Latvijā
Politika

Labāk strādātos vienam pašam: Judins kritizē “oligarhu sarunu” izmeklēšanas komisijas darbu 16

Foto LETA

Ingunas Sudrabas (“NSL”) vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs tuvojas noslēgumam, un pieaug spriedze starp tās sastāvā esošajiem politiķiem. Deputāts Andrejs Judins pirmdien izplatīja atklātu vēstuli.

“Manuprāt, parlamentārās izmeklēšanas komisija līdz šim nav pietiekami fokusējusies uz tai doto uzdevumu izpildi. Gan atsevišķu komisijas ekspertu, gan dažu uzaicināto personu paustais komisijas sēdēs virza komisijas uzmanību prom no Saeimas doto uzdevumu izpildes. Pārāk bieži personu iztaujāšanas pārvēršas par bezjēdzīgām diskusijām un nenonāk līdz valsts sagrābšanas pazīmju identificēšanai un izmeklēšanai,” uzskata Judins. Viņaprāt, arī “oligarhu sarunās” iesaistīto vai pieminēto personu iztaujāšana līdz šim nav devusi ieguldījumu komisijas mērķu sasniegšanā, piemēram, Ainārs Šlesers tā arī neesot sniedzis atbildes uz komisiju interesējošajiem jautājumiem. Deputāts arī paudis bažas, ka komisijas darbības termiņš sāk iet uz beigām, bet tai jāpagūst iztaujāt vēl vismaz 15 cilvēkus. Trūkstot arī komisijas deputātu savstarpējās diskusijas par izmeklēšanas gaitā gūtajām atziņām. “Man nudien šķiet, ka vienam pašam pie šīs lietas strādātos labāk nekā komisijas sastāvā,” atzina deputāts.

Judins esot sācis patstāvīgi strādāt ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem. Darbā ar šiem dokumentiem deputāts guvis pārliecību, ka bažas par valsts sagrābšanas mēģinājumiem Latvijā bijušas pamatotas. Vienlaikus viņš secinājis, ka KNAB savāktie operatīvās lietas materiāli ļautu uzsākt vēl vismaz vienu krimināllietu par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp politisko korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Sīkāk par saviem atklājumiem viņš stāstīt atteicās, jo operatīvās lietas materiāli ir valsts noslēpums. “Taču šeit patiešām ir vairāki materiāli, kuru publiskošana būtu pat vēlama, lai sabiedrība labāk izprastu notikušā bīstamību,” atzina Judins.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Inguna Sudraba Judina pārmetumus par komisijas vadību kategoriski noraida. “Kā ikviens var pārliecināties, apmeklējot mūsu atklātās sēdes, visiem komisijas locekļiem ir iespēja uzdot savus jautājumus, nevienam netiek liegts vārds un neviens jautājums nepaliek bez atbildes.” Tiesa, pati komisijas vadītāja joprojām nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, tādēļ nevar iepazīties ar KNAB operatīvās lietas materiāliem, jo tiem ir valsts noslēpuma statuss (viņai pieejami krimināllietas materiāli, kam ir zemāks slepenības statuss – ierobežotas pieejamības informācija). Komisijas vadītāja arī nevar piedalīties slēgtajās sēdēs, kad tiek izskatīta ar valsts noslēpumu saistīta informācija. Tā, piemēram, deputāti plāno kādā no nākamajām sēdēm aiz slēgtām durvīm iztaujāt Drošības policijas priekšnieka vietnieku Juri Leitieti. Sudraba, visticamāk, tajā nevarēs piedalīties, tādēļ šī sēde būs jāvada viņas vietniekam Mārtiņam Šicam (“LRA”). Tomēr Sudraba apgalvo, ka viņas problēmas piekļūt slepenai informācijai komisijas darbu netraucēšot. Arī galaziņojuma sagatavošana netikšot kavēta.

Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisija bija iecerējusi iztaujāt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kurš gan nevarēja ierasties, jo tajā pašā laikā viņam bija jāatrodas tiesas sēdē. Tādēļ deputāti nolēma Ventspils mēru aicināt uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju nākamā gada 4. janvārī. Viņa vietā vakar deputāti iztaujāja “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, žurnālistu un kādreizējo laikraksta “Diena” redaktoru Gunti Bojāru, kā arī bijušo politiķi un Rīgas brīvostas padomes locekli Jāni Straumi.

No Gulbja deputāti vēlējās dzirdēt skaidrojumu par viņa dalību “oligarhu sarunās”, kur apspriesta “Lattelecom” un “LMT” nākotne. Uzņēmējs savās atbildēs bija izvairīgs, norādot, ka ar Aināru Šleseru ticies pēc viņa uzaicinājuma kā ar toreizējo politiķi, lai apspriestu nozares aktualitātes. Konkrētas sarunu tēmas gan viņš neatceroties, bet uzsvēra, ka “Lattelecom” vadītāja amatā vienmēr ievērojis normatīvos aktus un izvairījies no interešu konflikta situācijām.

Bojāru deputāti iztaujāja par viņa novērojumiem saistībā ar īpašnieku maiņu laikrakstā “Diena”. Žurnālists uzskata, ka avīzes pārņemšana bija vietējo oligarhu mēģinājums manipulēt ar sabiedrisko domu, bet tas izrādījās neveiksmīgs, jo redakcijas kolektīvs nav ļāvies ietekmēšanai. “Notikušais vairāk atgādināja aizvainotu, izlutinātu puišeļu atriebības projektu, nevis izplānotu shēmu. Viņi izmantoja iespēju pārņemt laikrakstu cerībā izkvēpināt liberālo garu un vienlaikus pelnīt ar šo uzņēmumu. Nesanāca ne šis, ne tas,” sprieda Bojārs.

Visbeidzot Straumem komisijas pārstāvji jautāja par Šlesera aicinājumu atbalstīt Andri Ameriku (“GKR”) Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Straume apgalvoja, ka neesot ievērojis nekādus norādījumus no malas. Viņš Rīgas brīvostā darbojies kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis un ievērojis ministrijas nostāju.

LA.lv