Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. aprīlis, 2012
Drukāt

Labāk mazāk, toties labāk


Latīņu “integratio”, kas nozīmē atjaunošanu, apvienošanu, kļuvis par politiķu sezonas mīļvārdiņu. Asimilāciju, redziet, var pārprast. Ja tā kļūst par valsts politiku, tā paredzot apspiesto tautu valodas, kultūras un reliģijas likvidāciju.

Totalitārismu pārdzīvojušiem tas vēl svaigā atmiņā.
Taču ASV prezidents B. Obama savā grāmatā “Mana tēva sapņi” raksta, ka katram, kas nonācis jaunā mītnes zemē, ir jāasimilējas galvenajā kultūrā. Brīvprātīgi. Gribi dzīvot, baudīt cieņu, veidot karjeru, tad darbojies, mācies un lai Dievs tev palīdz. Asimilācija nav nekas pazemojošs un nepavisam ne atmiņas sterilizācija ar mērķi likvidēt tavu nacionālo savdabību.
Latvijas pilsonības iegūšanai ir jāpārtop par uzticības dāvāšanu, par balvu jaunajam pilsonim, uz kuru valsts paļaujas gan baltās, gan nebaltās dienās, ja tādas pienāks. Paliks kāda daļa, kas principiāli to nevēlēsies, bet lai. Tālā pagātnē jau Knuts Hamsuns ir teicis, ka vienmēr būs arī tādi, ar kuriem paši dievi veltīgi cīnās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+