Foto – LETA

Voldemārs Krustiņš: Labas drēbes var dot, ieročus ne? 31

Krievijas prezidenta Vladimira Putina ātrā un nesvārstīgā (salīdzinājumā ar Rietumu politikāņu) rīcība ir ietekmējusi arī Latvijas varnešu izturēšanos: patlaban par valstisku tiek uzskatīta runāšana par valsts drošību. Atzīšos, ka šīs runāšanas dažādās vietās un līmeņos man liek atcerēties pasaku par lielīgo āzi, kas pagalmā brēca, ka par pašu vilku nebēdā, – gan tik ilgi, kamēr meža lielkungs neuzbrēca: ei, Andriev, ko tu tur teici? Mūsdienīgā redakcijā šī pasaka skanētu kā “Vienotības” līdera Zaķa k-ga komanda āžiem pozicionēties, bet vilku lieki nekaitināt (“Diena”, 18. martā). Kas arī notiek, runājoties vismaz divas reizes vairāk nekā līdz šim.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Kamēr politiķi – līdz pat Obamas kungam! – runājas, situācija Krimā un Ukrainā attīstās!! Patiesību sakot, attīstās neatkarīgi no Rietumu izteikumiem un brīdinājumiem. Pie jautājuma, kur, uz kurieni, cik tālu attīstīsies šī “situācija”, atbildes pieklust. Tad parasti aicina atcerēties vēsturi un tās mācības. Piemēram, savlaicīgi bruņoties, kas, protams, nav izdarāms bez lielas naudas, ko var iegūt, nebūvējot laikmetīgās mākslas muzejus, kamaniņu braukšanas trases, iesaldējot algas un pensijas. Diemžēl. Taču ar to vien var būt par maz, lai dzīvotu Latvijā un drošībā.

Kā ir ar šo drošību, par kuru nu runā cauri un garām valstij braucošie ārzemju ministri? Kā zināms, vara paļaujas uz NATO – uz Latviju jāatved kāds NATO bataljons, ko krievu bataljoni neriskētu aizskart. Tāds tas galvenais arguments. Uz ko cerēt tautai, ja tā nebēg prom vai neaicina atbrīvotājus, kā notika Krimā?

CITI ŠOBRĪD LASA

Nesen viena persona no augstākajām zinātniskajām aprindām, bijušais aizsardzības ministrs laikrakstā izglītoja lasītājus: “Mēs esam atteikušies no teritoriālās aizsardzības, jo kaujas tagad nenotiek kā Otrā pasaules kara laikā. Tagad atlido desants, ieņem galvaspilsētu, valdības māju un parlamentu, un viss.” (“NRA”, 13. martā). Jā, diezgan vienkārši.

Interesanti, ko pa to laiku dara mūsu armija un īpaši zemessardze (kurai pagājušā nedēļā pats ministrs kopīgi ar ģenerāli izdalīja jaunas, labas ārzemju uniformas)? Izdalīja drēbes, bet neiedeva nevienu, pat ne pašaizsardzības ieroci. Ukraina pazaudēja Krimu bezspēcības dēļ, tai nebija spēku vietējo dumpinieku savaldīšanai. Nav skaidrs, kas tādus vajadzības gadījumā savaldītu Latvijā? Izliksimies, ka to darīs policija? Jeb NATO? Tas ir viens no jautājumiem, uz kuru atbildi no ministra Vējoņa pavisam noteikti vēlēsies uzzināt tie pilsoņi, kas patlaban vēlas piedalīties valsts aizsardzībā, konkrētāk, zemessardzē. Un ne tikai viņi, bet arī visi cilvēki, kuri, iespējams (?), paliks neaizsargātajā Latvijas teritorijā.