Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. februāris, 2013
Drukāt

Labākās dziesmas “Sīpolu” mērcē


ReklāmfotoReklāmfoto

22. februārī koncertzālē “Palladium” vienu no retajiem koncertiem sniegs leģendārā latviešu rokgrupa “Sīpoli”. Koncertā mūziķi sola izpildīt skaņdarbus no apvienības vērienīgākajiem darbības posmiem. 


 

Nākamgad latviešu avangardiskā rokmūzikas spārna pārstāvji atzīmēs savu 30. jubileju, taču par savu eksistenci – tāpat kā to laiku pa laikam darījuši kopš atkalapvienošanās 2008. gadā – atgādinās arī tagad. Lai gan, patiesību sakot, jāatgādina īpaši nav, ja nu jaunajiem melomāniem, kas “Sīpolu” daudzpusīgajā daiļradē no rokmūzikas līdz akadēmiskām dziesmām joprojām var izcelt ne vienu vien pārsteidzošu pērli. “Sīpoli” ir viena no tām leģendām, grupām, kas koncertē samērā reti, līdz ar to koncertiem piešķirot ekskluzivitātes garšu. Skaidrs, ka mūziķus neinteresē komerciāli panākumi – viņi muzicē savam priekam.

Pašreizējā grupas sastāvā, kas daudzkārt mainījies, “Sīpolu” kodols ir komponists un grupas taustiņinstrumentālists Mārtiņš Brauns un dziedātājs Niks Matvejevs. Kopā ar viņiem neliela orķestra cienīgais sastāvs: ģitāristi Aivars Gudrais un Ivars Baltruns, sitaminstrumentu pārvaldnieki Tālis Gžibovskis un Juris Helvigs, kā arī balsis – Zane Gudrā, Ieva Sutugova un Indra Klimoviča.

Grupas pirmsākumi meklējami 1974. gada nogalē, kad Tukuma kultūras namā sapulcējās muzikāli jaunieši, tomēr īstenu uzplaukumu apvienība piedzīvoja, kad pēc četriem gadiem grupai pievienojās komponists Mārtiņš Brauns – tieši viņš ir arī grupas nosaukuma autors.

Brauna dziesmas padarīja “Sīpolus” par vienu no visspilgtākajām latviešu rokgrupām tolaik un tagad – to spoži apliecina arī 2011. gadā izdotais “Sīpolu” pirmais ieraksts CD formātā “Sīpoli. Agrāk un tagad”.

Grupas daiļrades pamatvērtības ir M. Brauna komponētās dvēseliskās un izjustās kompozīcijas, kuras caurstrāvo alkas pēc brīvības, vienotības un saticības. Populārās “Sīpolu” liriskās dziesmas – “Dvēselīte”, “Es nesatiku tevi” un “Daugaviņa” – ir Latvijas rokmūzikas kultūras kanonā, tam pievienojas arī nebēdnīgā “Mammu, es gribu”. Šo bagātību papildina arī “pēcbrauna” periodā (pēc 1986. gada) N. Matvejeva komponētais dziesmu cikls ar Jāņa Petera vārdiem, “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” ar Vizmas Belševicas vārdiem, kā arī Raimonda Macata dziesmas.

Neraugoties uz 80. gadu padomju cenzūras normām, “Sīpoli”, līdzīgi kā “Pērkons” un “Līvi”, kļuva par populāru jauniešu grupu. Savā aktīvajā periodā (1978 – 1986) izpelnoties ne vien publikas mīlestību, bet arī dažādu konkursu balvas, mūzika ieguva plašu rezonansi, kas nav rimusi arī tagad. Arī šoreiz skanēs “Alberta cikls”, atsauces uz citiem dziesmu cikliem, arī no izrādes “Mauglis” – labāko dziesmu izlase “Sīpolu” gaumē.

 

VARBŪT NODER

Laiks – 24. 02. 20.00.

Vieta – koncertzāle “Palladium”.

Biļetes “Biļešu servisa” kasēs, www.bilesuserviss.lv, www.palladium.lv

Cena – Ls 12 un 15, pie galdiņa – Ls 50.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+