV marionešu teiktajam.

Draugiem Facebook Twitter Google+