Mobilā versija
+2.3°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
12. septembris, 2017
Drukāt

Uldis Šmits: Vācijai piestāda kārtējo rēķinu par Otro pasaules karu (19)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Polijas karogs

Ja kādai Eiropas Savienības valstij rodas saspīlētas attiecības ar Briseli, attiecīgās valsts politiķi nereti vainu uzveļ Vācijai, kurai piestāda kārtējo rēķinu par Otro pasaules karu. Nesen šādu jautājumu dzīvi apsprieda Grieķijā. Tagad to izvirza Polija valdības līmenī. Minēto ierosmi mēdz skaidrot ar varas partijas “Likums un taisnīgums” galvas Jaroslava Kačiņska populismu un konservatīvo aprindu vēlmi atkratīties no ES. Tomēr būtu lietderīgi aplūkot strīdīgo tēmu drusku vispusīgāk.

Polija bija kara pirmais upuris un tika pakļauta represijām un izlaupīšanai, ko piekopa divi totalitāri režīmi kopš 1939. gada rudens: 1. septembrī valstī iebruka nacionālsociālistiskā Vācija, bet 17. septembrī – Padomju Savienība. Abi agresori 28. septembrī noslēdza līgumu “par draudzību un robežu” (sava veida izvērsumu 23. augusta paktam), kura slepenie papildprotokoli paredzēja sadarbību dažādās jomās, kas praksē izpaudās arī NKVD un gestapo sadarbībā poļu pretošanās kustības apspiešanā. Hitlera un staļiniskās PSRS draudzības periods vainagojās ar gandrīz vienlaikus veiktām Polijas elites iznīcināšanas akcijām – “akciju AB” un Katiņas traģēdiju. Turklāt masu slaktiņi turpinājās gan visu kara laiku, gan arī tam sekojušajā t. s. sociālisma celtniecības posmā. Līdzīgi kā citviet Austrumeiropas reģionā, ko vēsturnieks Timotijs Snaiders dēvē par asinszemēm. Tāpēc Polijas politiķi ir tiesīgi apgalvot – “mēs zaudējām piecdesmit gadus”. Taču kārtējās reparācijas, lai cik milzīgas, nepalīdzēs atgūt ne zaudēto pusgadsimtu, ne miljoniem cilvēku. Un diez vai Kačiņskis ir īsti patiess, pavēstīdams, ka “Vācija daudzus gadus atteicās uzņemties atbildību par Otro pasaules karu”. Jo mēs lieliski pazīstam citu valsti, kura patiešām atteicās un kuras mantinieki atsakās joprojām.

Bet pārdomas raisa arī Berlīnes nostāja – esam norēķinājušies, lieciet mūs mierā. Sākotnēji tā balstījās uz “tautas Polijas” 1953. gada piekrišanu turpmāk necelt Vācijai, precīzāk, “demokrātiskajai Vācijai” jeb VDR materiālas pretenzijas. Visnotaļ apšaubāms arguments. Tāpat kā atsaukšanās uz Potsdamas konferenci (1945), kas nolēma, ja tā drīkst teikt, pārvietot Poliju rietumu virzienā, piešķirot tai Pomerāniju, Silēziju un lielu daļu Austrumprūsijas. Politiskā ziņā par īsto ieguvēju toreiz kļuva Maskava, kura drīz uzmetās par visas “sociālisma nometnes” pārvaldītāju. Protams, šīs robežas ir starptautiski atzītas un uzskatāmas par negrozāmām, taču jāšaubās, vai tas tagad saistāms ar atlīdzības lietu. Juridiski un ētiski pārliecinošāka izskatās atsauce uz 1990. gada Vācijas atkalapvienošanās līgumu, kas atkārtoti uzsvēra Vācijas un Polijas robežas negrozāmību. Varšava vienošanās sarunu gaitā esot apņēmusies neatgriezties pie kompensāciju prasības šajā jaunajā situācijā. Berlīne atdarīja, sekmējot Polijas integrāciju ES un Ziemeļatlantijas aliansē. Lai gan NATO uzņemto Austrumeiropas valstu – Polijas un vēlāk Baltijas valstu – reālu aizsardzības plānu izstrāde iekavējās, un ne mazums ekspertu apliecina, ka lielā mērā Berlīnes nostājas dēļ…

