Ziemas sporta iemaņas labāk apgūt profesionāla instruktora vadībā – ātrāk varēsiet izbaudīt ziemas sporta prieku un arī slēpošana būs drošāka.
Ziemas sporta iemaņas labāk apgūt profesionāla instruktora vadībā – ātrāk varēsiet izbaudīt ziemas sporta prieku un arī slēpošana būs drošāka.
Foto: Ilze Pētersone un Riekstukalna, Žagarkalna un Reiņa trases publicitātes foto

Latvijas “kalnu bizness” uz bankrota robežas, tomēr iet labāk nekā igauņiem 1

Kurš bizness ziemā vēl ir tik ļoti atkarīgs no laika apstākļiem kā kalnu slēpošana? Žagarkalna saimnieks Juris Žagars prognozi pārbaudot vai ik stundu. Dabas kaprīzes tomēr nav traucējušas latviešiem neatkarības gados izveidot vairāk nekā 30 trases. Pašapziņas celšanai – šajā jomā esam labāki par igauņiem un lietuviešiem.

Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Lasīt citas ziņas

Alpos vai Tatros ar mūsu virsotnēm nav ko lielīties, bet ar tuvākajiem kaimiņiem gan varam samērīties. Lietuviešiem, kas tuvāk Latvijas pusei, joprojām viena no iecienītākajām slēpošanas vietām ir mūsu Riekstukalns. Pat darbdienās, ja gana saulainas, kā sniegs uz galvas var uzkrist pāris autobusu ar slēpotājiem no Lietuvas. Bet igauņi tikai šogad savos kalnos uzsākuši nopietnu slēpošanas instruktoru apmācību un par skolotājiem aicina speciālistus no Žagarkalna skolas. Latvijas lielāko trašu saimnieki atzīst – ja laikapstākļi veidojas labvēlīgi, ar šo uzņēmējdarbības veidu var nopelnīt gan ikdienas tēriņiem, gan attīstībai.

Pašā augšgalā – Riekstukalns 

CITI ŠOBRĪD LASA

Riekstukalns, kas atrodas Baldones apkaimē, izvirzījies Latvijas un arī Baltijas trašu līderos. Viens no tā īpašniekiem – Ervīns Kišuro – latviskā kautrībā neslēpjas.

– Esam pašā augšgalā visos rādītājos – pēc apmeklētāju, trašu, pacēlāju, apkopjamā inventāra skaita, arī pēc finanšu apgrozījuma un darbinieku skaita.

Riekstukalns pirmo sezonu 2004. gadā sāka ar trim trasēm, skaitā tikpat pacēlājiem un sniega pūtējiem, vecu traktoru un mazu kases būdiņu. Ja darba dienas beigās pirms mājās braukšanas uznācis “lūziens”, pagulējis turpat mašīnā, atceras Ervīns.

Šodien kalns apaudzis ar 13 trasēm un 16 pacēlājiem, par sniega segu gādā 15 sniega pūtēji un trīs moderni traktori jeb retraki, kādus var redzēt Alpos. Vairākkārt pārbūvētā inventāra nomas ēka nu jau esot milzonīga, tāpat kā plašā kafejnīca otrajā stāvā.

Labā sezonā Riekstukalns uzņemot ap 60 līdz 80 tūkstošus apmeklētāju, no kuriem lielākā daļa ir rīdzinieki vai galvaspilsētas apkārtnes iedzīvotāji. Maksimālā ietilpība pēc lielajām pārmaiņām – kaimiņu Mežkalnu trases pievienošanas –, ko Ervīns nosauc par lielo uzrāvienu, vēl pat nav izmērīta. Kad abas trases savienojuši ar tuneli, kas izbūvēts zem vietējas nozīmes ceļa, slēpošanas kopējais garums sanākot pāri diviem kilometriem.

– Tajā brīdī, kad cilvēki varēja uzbraukt arī kalna otrā korē, par mums parādījās ļoti liela interese pat laikā, kad nebija tādu īstu ziemu. Slēpotājiem patīk, ja viņi var no vienas trases pārbraukt uz otru, izmantojot tuneli, un doties atpakaļ – tādas iespējas pagaidām nav nevienam Baltijā, – stāsta trases saimnieks.

Reklāma
Reklāma

Riekstukalna īpašnieku pārziņā atrodas arī Milzkalns Tukuma pusē un Liepkalnis Viļņā. Pēc viņu aprēķiniem, Milzkalns apmeklētāju skaita ziņā ir otrs populārākais Latvijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.