Foto – Sintija Zandersone/LETA

Iepriekš 1300, nu par 140 eiro mazāk: Skolā nelāga gaisotne un pedagogi sadusmoti 36

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis sāpīgi trāpījis valsts ģimnāzijām. Šajās skolās, kur strādā vieni no kvalificētākajiem speciālistiem, dažviet, arī Rīgā, alga samazinājusies pat pusei pedagogu. Rīga velta pārmetumus valstij, taču, tā kā naudas sadalē liela vara ir pašvaldībai, tikpat labi Izglītības un zinātnes ministrija varētu pārmest domei, ka tā ar naudu rīkojas neracionāli un uz ģimnāziju rēķina tiek uzturētas tās skolas, kurās ir mazāk skolēnu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Galvaspilsētā algu samazinājums visvairāk pedagogu skāris Rīgas 3. Valsts ģimnāzijā. No 70 skolas skolotājiem mazāka alga nekā iepriekšējā gadā ir 51 skolotājam, četriem tas pieaudzis, bet pārējiem nav būtiski mainījies. Vidēji skolotāju atalgojums sarucis par 8%. Skolas gan nedalās ar konkrētiem skaitļiem, cik lielas algas skolotājiem bijušas pirms reformas un cik – pēc, tiek minēti tikai samazinājumu vai palielinājumu procenti. Rīgas 3. Valsts ģimnāzija vienu piemēru gan min – naudas izteiksmē vislielāko algas samazinājumu izjutis kāds pedagogs, kurš iepriekš pelnīja 1300 eiro mēnesī, bet nu saņems par 140 eiro mazāk. Skolas direktors Andris Priekulis skaidro, ka visvairāk ciešot tieši eksakto mācību priekšmetu – matemātikas, ķīmijas, fizikas, bioloģijas – skolotāji. Skolā nu valdot nelāga atmosfēra, skolotāji ir sadusmoti un vēlas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisiju. Viņi cer, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieņems lēmumu rīkot protesta akcijas.

Visvairāk skolotāji sašutuši par to, ka secinājuši: kvalitāte nav būtiska. Gadu no gada viņu skolēni sasniegumi centralizētajos valsts eksāmenos pieaug, bet “balvā” pedagogi saņem algas samazinājumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didžus atzīst, ka daļai pedagogu algas ir samazinājušās. Skolotāji jūtot rūgtumu, tomēr tik skaļu sašutumu kā Rīgas kolēģi nav gatavi paust. Visvairāk cietuši tie pedagogi, kam ir visaugstākās kvalifikācijas pakāpes.

Tieši prestižāko skolu skolotāji biežāk ir ieguvuši augstākās pedagogu kvalifikācijas pakāpes – 4. un 5. pakāpi. Jo tā augstāka, jo lielāka piemaksa pie algas. Taču līdz šim šī piemaksa tika rēķināta no kopējās izpeļņas, bet tagad piemaksas apmērs atkarīgs no vadīto kontaktstundu skaita. Savukārt par gatavošanos stundām, par burtnīcu labošanu un konsultāciju vadīšanu augsti kvalificētajiem maksā tikpat, cik citiem. Tāpēc piemaksa augsti kvalificētajiem tagad sarukusi par trešdaļu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Modra Jansone atgādina: skolotāja alga tiek veidota no divām daļām – pamatalgas un piemaksas. Žurnālistiem viņa teica, ka piemaksu noteikšanas kārtība patlaban tiekot mainīta, ņemot vērā pedagogu iebildumus saistībā ar līdzšinējo piemaksu kārtību par pedagogu kvalitātes pakāpēm, raksta LETA. Darba grupa patlaban strādājot pie jauniem novērtēšanas kritērijiem. “Esam pārejas periodā starp veco un jauno. Šī sistēma, ka maksā par kontaktstundām, ir pārejas periods un kompromiss. Pēc tam būs jauna piemaksu noteikšanas kārtība,” solīja Jansone. Viņa piebilda, ka esot pārspīlēti runāt par to, ka šo kvalitātes piemaksu samazinājuma dēļ pedagogiem atalgojums krities pat vairāk nekā par 100 eiro. “Pakāpju dēļ varētu mainīties par 30 – 50 eiro.”

