Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. jūlijs, 2014
Drukāt

Vai vidzemnieki ir brīdināti par biodrošības pasākumiem pierobežā sakarā ar ĀCM izplatīšanos?
 (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Dezinfekcijas baseins pie Krāslavas novada Kalniešu pagasta saimniecības, kur nokautās un sadedzinātas ar Āfrikas cūku mēri slimās cūkas.

Šodien valdības sēdē lems, vai Āfrikas cūku mēra dēļ ārkārtas situācijas zonu paplašināt visā pierobežā gar Krieviju un Igauniju. Vakarrīt aptaujāju pierobežas pašvaldību vadītājus.

Arturs Dukulis,
 Alūksnes novada domes priekšsēdētājs:

“Mēs patiešām esam ļoti satraukti par mēra vīrusa izplatīšanos – kur ir Krāslava un kur ir Valka, mēs tai vīrusa izplatībai kaut kur pa vidu, valsts robeža mūsu novadā gara. Jau no agra rīta vēlreiz sazvanos ar pagastu pārvalžu vadītājiem, pārrunājam jaunumus, atkal un atkal uzsveru situācijas bīstamību un nepieciešamību iedzīvotājiem, īpaši cūku audzētājiem, atgādināt par biodrošības pasākumu ievērošanu. Informēšanā un brīdināšanā lūdzu iesaistīt arī pagastu lauksaimniecības konsultantus un medniekus. Es pats esmu mednieks, mežus pārzinu, saprotu, ka infekciju var pārnēsāt pat meža izstrādātāji. Igaunijas pusē gan mežu ir vairāk, toties mūsu pusē ir vairāk labības. Mežacūkai neiestāstīsi, ka nedrīkst nākt pie mums paēst, tad doties atpakaļ uz Igaunijas mežiem gulēt. Mežacūkas ir bara dzīvnieki, baidos domāt, kas notiks, ja sāks tās izšaut ar dzinējiem. Vai nenotiks tieši pretējais – vīrusa izplatības briesmas nevis samazināsies, bet gan palielināsies? No bara 15 cūkām nomedīs divas trīs, pārējās meklēs citus barības laukus. Nav taču iespējams nedēļas vai divu nedēļu laikā izšaut visas mežacūkas.”

Astrīda Harju,
 Apes novada domes priekšsēdētāja:

“Mēs īpaši brīdinām tos iedzīvotājus, kuri savās piemājas saimniecībās tur cūkas. Lielu fermu mums nav. Taču satraukums tik un tā ir liels, jo visi apzināmies, kādas sekas var būt vīrusa izplatībai. Kas attiecas uz mežacūku izšaušanu, mūsu mednieki par šā pasākuma lietderību īsti gan nav pārliecināti. Daba necieš tukšumu, mums robeža pusstundas brauciena attālumā, nošauto cūku vietā nāks citas. Krievijas mežos taču netrūkst vietu, kur ir mežacūku pārapdzīvotība.”

Guntis Gladkins,
 Rūjienas novada domes priekšsēdētājs:

“Vidzeme nav Latgale, mūsu informācijas telpā skan Latvijas Televīzijas un radio ziņas, ja nu vienīgi kāda māja pie pašas robežas nav uzlikusi antenu. Protams, informācijai un brīdināšanai ir liela nozīme, skatīsimies, vai no pagājušā gada kaut kur nav palikuši plakāti un bukleti. Paldies Dievam, mūsu puses mežos krituši dzīvnieki nav uzieti. Es pats esmu mednieku kolektīva vadītājs, ar nepacietību gaidām, cik lielu ārkārtas situācijas zonu noteiks valdība. Man gan ir lielas bažas, ka pie vainas ir ne tikai meža dzīvnieki. Vai mūs neapdraud arī gaļas pārstrādes atlikumi, kas bezatbildīgi kaut kur izmesti? Vīrusu taču var izplatīt sēņotāji, ogotāji, arī mednieki. Ne velti mūsu lielākais cūkaudzētājs, kam ir ļoti pamatots uztraukums, lūdza atļauju noslēgt pievedceļus un aizvērt savu vietējo veikalu, lai ierobežotu cilvēku pārvietošanos.”

Jānis Zuments,
 Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs:

“Par laimi, sērga mūs nav skārusi. Taču labāk lielāka piesardzība nekā nepiedodama pārliecība, ka mums jau nekas nedraud. Gan pagastu pārvalžu vadītāji, gan lauksaimniecības konsultanti, gan pašvaldības policisti iegriežas mājās, runā ar cilvēkiem. Par biodrošības pasākumiem rakstīsim arī pašvaldības izdevumā. Līdz šim novada mednieki ir vienoti cīņai pret vilkiem, ja valdība lems, šausim arī mežacūkas. Daudzās viensētās mājas cūku gan vairs nav. Taču jāatceras – ja sērga skar kaut vienu māju, tad apdraudētas var būt ļoti daudzas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vakar PVD priekšnieks izteicās, ka sērgas pārvietošanās par 200 kilometriem nav iepējāma bez cilvēka faktora, tikai nepateica pa kuru robežas pusi – Latvijas vai Krievijas šis cilvēks pārvietojās, un vai šī pārvietošanās apzināta vai nejauša.

Draugiem Facebook Twitter Google+