Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. novembris, 2013
Drukāt

Labākā medicīnas studente – igauniete (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Igauņu meitene Anna Sāremeta savām ārstniecības studijām izraudzījusies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Nesen viņa atzīta par izcilāko otrā kursa studenti un saņems mecenātes Dzintras Uibo piešķirto izcilības stipendiju 3000 eiro apjomā.

Uz šo stipendiju var pretendēt jebkurš Ārstniecības otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas students. To piešķirot, ņem vērā studiju sasniegumus pirmajā kursā. Annai kursā bija augstākais vidējais novērtējums – 8,64 balles.

Anna apgalvo, ka stipendija ir ļoti noderīga. Viņai kā ārvalstu studentei studijas gadā te izmaksā 7000 eiro. “No stipendijas varu nosegt gandrīz visu pirmā semestra studiju maksu,” priecājas izcilā studente.

Anna stāsta, ka medicīna nebūt nebija viņas bērnības sapnis. “Nebiju kā daļa citu bērnu, kas jau kopš bērnības domā par ārsta profesiju un ārstē lelles.”

Gluži otrādi – meitenes mamma ir ārste un Anna bija stingri nolēmusi viņas pēdās nesekot. “Kad biju pusaudze, daudzi man jautāja: tu jau noteikti studēsi medicīnu tāpat kā mamma. Vienmēr atbildēju, ka nē, nekādā ziņā.”

Taču vidusskolas pēdējos gados meitene secinājusi, ka nākotnē vēlas darīt tādu darbu, kas būtu sevišķi nepieciešams cilvēkiem. “Iespējams, interese par medicīnu man tomēr ir gēnos,” viņa teic.

Vispirms gan Anna izvēlējās biomedicīnas studijas un augstāka studiju līmeņa meklējumos devās mācīties uz Lielbritāniju, kur ieguva bakalaura grādu. Anna skaidro, ka, kaut arī nosaukumi “biomedicīna” un “medicīna” ir līdzīgi, faktiski šīs jomas būtiski atšķiras. Biomediķi nebūt nav ārsti, viņu darba vieta visbiežāk ir laboratorija, turklāt ne tik daudz medicīniskās iestādēs, cik zinātniskās institūcijās vai uzņēmumos. Biomediķis ir vairāk pētnieks. Taču studiju laikā Anna sapratusi, ka viņu vairāk tomēr interesē medicīna kā tāda.

Kad meitene stāsta par saviem nākotnes plāniem pēc studijām, kļūst skaidrs, ka darbs laboratorijā Annai tik un tā ir tuvāks. Jo viņa pieļauj, ka nākotnē varētu strādāt patoloģijas vai laboratoriskās medicīnas jomā, atzīstot gan arī interesi par onkoloģijas nozari. Tajā pašā laikā Anna saka – ārstniecības studijas ir tik garas, jo ilgst sešus gadus, ka plānot nākotni vēl ir par agru, domas var mainīties. Viņa domā, ka nākamajā studiju gadā vajadzētu tomēr atrast kādu darbu, lai redzētu pasauli arī ārpus universitātes.

“Man ir vieglāk studēt nekā citiem, jo esmu jau ieguvusi vienu bakalaura grādu, tātad esmu iemācījusies studēt, plānot laiku, analizēt informāciju. Tomēr jāmācās ir daudz, jo nav tā, ka sakristu iepriekš apgūtie studiju kursi ar tiem, kas jāapgūst tagad,” teic Anna.

Lūgta salīdzināt studijas šeit un Lielbritānijā, Anna saka: ir labi, ka Latvijā, tāpat kā Igaunijā, medicīnu māca ar klasiskām metodēm, kas sevi pierādījušas jau gadiem. Anglijā studentiem daudz vairāk pašiem jāorganizē savs laiks, jāizvēlas mācību materiāli. Te studiju process organizēts striktāk. Latvijas priekšrocība ir arī tā, ka praktiskajās nodarbībās studenti tiek dalīti mazās grupās – pasniedzējs apmāca ne vairāk par desmit topošajiem dakteriem. Anna saka: vismaz medicīnā Latvijā mācības ir daudz praktiskākas nekā daudzās citās valstīs. Te pēdējos kursos topošie mediķi jau sastop pacientus, kamēr Rietumos līdz pat rezidentūrai studentiem neļauj pacientiem pat pieskarties.

Teorētisko nodarbību līmenis atkarīgs no katra pasniedzēja. “Ir reizes, kad varētu būt labāk,” nosaka Anna. Anglijā augstskolām ir vairāk resursu – tur ir vairāk iespēju nodoties pētījumiem.

Kāpēc Anna nolēma studēt tieši Latvijā? Meitene atbild, ka viņai paticis studēt Lielbritānijā, taču tur 2010. gadā pieņemts lēmums par būtisku studiju maksas paaugstinājumu, tāpēc turpināt studijas šajā valstī igauniete vairs nevarēja atļauties. Anna neslēpj, ka uzskata: Tartu universitātē Igaunijā medicīnas studiju līmenis tomēr būtu augstāks nekā Latvijā, taču tur ir citas iestāšanās prasības. Piemēram, būtu jākārto eksāmens ķīmijā, ko ārvalstu studentiem LU Medicīnas fakultātē neprasa. Turklāt Anna jau Lielbritānijā pierada studēt angliski, te ārvalstu studentu grupā viņa var turpināt mācīties šajā svešvalodā.

Anna kopā ar citiem ārvalstu studentiem gan apgūst arī latviešu valodu, jo studiju turpinājumā būs klīniskā prakse, kad būs jāprot saprasties ar pacientiem. Latviešu valoda esot grūta, jo nelīdzinās ne igauņu, ne angļu, ne krievu valodai. Taču Anna atzīst, ka valodas prasme ir ļoti nepieciešama, lai ātrāk iedzīvotos svešā vidē, tāpēc te meitenei ļoti noder krievu valodas zināšanas. Priecējot arī tas, ka dažu stundu laikā ar autobusu var nokļūt mājās Igaunijā.

Uzziņa


Iepriekšējā studiju gadā Latvijas augstskolās kopumā studēja 1991 ārvalstu students, no tiem uz visu studiju programmas laiku – 1417. No Igaunijas bija ieradušies 70 studenti. Latvijas Universitātē pilnu studiju programmas laiku studēja 282 ārvalstu studenti.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. manas necilās igauņu val. zināšanas saka, ka Saar ir sala, bet mets – mežs. Tātad, uzvārds burtiskā tulkojumā varētu būt “salas mežs”. palabojiet, ja kļūdos….

  2. Diemžēl, igauņu valoda viņas uzvārds ir Saaremets, tātad Saaremetsa latviski

Draugiem Facebook Twitter Google+