Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. jūlijs, 2013
Drukāt

Labākais Latvijas medus – Kārķos, Zlēkās un Elejā

Foto-Andris GrīnbergsFoto-Andris Grīnbergs

Biškopja apliecību saņēma 211 absolventi
. Saietā jau no virziena un attāluma norādēm vien, kā “Medus degustācija”, “Konsultācijas”, “Preparāti”, “Bērnu telts”, “Sporta spēles”, “Telšu pilsētiņa” un citām, varēja spriest par pasākuma vērienīgumu un nozīmīgumu. Vistālāko ceļu 43 biškopji bija mērojuši no Liepājas puses novadiem.

 

 

Kā jau katru gadu, arī šoreiz vislielāko interesi izraisīja konkurss “Garšīgākais Latvijas medus”, kurā degustatoru lomā iejutās paši bitenieki un viņu ģimenes locekļi. Taču viss notika godīgi slēgtā balsojumā – katram uz papīra lapiņas bija jāuzraksta, viņaprāt, garšīgākā medus parauga numurs (pavisam to bija 94), tad zīmīte jāiemet urnā. Var droši apgalvot, ka turpmākos mēnešos tie Latvijas iedzīvotāji, kuri līdz šim nezināja, kur atrodas Kārķi, Zlēkas un Eleja, kartē meklēs šos pagastus. Jaunajā sezonā Latvijas garšīgākā medus ražotāja titulu ieguva Valkas novada Kārķu pagasta zemnieku saimniecības “Dzintari” biškopis Igors Ignatjevs, otrs garšīgākais medus nāk no Ventspils novada Zlēku pagasta Pasilciema dravas, ko aprūpē Gints Gredzens, trešais garšīgākais – no Jelgavas novada Elejas pagasta zemnieku saimniecības “Klīves”, kuras īpašnieks ir Aivars Šņickovskis.

Ka degustatoru garšas sajūtām nav tikai loterijas raksturs, liecina tas, ka I. Ignatjeva medus arī pagājušajā gadā guvis augstu novērtējumu, ierindojoties otrajā vietā.

Šāgada saietā Ignatjevu ģimenei dubultsvētki – iegūta arī otrā vieta medus etiķešu konkursā. “Garšu vispirms nosaka bišu veselība un dravas atrašanās vieta,” skaidro I. Ignatjevs.

“Katrā saimē jābūt spēcīgām bitēm no izcilām bišu mātēm, tikai tad var cerēt, ka tās būs ražīgākas un spēs ievākt medu no dažādiem nektāraugiem. Svarīgi arī, ka mūsu dravai visapkārt meži un pļavas.”

Arī G. Gredzena medus otrā vieta nav nejaušība – jau pagājušajā gadā interneta komentāros kāds bija ierakstījis: “Gint, gaidu tieši tavu medu. Jo labāka un garšīgāka nav.” A. Šņickovskis uzsver dravas, augļu dārza un ogulāju platību lielisko mijiedarbību – bitēm ir labas ganības, dārziem labas apputeksnētājas.

Etiķešu konkursā pirmo vietu ieguva biškope Liena Muceniece no Lielvārdes novada Kaibalas pagasta, trešo – SIA “Deiva” no Rīgas.

Nozīmīgs saieta notikums – biškopju izlaidums. Apliecības par LBB biškopības kursu beigšanu – mācību grupas Valmierā, Kuldīgā, Daugavpilī, Krāslavā, trīs grupas Rīgā – saņēma 211 dažādu profesiju pārstāvju, no kuriem puse ir ar augstāko izglītību.

Iepriecinoši, ka interese par biškopību ar katru gadu palielinās, paredzams, ka nākamgad biškopības kursus, ko LBB organizē sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, beigs jau ap 500 cilvēku.

Daudzi saieta dalībnieki izmantoja iespēju iegūt zināšanas no LBB konsultantiem un citiem biškopības speciālistiem. Piemēram, Santa Biļinska mācīja, kā audzēt bišu māti, Armands Gumbris – kā dezinficēt apkāres. Un kur tad vēl daudzās vērtīgās atziņas! Piemēram: bite – pievienotā vērtība katram lauksaimniekam.

Visi biškopji, ko aptaujāju, apgalvoja, ka LBB rīkotajiem saietiem ir svarīga nozīme viņu dzīvē. Tālivaldis Sprūdžs un Edgars Kramfts no Madonas novada uzsvēra, ka ikgadējās tikšanās tiek gaidītas ar lielu nepacietību, jo tās dodot jaunas ierosmes un pieredzes apmaiņas nolūkā vienmēr esot interesanti parunāties ar kolēģiem no citiem Latvijas reģioniem. Pēteris Baltavičs un viņa palīdze Anastasija Kangisere no Durbes novada Tadaiķu pagasta stāstīja, ka ne tikai ieguvuši jaunu informāciju un labi atpūtušies, bet arī nopirkuši jaunus biškopības inventāra piederumus.

“Šis gads Latvijas biškopjiem ir īpašs, jo pirmo reizi tiek saņemtas valsts subsīdijas par bišu saimi,” uzsvēra LBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. “Turklāt šogad ir maz sūdzību par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem.” LBB padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis atgādināja, cik svarīgi biškopjiem ir izmantot iespēju saņemt Eiropas finansējumu zālēm pret bišu slimību varoatozi.

Saietā piedalījās arī biškopju pārstāvji no mūsu kaimiņzemes Baltkrievijas, viņi atzina, ka no mums daudz ko varot mācīties, un uzaicināja Latvijas biškopjus atbildes vizītē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+