Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, saņemot “Valodas policijas” balvu, atzina, ka pati uz savām runām mēdz raudzīties gana kritiski.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, saņemot “Valodas policijas” balvu, atzina, ka pati uz savām runām mēdz raudzīties gana kritiski.
Publicitātes foto

Labākie oratori – Ušakovs un Sesks 1

Latvijas lielāko pašvaldību vadītāju runas veids būtiski neatšķiras no tā, kā runā sabiedrība kopumā, tomēr mēriem vajadzētu apzināties, ka, publiski izsakoties, viņi ietekmē latviešu valodas kvalitāti un lietojumu sabiedrībā. Tāds ir galvenais secinājums latviešu valodas un runas mākslas ekspertiem, kuri uzņēmuma “Skrivanek Baltic” īstenotā pētījumā “Valodas policija” analizēja 14 lielāko (pēc iedzīvotāju skaita) Latvijas pilsētu vadītāju runas kultūru.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Mēru runāto pētīja, vērojot publiski pieejamus videomateriālus, kuros redzama viņu uzstāšanās. Izmantoja četrus vērtēšanas kritērijus: valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes. Par katru no šiem kritērijiem mēri varēja saņemt līdz četriem punktiem. Kaut arī “Valodas policijas” mērķis neesot kādu nosodīt, bet gan izglītot un uzmundrināt, jāatzīmē, ka viszemāko vērtējumu valodas kultūrā saņēma Daugavpils un Jūrmalas mēri Jānis Lāčplēsis un Gatis Truksnis. Savukārt visaugstāk novērtēti Liepājas un Ogres mēri Uldis Sesks un Artūrs Mangulis. Abi izcēlušies ar vismazāko sarunvalodas ietekmi un ar to, ka vismazāk savā runā lieto nevēlamus aizguvumus.

Eksperti novērojuši, ka arī tie pašvaldību vadītāji, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bieži lieto aizguvumus no krievu valodas un saka, piemēram, “pielaist kļūdas”, “piecus gadus atpakaļ”, “dotajā momentā”, “griezties Briselē”. Gados jaunāki mēri valodu toties biežāk piesārņo ar aizguvumiem no angļu valodas. Vērtētāji iesaka pašvaldību vadītājiem retāk lietot svešvārdus, sevišķi, ja lāgā nezina to nozīmi vai nemāk pareizi izrunāt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt gramatikas lietojumā viszemākais vērtējums bija Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam, kamēr vispareizāk arī pēc šī kritērija runā A. Mangulis. Daudzi pašvaldību vadītāji nepareizi veidojot teikumus. Ļoti bieži tāpat kā liela daļa sabiedrības “ka” vietā lieto “kad”.

Vislabākie oratori mēru vidū ekspertu skatījumā ir jau pieminētais U. Sesks un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pēc pēdējā runas veida varot spriest, ka viņam ir liela publiskās runas, kā arī mediju treniņu pieredze.

Ekspertu godā bija filoloģijas doktori – latviešu valodas un latviešu valodas dialektu eksperte, Latvijas Universitātes profesore Lidija Leikuma un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs, Ventspils Augstskolas profesors Juris Baldunčiks, kā arī pieredzējusi ziņu diktore un komunikācijas konsultane Ilva Liepiņa-Milzarāja un “Skrivanek Baltic” pārstāvji, valodu eks­perti Vasilijs Ragačevičs un Aiga Veckalne.

Vakar tika apbalvoti trīs pilsētu vadītāji, kuri pētījuma kopvērtējumā atzīti par visveiklākajiem runātājiem – Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, kā arī jau pieminētie A. Mangulis un U. Sesks. I. Bērziņa teica, ka viņas latviešu valoda izkopta, kamēr mācījusies un arī strādājusi par skolotāju. A. Mangulis toties ilgus gadus vadījis pasākumus, kas arī licis domāt par to, kā pareizi izteikties. Eksperti novērojuši: ja arī Ogres mērs nepareizi izsakās, tūlīt pats kļūdu labo. U. Sesks sacīja, ka īpaši par runas kultūru nedomā. Viņam vissvarīgāk šķiet runāt skaidru valodu. “Taču turpmāk centīšos ievērot Jura Alunāna teikto “Cieni savu valodu un tevi cienīs”, lai attaisnotu šo balvu,” piebilda Liepājas mērs.

Reklāma
Reklāma

Uzziņa

Pašvaldības vadītājs Iegūtie punkti
Inga Bērziņa (Kuldīga) 2,2
Artūrs Mangulis (Ogre) 2,2
Uldis Sesks (Liepāja) 2,2
Jānis Rozenbergs (Cēsis) 2,04
Leonīds Salcevičs (Jēkabpils) 2,04
Aivars Lembergs (Ventspils) 2,02
Nils Ušakovs (Rīga) 1,96
Raimonds Čudars (Salaspils) 1,92
Gatis Truksnis (Jūrmala) 1,84
Inesis Boķis* (Valmiera) 1,8
Juris Šulcs (Tukums) 1,8
Jānis Lāčplēsis (Daugavpils) 1,76
Andris Rāviņš (Jelgava) 1,76
Aleksandrs Bartaševičs (Rēzekne) 1,6
*vairs neieņem mēra amatu