Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. augusts, 2016
Drukāt

Labāk lai mājās Toms Sojers nekā Alfrēds Trampls. Pilnā saruna ar Dzelzīti un Andžānu (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šajā sezonā pirmais priekškaru 31. augustā vērs Dailes teātris ar izrādi Lielajā zālē “Toma Sojera piedzīvojumi” Dmitrija Petrenko režijā.

“Toms Sojers” ir stāsts par dzīvi kādā Amerikas pilsētiņā Sanktpītersburgā (līdzīgā savu bērnību 19. gadsimta 40. gados pavadīja Semjuels Klemenss (1835 – 1920), vēlākais amerikāņu humorists rakstnieks ar pseidonīmu Marks Tvens. – V. K.) un puišeli Tomu Sojeru, viņa draugiem Haklberiju Finu un Džimu, kas tolaik vēl bija verga kārtā. Trīs pusaudži dzīvo pilsētiņā, kur aizspriedumos un puritāniskā audzināšanā paiet visas jaunās paaudzes bērnība. Toms cenšas kļūt par džentl­meni, bet viņa brīvības un piedzīvojumu alkas ir lielākas. Un tad arī viss notiek – nakts kapsētā, lai nodzītu kārpu, – un viņi nejauši kļūst par lieciniekiem slepkavībai. Konflikti ar skolotājiem un soda saņemšana, uzupurēšanās un jokošanās, apmaldīšanās alā un apslēptas mantas atrašana. Pirmie skūpsti un uzticības zvēresti, bēgšana no vecākiem un atgriešanās, sadzīvošana un pārpratumi…

Toms vienmēr grib, kā labāk, bet sanāk, kā nu kuru reizi. Bērni uz skatuves redzēs stāstu par brīvības alkām, kas pārņem katru, kad “jūra līdz ceļiem”, lai dotos aizraujošos piedzīvojumos, bet pieaugušajiem būs iespēja atcerēties, kādi reiz bija un par ko sapņoja.

– Kā būtu, ja mājās augtu tāds puika kā Toms Sojers?

Lauris Dzelzītis: – E, vai man būtu jāiejūtas tādā kā tēva pozīcijā? Sāksim ar to, ka es būtu priecīgs, ka ir dēls. Forši. Ja no rakstura viedokļa… vai tad Toms ir kaut kāds?

Gints Andžāns: – Labāk, lai mājās Toms Sojers, nevis superkārtīgais, uzcītīgais švīts Alfrēds Trampls, kas neuzdrīkstas iespert akmenim, jo baidās sabojāt savas glaunās kurpes. Labāk pašam sadzelt rokas nātrēs nekā tikai no grāmatām uzzināt par sāpēm, baidīties tām dzēlīgajām tuvoties un tā arī nekad neuzzināt, ka no nātrēm var izvārīt garšīgu zupu. Pats esmu bērnību lielākoties pavadījis laukos, nevis pilsētā, grāmatas lasījis tad, kad gribējies, un nevis tāpēc, ka tas būtu obligāti jādara, un man šķiet, ka augt ārā ir veselīgāk un labāk nekā dzīvojot “kastē”.

– Trīs lietas, kuras šķiet simpātiskas Tomā Sojerā…

L. Dzelzītis: – Fantazētājs, puika ar lielu iztēles talantu, aizrautīgs un ideālists. Man viņā patīk viss! Mans tēls ir ideāls. Nevaru viņā nosaukt nevienu sliktu īpašību no savām pozīcijām.

– Un kā no Haklberija skatpunkta?

G. Andžāns: – Nuja, Toms ir godīgs un uzticams draugs. Tāds, kas nedomā tikai par sevi, bet arī par Haku, kuram vienmēr ir blakus, tu vari uz viņu paļauties un uzticēties.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nopietni?
    Šie onkuļi tēlos puikas?
    Ak vai!

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+