Kaut arī formāli modelī paredzēts 13 procentus no algu fonda novirzīt tā sauktajam direktoru fondam, ko varētu izmantot skolotāju motivācijas piemaksām, gan I. Didžus, gan A. Priekulis teic, ka reāli šajā fondā nekā neesot, jo visa nauda tiek izlietota, lai samaksātu algas.

Reklāma
Reklāma

Pašvaldībai liela vara

Ja ministrija apgalvo, kopumā izglītības sistēmā valsts dotās naudas nu ir vairāk, kur šī palikusi? Katrai iestādei manipulējot ar saviem skaitļiem, sabiedrībai nav iespējams iegūt objektīvu ainu. M. Jansone apgalvo: “Rīgai gadā nāk papildus vairāk par pieciem miljoniem eiro. Tagad pašvaldība pārdala šo naudu skolām pēc saviem iekšējiem noteikumiem, bet mēs neatradām Rīgas pašvaldības mājaslapā šādu kārtību.” Tādēļ ministrijas pārstāvji nevarot pateikt, kā šī kārtība ietekmējusi Rīgas skolu finansējumu.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pirmdien preses konferencē nāca klajā ar savu skaitli – dome pedagogu algām papildus no saviem līdzekļiem esot novirzījusi divus miljonus eiro un, iespējams, pateicoties tikai tam, algu palielinājums bijis iespējams vairāk skolu.

Taču, piemēram, Rīgas 3. Valsts ģimnāzijā algu fonds kopumā samazinājies. Te gan vainojams ne tikai jaunais algu modelis, bet arī tas, ka šajā mācību gadā uzņemts mazāk skolēnu. To kopējais skaits sarucis par 19, jo drīzumā stāsies spēkā jaunas higiēnas prasības skolām, kas liks nodrošināt lielāku kvadrātmetru skaitu vienam skolēnam.

Tāpat A. Priekulis uzskata, ka uz ģimnāziju rēķina tiek uzturētas tās Rīgas skolas, kurās ir mazāk skolēnu. Piemēram, 1,12 procenti no ģimnāzijai paredzētā finansējuma novirzīta citu skolu uzturēšanai. Atgādināsim, ka ministrija Rīgas pašvaldībai iepriekš jau aizrādījusi, ka vajadzētu sakārtot skolu tīklu, jo daudzās skolās ir ļoti mazs skolēnu skaits, piemēram, valstī mazākā ģimnāzija ir Rīgas Pļavnieku ģimnāzija ar 108 skolēniem, bet galvaspilsētas mazākajā vidusskolā – 37. vidusskolā – mācās 166 skolēni. Salīdzinājumam – jau minētajā 3. ģimnāzijā mācās 815 bērni.

Arodbiedrība vērsīsies ST

LIZDA aprēķini liecina – Latvijā kopumā no 773 izglītības iestādēm vidēji mēneša darba algas likme palielinājusies 558 izglītības iestādēs (72%), bet samazinājusies – 215 skolās. LIZDA priekšsēdētājas vietniece Ilze Priževoite teic, ka dati liecina – ne tikai Rīgā, arī citur Latvijā cietuši valsts ģimnāziju pedagogi. Tāpat algas samazinājušās citās skolās, kur pastāvīgi pieaug skolēnu skaits. Kopumā LIZDA uzskata, ka algu reforma ir izgāzusies. LIZDA plāno vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību.

Jāpiebilst, ka premjers Māris Kučinskis jau ieteicis izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim plašāk skaidrot algu reformu. Pagaidām ministrijai vēl nav pilnīga apkopojuma par skolotāju algām visās Latvijas skolās, tāds tapšot tuvākajā laikā.