Vāciju pelnīti uzskata par totalitārās pagātnes pārvarēšanas paraugu, kas iedzīvina saukli “nekad vairs”. Šodien Eiropas ekonomiski spēcīgākā valsts atkal grib uzņemties politiskas lielvaras lomu. Tomēr jāatgādina – austrumeiropiešiem, pirmām kārtām poļiem, bija sava loma Berlīnes mūra noārdīšanā un ir savi nopelni vāciešu saimnieciskajos sasniegumos. Cerams, nākamā Vācijas valdība atcerēsies šīs kopsakarības, lai, piemēram, kopā ar Poliju vēl vairāk stiprinātu reģiona drošību apstākļos, kad Krievijā atplaukst staļinisms un pērnā gadsimta 30. gadu stila ārpolitikas metodes, ieskaitot svešu zemju sagrābšanu tajās mītošo “tautiešu” vārdā. Demokrātijas un starptautiski atzīto robežu neaizskaramības aizstāvība būtu labākā atlīdzība, ko mūsdienu Vācija spēj atmaksāt. (Notikušas diskusijas arī par vāciešu īpašo atbildību pret Otrajā pasaules karā okupēto Ukrainu, kuru daudzi arvien uztver vienīgi kā kādreizējo padomju teritoriju, kas rietumniekiem asociējas ar Krieviju.) Bet šajā ziņā Berlīne ne vienmēr ir konsekventa. Savukārt Varšavas jeb Jaroslava Kačiņska, kā viņš pats izteicies, “vēsturiskā kontr-ofensīva” kaut ko sasniegs tikai tad, ja principiāli tiks izraudzīti pareizie mērķi. Polijas un arī mūsu interesēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. … Vai tad poli pieprasa tas izmainit pret savam zaudetam Austrumos …?

    Tacu ne … Tas ir tikai pretgajiens no polu puses par ES un Vacijas spiedienu uz Polijas ieksejam lietam … !!!!

    … Pasreiz mums un visai Eiropai ir svarigak atgut Kaliningradas enklavu no krievu ketnam … !!!

  2. Kad Polija izvāksies no anektētajām Vācijas zemēm………??

  3. Lai nacistiskās Vācijas pēctece Atbildēt

    Arī maksā par to postu ko tā padarijusi Latvijā savā okupācijas laikā. Vińi nenāca jau kā Neatkarīgās Latvijas atbrīvotāji bet kā Krievijas laupijuma zagłi. Abi vainīgi. Abiem jāmaksā. Krievi gan te atbalstīs bijušos nacistus jo negribēs piełaut precedentu bet pret Vāciešiem ir iespējams uzvarēt, ja tik aknas pareizā vietā.

  4. Krievija pakļāva Poliju, Baltijas valstis un vairākas citas valsti represijām un izlaupīšanai veselus 50 gadus. Krievijai pirmai būtu jāpiestāda rēķinus.

  5. Mēs varētu vēl labāk aizsargāt Poliju pret austrumu draudiem, ja varētu tajā ievest tikpat lielu bundesvēra kontingentu, kā 1939. gadā. Vienkāršākai administrēšanai Poliju varētu dēvēt par Ģenerālgubernatūru.

  6. Poļi skatās, ka īdi slauks Vāciju līdz pasaules galam, kāpēc gan nepamēģināt viņiem arī.

  7. Ja esošās savienības (sistēmas) pamatos ir netaisnība, tad nekas to nespēs paglābt no sabrukšanas.
    Paskatīsimies,kā reaģēs Spānija pēc referenduma Katalonijā, ja vairākums izšķirsies par neatkarību.
    Vai Eiropas Savienības “gudrās galvas” kaut ko ir sapratušas pēc “lielākās 20.gs. ģeopolitiskās katastrofas” (V.Putins)?

  8. Vislabāk būtu beigt rakņāties Pasaules kara pelnos,jo visi taču esam vienas politiski ekonomiskas un militāras savienības ķēdes posmi,bet tā var pārtrūkt tās vājākajā posmā-Polijā.Tagadējās pretenzijas vienam pret otru grauj uzticēšanos,kas tāpat kā nesaticīgā ģimenē var novest pie šķiršanās.

  9. Noder atcerēties 1939.g.,kad poļi veikli sagrāba sev vienu Čehoslovākijas apgabalu. Taču pārlieku lielā alkatība un Francijas-Anglijas dezinformācija par palīdzību kara gadījumā ar Vāciju, galīgi aizmigloja saprātu poļu šļahtai. Pēriens 1939.g.septembrī bija pamatīgs – divās nedēļas Polijas valsts sabruka kā pūpēdis. Kas no vēstures nemācas – to vēsture var bargi pārmācīt. Atkal pēriens?
    p.s. Starp citu, latviešiem par Turaidas Rozi poļu pani vēl nav atvainojušies….

    • Arī par Viļņas sagrābšanu poļi nav atvainojušies un samaksājuši kompensācijas par 18 gadu okupāciju. Tāpēc šodien, salīdzinot ar Rīgu un Tallinu, Viļņa ir daudz pelēkāka.

  10. Poļu prasība pēc kompensācijām ir bezkaunības kalngalns. Pirmkārt, poļi ir dabūjuši vācu austrumu apgabalus, kurus līdz WWII beigām apdzīvojuši etniskie vācieši. Vācieši gandrīz bez izņēmuma tika izraidīti, vairāk nekā miljons vāciešu tika nogalināti šajā etniskajā tīrīšanā, kas norisinājās jau PĒC kara. Vāciešiem tika ierīkotas speciālas koncentrācijas nometnes, kurās tos šāva un mocīja. Par šiem noziegumiem mēdz klusēt, savukārt, atgādināt tikai tos noziegumus, kas tikuši pastrādāti kara laikā. Otrkārt, poļi izmanto bez maksas vācu derīgos izrakteņus, ostas, izdzīto vāciešu nekustamos īpašumus un izmanto vācu kultūras mantojumu tūrisma piesaistei. Protams, daudz kas tika atjaunots no pilnīgām drupām, bet atjaunošana nepadara Dancigu vai Marienburgas cietoksni par poļu arhitektūras pērlēm.
    Manā ieskatā nevar atbalstīt Vācijas centienus izplatīt bēgļus pa visu Eiropu un šajā ziņā šī poļu pozīcija ir atbalstāma, taču nav atbalstāma jautājumā par kompensāciju pieprasīšanu, tas ir politiski netālredzīgi un negudri. Ja poļi uzskata, ka toreizēja Polijas tautas republika bija marionešu valsts, tad arī pēc tās loģikas arī Vācijas demokrātiskā republika bija marionešu valsts. Tad ja poļi grib risināt jautājumu par kompensācijām, lai atdod vāciešiem vardarbīgi atņemtos austrumu apgabalus, amortizē savus ieguldījumus vācu infrastruktūras atjaunošanā un samaksā kompensācijas par tās lietošanu par laika posmu, kuru nesedz neatdalāmie ieguldījumi. Un tad jāsak skaitīt cik daudz vācieši ir nogalinājuši kara laikā un cik poļi ir nogalinājuši pēc kara. Ja kompensācijas jautājumu skatīt no šī aspekta, tad poļiem pašiem būs jāpiemaksā vāciešiem, jo ja vācieši vismaz varēs norakstīt savas zvērības uz NS laiku, tad poļiem ar viņu katoļticību un divkosīgo dievbījību nebūs iespējas atkratīties.

  11. Līdz 1939 gada 21 septembrim Latvijai bija sava robeža arī ar Poliju kuru tā vienkārši novāca PSRS
    karaspēks un izveidoja savu aizejot dziļi uz Polijas rietumiem . Tā bija pirmā stratēģiskā zīme par
    PSRS agresijas un ietekmes sfēru politikas uzsākšanu un austrum Eiropas lēno sadalīšanu starp divām lielvarām.
    Šai posmā arī Lietuva zaudēja nelielu apgabalu Tilsit (tagat Sowecka Kaļiņingradas apgabals) Nemunas krastos ko pievāca Lielvācija atsaucoties uz vēsturisko zemju piederības pirms 1918 gada
    ko 1946 zaudēja atkal un ne tikai to bet arī lielu daļu Austrumprusijas un Silezijas ko sadalija Polija un PSRS kā kompensācijas par pāri darījumiem no Nacistiskās Vācijas puses.
    Rezumē: Nav nelaimes bez savas “laimes”

    • Pilsoni, tu raksti divdomīgi. Pēc tevis var saprast, ka Lietuva zaudēja Mazo Lietuvu (Memel-Klaipēda) pēc PSRS karagājiena 1939. septembrī. Patiesībā Hitlers to atprasīja jau martā. Leiši paši to sagrāba ne visai legāli 1923.g. Bet 1939. leiši no Staļina rokām saņēma Viļņu- gan apmaiņā pret bāzu līgumu.

  12. Poļi,neko nav mācījušies no savas vēstures.

  13. Kad Latvija piestādīs rēķinu nac!stiskajai krievijai?

    • Es domāju, ka mums- Latvijai, rēķinus ir jāpiestāda gan Vācijai gan Krievijai. Rēķinam jāpievieno ļoti labi pārdomātu pavadvēstuli, kurā slēptos visa būtība. Tikai rēķina summai ir jābūt simboliskai- 1 EUR.

    • Nesaproti mājienu ka tieši Krievija ir tā, kas neatzīsts okupācijas faktu praktiski visus savus noziegumus pret citām valstīm ne tikai Latviju??????

Draugiem Facebook Twitter Google+